Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Bīstamais, bet aizraujošais darbs

Druva
00:00
14.03.2007
30

Aldis Zelčs, Aleksandrs Ņemikins un Edmunds Kukarels desmit gadus aizvadījuši darbā, kas viņiem kļuvis par dzīvesveidu. Tiesa, tas mēdz būt gana bīstams – visi trīs strādā apsardzes firmā a/s „Falck Apsargs”.

„Falck” darbinieki atzīst, ka ir apmierināti ar savu izvēli. Tas ir darbs, kas patīk, turklāt kā plusus visi min karjeras iespējas, stabilos ienākumus, sociālās garantijas, turklāt firma palīdz darbiniekiem ar pabalstiem kāzu, bēru, kā arī bērnu piedzimšanas gadījumos.

Aleksandrs sācis strādāt kā darbinieks, kurš pieņem trauksmes signālus un uz objektiem nosūta grupas: „Pēc tam biju apsardzes, tad operatīvais darbinieks, un tagad esmu reaģēšanas grupas vecākais, kurš atbild par operatīvā dienesta darbu Cēsīs.”

Edmunds jau apmēram četrus gadus vairs nav operatīvais darbinieks, tagad viņa amats ir tehniķis – montieris. Viņa ikdiena saistīta ar klientu pieteikto signalizācijas sistēmu problēmu novēršanu, kā arī signalizācijas, videonovērošanas sistēmu montāžu.

Aldis agrāk piecus gadus strādājis policijā, taču darbs vairāk bijis saistīts ar dokumentiem, bet viņu: „Vairāk interesēja operatīvais darbs.” Taču tagad Aldis ir „Falck” fiziskās apsardzes nodaļas vadītājs Vidzemē, un viņa pakļautībā ir apmēram pussimts cilvēku.

Gan Aldis, gan Aleksandrs un Edmunds agrāk strādāja kā operatīvie darbinieki, taču Edmunds no šī darba aizgājis tā bīstamības dēļ, Aldis pakāpās karjerā, taču Aleksandrs atzīst, ka tas ir dzīvesveids – darbs, uz kuru var iet ar lielu prieku, tādēļ to turpina vēl aizvien.

Aleksandrs skaidro specifiku: „Ir izsaukums, es braucu. Kad esam objektā, mums jākonstatē, vai klients vienkārši kļūdījies, ievadot kodu, vai notikusi ielaušanās. Kā grupas vecākajam man arī jākontrolē darbs kopumā.”

Edmunds vērš uzmanību, ka: „Operatīvais darbs ir pats bīstamākais. Tagad tas ir daudz mierīgāks, ne tik bīstams kā tad, kad sākām. Tomēr pasargāts nav neviens, kaut kas jau var notikt jebkurā darbā.” Arī Aldis piekrīt, ka agrāk bijuši bandītu laiki, taču tagad situācija mainījusies uz labo pusi un Cēsis ir mierīga pilsēta.

Operatīvajiem darbiniekiem ir ļoti cieša sadarbība ar policiju, taču Edmunds atklāj, ka agrāk: „Cilvēku aizturējām un vedām uz policiju. Tagad tā darīt vairs nedrīkst. Apsardzes darbinieks policista darbu nedrīkst darīt.” Tam piekrīt arī Aleksands un norāda: „Policisti ir saprotoši. Dažreiz nākas pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, taču, ja tas saistīts ar izsaukumu, ceļu policija mūs saprot un neapstādina.”

Aleksandrs raksturo darbu: „Kad operatīvais darbinieks saņem izsaukumu, viņš nezina, kas tur notiks. Tas var būt viltus izsaukums, bet var būt arī ielaušanās. Nezina, kas un cik daudzi ir ielauzušies, viņi ir vai nav bruņoti. Mums ir jānovērš ielaušanās vai, ja tā ir notikusi, pēc iespējas ātrāk jāaiztur pārkāpumu izdarītāji un notikuma vietā jāizsauc policija. Ir gadījumi, kad nākas pielietot fizisku spēku, lai aizstāvētu klientu vai sevi.”

Darbā nācies piedzīvot gan smieklīgus notikumus, gan arī pat dzīvībai bīstamus mirkļus. Aleksandrs atceras: „Ar pārinieku braucām no izsaukuma. Aizturētais, ko vedām uz policiju, mēģināja izraut stūri no šofera rokām un mūs visus iestūrēt Gaujā. Tika pielietots fiziskais spēks, lai nomierinātu aizturēto, jo viņš apdraudēja mūsu dzīvību.”

Arī Aldis atminas bīstamu situāciju: „Kādā naktī bija izsaukums uz vienu no diennakts veikaliem – bija nospiesta trauksmes poga. Ieskrējām veikalā, bet tajā mirklī tur neviena nebija. Tad bailīgi no noliktavas iznāca pārdevēja. Prasīju, kas noticis, un izrādījās, ka bija ienācis vīrietis, piedraudējis ar pistoli un paņēmis no kases visu naudu. Sapratu, ka viņš varētu būt aizbēdzis uz dārziņiem turpat netālu. Braucot pamanījām, ka viņš bēg ar ieroci rokās. Izdarīju brīdinājuma šāvienu gaisā, liku apstāties un nolikt ieroci. Aizturējām viņu ar visiem pierādījumiem, naudu un ieroci, kas gan izrādījās pneimatiskais.”

„Falck” darbinieki norāda, ka šim vīrietim situācija varēja beigties pat ar ievainojumiem, ja viņš nebūtu nolaidis ieroci un padevies. Aleksandrs skaidro: „Operatīvais darbinieks taču redz tikai ierocim līdzīgu priekšmetu, un likums atļauj šaut, ja pret mums tiek vērsts ierocis, notiek uzbrukums vai pretošanās.”

Aleksandrs atceras arī kādu jautru reizi, kad meitenes noturējušas „Falck” mašīnu par taksometru, iekāpušas un sašutumā vaicājušas: ”Kādēļ nebraucam?” Tolaik firmas mašīnas bijušas līdzīgas dzeltenajiem taksometriem, kādi bija arī Rīgā.

Edmundam atmiņā gadījums, kad uz policiju vestajam aizturētajam šķitis, ka blakus mašīnai skrien sieviete, lai gan nekā tāda, protams, nav bijis. Aleksandrs papildina: „Aizturētais man saka: ”Tu redzi, re, kur viņa skrien!” Paskatos pa logu – neviena nav, bet aizturētais tikai turpina runāt par sievieti. Tad sapratu, ka kaut kas nav kārtībā.”

Aldis norāda, ka bieži vien gadās arī šādas situācijas: „Ir nospiesta trauksmes poga, aizbraucam uz konkrēto vietu, piemēram, biroju un sakām, ka nostrādājusi signalizācija. Pirmā reakcija klientiem bieži ir vienāda – kaut kas nav kārtībā signalizācijai! Tad atvainojos un apsolu, ka noskaidrosim, kādēļ trauksme iedarbojusies. Apgriežos, lai ietu prom, bet pretī nāk bērns un saka: ”Mammīt, re, kur mirgojoša lampiņa.” Bērni bieži vien spēlējas ar trauksmes pogām un tās arī nospiež.”

Savukārt Edmunds atceras sajūtas, cenšoties notvert likuma pārkāpēju: „Naktī nevar redzēt, logs ir izsists vai nav. Tad ej, piemēram, kādam veikalam apkārt, gar krūmiem, un tausti – viens logs ir, otrais, trešais ir, bet tad, kā brauc ar roku, jūti, ka nav… Un aiz sienas kaut kas grab! Nu tad ir sajūtas… Man no tā ir tik daudz sirmu matu!” Edmunds turklāt piebilst: „Kamēr vēl esi jauns un ir azarts noķert kādu zagli, tikmēr jā, bet, kad ir ģimene un bērni, tad tā vairs nevar…”

Aleksandra tēvs bijis policists, un arī pats Aleksandrs operatīvo darbu izjūt kā nepieciešamību un skaidro, ka par šādu nodarbošanos sapņojis jau bērnībā: „Man tas ir asinīs. No tā nevar nogurt!”

Aleksandrs, Aldis un Edmunds atzīst, ka apsardzes firmas darbiniekam jābūt arī psihologam, turklāt komunikablam un pacietīgam. Aleksandrs skaidro, ka vislabākā aizturēšana notiek ātri, turklāt to nepamana apkārt esošie cilvēki. Dažreiz nepieciešama arī humora izjūta. Aldis piebilst, ka ļoti būtiska ir: „Spēja orientēties ekstremālās situācijās un reaģēt uz tām adekvāti. Ir jābūt ļoti savaldīgam un nedrīkst izprovocēt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
16

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
53

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
41

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
171

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi