Maijs ir labvēlīgs bišu saimju attīstībai – sākas to aktīvā sezona. Rosība sākusies arī Amatas novada Skujenes pagasta piemājas saimniecībā “Apogi”, kur saimnieko Ainis un Iveta Makari.
“Apogu” bišu dravās mitinās ap 60 bišu saimes. Ziema bitēm bijusi labvēlīga. Atšķirībā no pagājušās ziemas bez problēmām pārziemojušas visas saimes. Kā atzīst Ainis, maijā bitēm pieejams ļoti plašs ziedošo augu klāsts, un, ja laika apstākļi ļauj, tās naski vāc nektāru. “Pavasaris iestājās agri, bites sāka rosīties vairākas nedēļas ātrāk nekā parasti. Pirmās pamodās jau marta sākumā. Ja pagājušajā gadā kādas piecas saimes aizgāja bojā, tad šogad šajā ziņā problēmu nebija,” teic A.Makars.
Pirmais medus, ko “Apogu” bites ievākušas, ir bijis no pūpoliem. Lai raudzītu, kā bites strādājušas, saimnieks no stropa izņem vienu rāmīti, rāda – tas ir pilns ar medu. Arī “Druvai” bija izdevība to pagaršot kopā ar saimnieces mājās cepto maizīti. “Tas tikai pagaršošanai. Medum ir jānogatavojas. Īstais medus ienesums būs pēc Jāņiem, tad arī medus tīkotāji tiks pie jaunā svieduma,” stāsta bitenieks ar vairāk nekā divdesmit gadu pieredzi. Viņš teic, ka strādāt ar bitēm ir interesanti, jo katrai saimei, tāpat kā cilvēkiem, novērojamas savas rakstura īpašības. Ir stropi, kuros iemītnieces ir mierīgākas, tām var brīvi pieiet pat svešinieki. Turpretī citos bites parāda savu ašo un neprognozējamo dabu.
Ainis prasmi apieties ar bitēm apguvis no saviem vecākiem. Cik sevi atceras, tik sētā bijušas bites. Tiesa, paplašinājis saimju skaitu vien pēdējos gados. Realizācijā vēl ir pērnā gada medus krājumi. Kā saka Ainis, uz tirdziņiem braukāt nav laika – sezonas laikā darba bišu dravā daudz, tādēļ pircēji brauc vai nu paši uz saimniecību, vai arī, ja medu pasūtījuši vairāki interesenti, tad ved uz Cēsīm, Skujeni vai citur. Galvenokārt tie ir pastāvīgie klienti. Ainis novērojis, ka medus vairāk garšo vecāka gadu gājuma cilvēkiem. Mazāka interese par medu esot jaunajiem.
Medus ievākšanai bites izmanto katru piemēroto brīdi, paši pirmie ienesumi bitēm ir no alkšņu un bērzu ziedputekšņiem. Kā manāms, maijā vēl turpina ziedēt dažu sugu vītoli, pamazām sāk ziedēt kļavas, drīz ziedēs augļu dārzi, pienenes, ziemas rapsis. Tiesa, “Apogiem” tuvējā apkārtnē rapšu lauku nav. Kā saka Ainis, labi vien, ka tā, jo viņš var būt pārliecināts, ka medus ir nepiesārņots. “Nezinu, vai maz kāds vispār rapšu laukos iztiek bez ķimikālijām. Tad jau labāk laižu bites latvāņos. Mūspusē gan to nav. Gribēju ieviest, taču sieva bija pret. Nācās no šādas domas atteikties,” smej Ainis
Viņš priecājas, ka medus vācējām ir kur izvērsties, bites var medu ievākt vismaz 40 hektāru platībās, ko apsaimnieko Makari, tostarp vairāku hektāru platībā saimniecībā tiek sēti nektāraugi – zilā ežziede un bišu amoliņš.
Bitenieks uzskaita darbus, kas patlaban veicami bišu dravā – jāpaplašina saimju ligzdas, lielākajām saimēm jāuzliek medus telpas. Savukārt, lai samazinātu ērču daudzumu saimēs, izgriež tranu perus. Šajā laikā arī bites izved ganībās. Piemēram, piecas “Apogu” bišu novietnes atrodas ārpus saimniecības teritorijas.
Pārziemojušās bites gandrīz jau nomainījušās, saimes strauji attīstās un pieņemas spēkā. Tām nepieciešama atbilstoša telpa. Labāk esot, lai tā ir mazliet par plašu nekā par šauru. Ligzdu paplašināšanai var lietot gan izvilktās, gan mākslīgās šūnas. Ja laiks kļūst vēss un lietains, labāk dot priekšroku izvilktajām, savukārt ienesuma laikā ligzdu paplašina tikai ar mākslīgajām. “Strauji palielinoties bišu ligzdas apjomam, nedrīkst kavēties ar ligzdas paplašināšanu, citādi saimes gatavosies spietot,” piekodina bitenieks. Lai izbrīvētu vietu stropos, Ainis no savas saimniecības piedāvā
pārdošanā teju 20 pārziemojušas bišu saimes. Taujāts par paplašināšanos, bitenieks teic, ka tagad ir atrasts optimālais saimniekošanas variants – ar pašreizējiem apjomiem var veiksmīgi tikt galā. Lai gan tiek uzskatīts, ka tirgū ir medus pārprodukcija, Ainis savas dravas medum ir atradis noietu.
Biškopība nav vienīgā Makaru nodarbošanās. Ziemā saimnieks pievēršas saimniekošanai mežā, savukārt Iveta atbild par gaļas liellopu ganāmpulku. Tiesa, lopu nav daudz, bet savām vajadzībām visa ir gana. “Laukos kaut kā jāmāk grozīties. Sūdzas jau tie, kas neko nedara. Turam
arī vienu piena gotiņu, savs piens ir, tāpat izaudzējam kādu cūku savām vajadzībām. Darbu prasa arī sakņu dārzs. Drīz jāstāda kartupeļi,” klāsta Iveta, kura pieļauj domu, ka kādudien laukos varētu saimniekot arī bērni, taču pagaidām viņiem ir citi plāni – vispirms jāizskolojas.
Ilze Fedotova
Komentāri