Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Bīstamais, bet aizraujošais darbs

Druva
00:00
14.03.2007
30

Aldis Zelčs, Aleksandrs Ņemikins un Edmunds Kukarels desmit gadus aizvadījuši darbā, kas viņiem kļuvis par dzīvesveidu. Tiesa, tas mēdz būt gana bīstams – visi trīs strādā apsardzes firmā a/s „Falck Apsargs”.

„Falck” darbinieki atzīst, ka ir apmierināti ar savu izvēli. Tas ir darbs, kas patīk, turklāt kā plusus visi min karjeras iespējas, stabilos ienākumus, sociālās garantijas, turklāt firma palīdz darbiniekiem ar pabalstiem kāzu, bēru, kā arī bērnu piedzimšanas gadījumos.

Aleksandrs sācis strādāt kā darbinieks, kurš pieņem trauksmes signālus un uz objektiem nosūta grupas: „Pēc tam biju apsardzes, tad operatīvais darbinieks, un tagad esmu reaģēšanas grupas vecākais, kurš atbild par operatīvā dienesta darbu Cēsīs.”

Edmunds jau apmēram četrus gadus vairs nav operatīvais darbinieks, tagad viņa amats ir tehniķis – montieris. Viņa ikdiena saistīta ar klientu pieteikto signalizācijas sistēmu problēmu novēršanu, kā arī signalizācijas, videonovērošanas sistēmu montāžu.

Aldis agrāk piecus gadus strādājis policijā, taču darbs vairāk bijis saistīts ar dokumentiem, bet viņu: „Vairāk interesēja operatīvais darbs.” Taču tagad Aldis ir „Falck” fiziskās apsardzes nodaļas vadītājs Vidzemē, un viņa pakļautībā ir apmēram pussimts cilvēku.

Gan Aldis, gan Aleksandrs un Edmunds agrāk strādāja kā operatīvie darbinieki, taču Edmunds no šī darba aizgājis tā bīstamības dēļ, Aldis pakāpās karjerā, taču Aleksandrs atzīst, ka tas ir dzīvesveids – darbs, uz kuru var iet ar lielu prieku, tādēļ to turpina vēl aizvien.

Aleksandrs skaidro specifiku: „Ir izsaukums, es braucu. Kad esam objektā, mums jākonstatē, vai klients vienkārši kļūdījies, ievadot kodu, vai notikusi ielaušanās. Kā grupas vecākajam man arī jākontrolē darbs kopumā.”

Edmunds vērš uzmanību, ka: „Operatīvais darbs ir pats bīstamākais. Tagad tas ir daudz mierīgāks, ne tik bīstams kā tad, kad sākām. Tomēr pasargāts nav neviens, kaut kas jau var notikt jebkurā darbā.” Arī Aldis piekrīt, ka agrāk bijuši bandītu laiki, taču tagad situācija mainījusies uz labo pusi un Cēsis ir mierīga pilsēta.

Operatīvajiem darbiniekiem ir ļoti cieša sadarbība ar policiju, taču Edmunds atklāj, ka agrāk: „Cilvēku aizturējām un vedām uz policiju. Tagad tā darīt vairs nedrīkst. Apsardzes darbinieks policista darbu nedrīkst darīt.” Tam piekrīt arī Aleksands un norāda: „Policisti ir saprotoši. Dažreiz nākas pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, taču, ja tas saistīts ar izsaukumu, ceļu policija mūs saprot un neapstādina.”

Aleksandrs raksturo darbu: „Kad operatīvais darbinieks saņem izsaukumu, viņš nezina, kas tur notiks. Tas var būt viltus izsaukums, bet var būt arī ielaušanās. Nezina, kas un cik daudzi ir ielauzušies, viņi ir vai nav bruņoti. Mums ir jānovērš ielaušanās vai, ja tā ir notikusi, pēc iespējas ātrāk jāaiztur pārkāpumu izdarītāji un notikuma vietā jāizsauc policija. Ir gadījumi, kad nākas pielietot fizisku spēku, lai aizstāvētu klientu vai sevi.”

Darbā nācies piedzīvot gan smieklīgus notikumus, gan arī pat dzīvībai bīstamus mirkļus. Aleksandrs atceras: „Ar pārinieku braucām no izsaukuma. Aizturētais, ko vedām uz policiju, mēģināja izraut stūri no šofera rokām un mūs visus iestūrēt Gaujā. Tika pielietots fiziskais spēks, lai nomierinātu aizturēto, jo viņš apdraudēja mūsu dzīvību.”

Arī Aldis atminas bīstamu situāciju: „Kādā naktī bija izsaukums uz vienu no diennakts veikaliem – bija nospiesta trauksmes poga. Ieskrējām veikalā, bet tajā mirklī tur neviena nebija. Tad bailīgi no noliktavas iznāca pārdevēja. Prasīju, kas noticis, un izrādījās, ka bija ienācis vīrietis, piedraudējis ar pistoli un paņēmis no kases visu naudu. Sapratu, ka viņš varētu būt aizbēdzis uz dārziņiem turpat netālu. Braucot pamanījām, ka viņš bēg ar ieroci rokās. Izdarīju brīdinājuma šāvienu gaisā, liku apstāties un nolikt ieroci. Aizturējām viņu ar visiem pierādījumiem, naudu un ieroci, kas gan izrādījās pneimatiskais.”

„Falck” darbinieki norāda, ka šim vīrietim situācija varēja beigties pat ar ievainojumiem, ja viņš nebūtu nolaidis ieroci un padevies. Aleksandrs skaidro: „Operatīvais darbinieks taču redz tikai ierocim līdzīgu priekšmetu, un likums atļauj šaut, ja pret mums tiek vērsts ierocis, notiek uzbrukums vai pretošanās.”

Aleksandrs atceras arī kādu jautru reizi, kad meitenes noturējušas „Falck” mašīnu par taksometru, iekāpušas un sašutumā vaicājušas: ”Kādēļ nebraucam?” Tolaik firmas mašīnas bijušas līdzīgas dzeltenajiem taksometriem, kādi bija arī Rīgā.

Edmundam atmiņā gadījums, kad uz policiju vestajam aizturētajam šķitis, ka blakus mašīnai skrien sieviete, lai gan nekā tāda, protams, nav bijis. Aleksandrs papildina: „Aizturētais man saka: ”Tu redzi, re, kur viņa skrien!” Paskatos pa logu – neviena nav, bet aizturētais tikai turpina runāt par sievieti. Tad sapratu, ka kaut kas nav kārtībā.”

Aldis norāda, ka bieži vien gadās arī šādas situācijas: „Ir nospiesta trauksmes poga, aizbraucam uz konkrēto vietu, piemēram, biroju un sakām, ka nostrādājusi signalizācija. Pirmā reakcija klientiem bieži ir vienāda – kaut kas nav kārtībā signalizācijai! Tad atvainojos un apsolu, ka noskaidrosim, kādēļ trauksme iedarbojusies. Apgriežos, lai ietu prom, bet pretī nāk bērns un saka: ”Mammīt, re, kur mirgojoša lampiņa.” Bērni bieži vien spēlējas ar trauksmes pogām un tās arī nospiež.”

Savukārt Edmunds atceras sajūtas, cenšoties notvert likuma pārkāpēju: „Naktī nevar redzēt, logs ir izsists vai nav. Tad ej, piemēram, kādam veikalam apkārt, gar krūmiem, un tausti – viens logs ir, otrais, trešais ir, bet tad, kā brauc ar roku, jūti, ka nav… Un aiz sienas kaut kas grab! Nu tad ir sajūtas… Man no tā ir tik daudz sirmu matu!” Edmunds turklāt piebilst: „Kamēr vēl esi jauns un ir azarts noķert kādu zagli, tikmēr jā, bet, kad ir ģimene un bērni, tad tā vairs nevar…”

Aleksandra tēvs bijis policists, un arī pats Aleksandrs operatīvo darbu izjūt kā nepieciešamību un skaidro, ka par šādu nodarbošanos sapņojis jau bērnībā: „Man tas ir asinīs. No tā nevar nogurt!”

Aleksandrs, Aldis un Edmunds atzīst, ka apsardzes firmas darbiniekam jābūt arī psihologam, turklāt komunikablam un pacietīgam. Aleksandrs skaidro, ka vislabākā aizturēšana notiek ātri, turklāt to nepamana apkārt esošie cilvēki. Dažreiz nepieciešama arī humora izjūta. Aldis piebilst, ka ļoti būtiska ir: „Spēja orientēties ekstremālās situācijās un reaģēt uz tām adekvāti. Ir jābūt ļoti savaldīgam un nedrīkst izprovocēt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi