Otrdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Bīstamais, bet aizraujošais darbs

Druva
00:00
14.03.2007
17

Aldis Zelčs, Aleksandrs Ņemikins un Edmunds Kukarels desmit gadus aizvadījuši darbā, kas viņiem kļuvis par dzīvesveidu. Tiesa, tas mēdz būt gana bīstams – visi trīs strādā apsardzes firmā a/s „Falck Apsargs”.

„Falck” darbinieki atzīst, ka ir apmierināti ar savu izvēli. Tas ir darbs, kas patīk, turklāt kā plusus visi min karjeras iespējas, stabilos ienākumus, sociālās garantijas, turklāt firma palīdz darbiniekiem ar pabalstiem kāzu, bēru, kā arī bērnu piedzimšanas gadījumos.

Aleksandrs sācis strādāt kā darbinieks, kurš pieņem trauksmes signālus un uz objektiem nosūta grupas: „Pēc tam biju apsardzes, tad operatīvais darbinieks, un tagad esmu reaģēšanas grupas vecākais, kurš atbild par operatīvā dienesta darbu Cēsīs.”

Edmunds jau apmēram četrus gadus vairs nav operatīvais darbinieks, tagad viņa amats ir tehniķis – montieris. Viņa ikdiena saistīta ar klientu pieteikto signalizācijas sistēmu problēmu novēršanu, kā arī signalizācijas, videonovērošanas sistēmu montāžu.

Aldis agrāk piecus gadus strādājis policijā, taču darbs vairāk bijis saistīts ar dokumentiem, bet viņu: „Vairāk interesēja operatīvais darbs.” Taču tagad Aldis ir „Falck” fiziskās apsardzes nodaļas vadītājs Vidzemē, un viņa pakļautībā ir apmēram pussimts cilvēku.

Gan Aldis, gan Aleksandrs un Edmunds agrāk strādāja kā operatīvie darbinieki, taču Edmunds no šī darba aizgājis tā bīstamības dēļ, Aldis pakāpās karjerā, taču Aleksandrs atzīst, ka tas ir dzīvesveids – darbs, uz kuru var iet ar lielu prieku, tādēļ to turpina vēl aizvien.

Aleksandrs skaidro specifiku: „Ir izsaukums, es braucu. Kad esam objektā, mums jākonstatē, vai klients vienkārši kļūdījies, ievadot kodu, vai notikusi ielaušanās. Kā grupas vecākajam man arī jākontrolē darbs kopumā.”

Edmunds vērš uzmanību, ka: „Operatīvais darbs ir pats bīstamākais. Tagad tas ir daudz mierīgāks, ne tik bīstams kā tad, kad sākām. Tomēr pasargāts nav neviens, kaut kas jau var notikt jebkurā darbā.” Arī Aldis piekrīt, ka agrāk bijuši bandītu laiki, taču tagad situācija mainījusies uz labo pusi un Cēsis ir mierīga pilsēta.

Operatīvajiem darbiniekiem ir ļoti cieša sadarbība ar policiju, taču Edmunds atklāj, ka agrāk: „Cilvēku aizturējām un vedām uz policiju. Tagad tā darīt vairs nedrīkst. Apsardzes darbinieks policista darbu nedrīkst darīt.” Tam piekrīt arī Aleksands un norāda: „Policisti ir saprotoši. Dažreiz nākas pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, taču, ja tas saistīts ar izsaukumu, ceļu policija mūs saprot un neapstādina.”

Aleksandrs raksturo darbu: „Kad operatīvais darbinieks saņem izsaukumu, viņš nezina, kas tur notiks. Tas var būt viltus izsaukums, bet var būt arī ielaušanās. Nezina, kas un cik daudzi ir ielauzušies, viņi ir vai nav bruņoti. Mums ir jānovērš ielaušanās vai, ja tā ir notikusi, pēc iespējas ātrāk jāaiztur pārkāpumu izdarītāji un notikuma vietā jāizsauc policija. Ir gadījumi, kad nākas pielietot fizisku spēku, lai aizstāvētu klientu vai sevi.”

Darbā nācies piedzīvot gan smieklīgus notikumus, gan arī pat dzīvībai bīstamus mirkļus. Aleksandrs atceras: „Ar pārinieku braucām no izsaukuma. Aizturētais, ko vedām uz policiju, mēģināja izraut stūri no šofera rokām un mūs visus iestūrēt Gaujā. Tika pielietots fiziskais spēks, lai nomierinātu aizturēto, jo viņš apdraudēja mūsu dzīvību.”

Arī Aldis atminas bīstamu situāciju: „Kādā naktī bija izsaukums uz vienu no diennakts veikaliem – bija nospiesta trauksmes poga. Ieskrējām veikalā, bet tajā mirklī tur neviena nebija. Tad bailīgi no noliktavas iznāca pārdevēja. Prasīju, kas noticis, un izrādījās, ka bija ienācis vīrietis, piedraudējis ar pistoli un paņēmis no kases visu naudu. Sapratu, ka viņš varētu būt aizbēdzis uz dārziņiem turpat netālu. Braucot pamanījām, ka viņš bēg ar ieroci rokās. Izdarīju brīdinājuma šāvienu gaisā, liku apstāties un nolikt ieroci. Aizturējām viņu ar visiem pierādījumiem, naudu un ieroci, kas gan izrādījās pneimatiskais.”

„Falck” darbinieki norāda, ka šim vīrietim situācija varēja beigties pat ar ievainojumiem, ja viņš nebūtu nolaidis ieroci un padevies. Aleksandrs skaidro: „Operatīvais darbinieks taču redz tikai ierocim līdzīgu priekšmetu, un likums atļauj šaut, ja pret mums tiek vērsts ierocis, notiek uzbrukums vai pretošanās.”

Aleksandrs atceras arī kādu jautru reizi, kad meitenes noturējušas „Falck” mašīnu par taksometru, iekāpušas un sašutumā vaicājušas: ”Kādēļ nebraucam?” Tolaik firmas mašīnas bijušas līdzīgas dzeltenajiem taksometriem, kādi bija arī Rīgā.

Edmundam atmiņā gadījums, kad uz policiju vestajam aizturētajam šķitis, ka blakus mašīnai skrien sieviete, lai gan nekā tāda, protams, nav bijis. Aleksandrs papildina: „Aizturētais man saka: ”Tu redzi, re, kur viņa skrien!” Paskatos pa logu – neviena nav, bet aizturētais tikai turpina runāt par sievieti. Tad sapratu, ka kaut kas nav kārtībā.”

Aldis norāda, ka bieži vien gadās arī šādas situācijas: „Ir nospiesta trauksmes poga, aizbraucam uz konkrēto vietu, piemēram, biroju un sakām, ka nostrādājusi signalizācija. Pirmā reakcija klientiem bieži ir vienāda – kaut kas nav kārtībā signalizācijai! Tad atvainojos un apsolu, ka noskaidrosim, kādēļ trauksme iedarbojusies. Apgriežos, lai ietu prom, bet pretī nāk bērns un saka: ”Mammīt, re, kur mirgojoša lampiņa.” Bērni bieži vien spēlējas ar trauksmes pogām un tās arī nospiež.”

Savukārt Edmunds atceras sajūtas, cenšoties notvert likuma pārkāpēju: „Naktī nevar redzēt, logs ir izsists vai nav. Tad ej, piemēram, kādam veikalam apkārt, gar krūmiem, un tausti – viens logs ir, otrais, trešais ir, bet tad, kā brauc ar roku, jūti, ka nav… Un aiz sienas kaut kas grab! Nu tad ir sajūtas… Man no tā ir tik daudz sirmu matu!” Edmunds turklāt piebilst: „Kamēr vēl esi jauns un ir azarts noķert kādu zagli, tikmēr jā, bet, kad ir ģimene un bērni, tad tā vairs nevar…”

Aleksandra tēvs bijis policists, un arī pats Aleksandrs operatīvo darbu izjūt kā nepieciešamību un skaidro, ka par šādu nodarbošanos sapņojis jau bērnībā: „Man tas ir asinīs. No tā nevar nogurt!”

Aleksandrs, Aldis un Edmunds atzīst, ka apsardzes firmas darbiniekam jābūt arī psihologam, turklāt komunikablam un pacietīgam. Aleksandrs skaidro, ka vislabākā aizturēšana notiek ātri, turklāt to nepamana apkārt esošie cilvēki. Dažreiz nepieciešama arī humora izjūta. Aldis piebilst, ka ļoti būtiska ir: „Spēja orientēties ekstremālās situācijās un reaģēt uz tām adekvāti. Ir jābūt ļoti savaldīgam un nedrīkst izprovocēt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Spēkojas virves vilkšanā un priecājas putu ballītē

00:00
17.06.2025
19

Lai gan rīta lietus un nelabvēlīgā laika prognoze dažu entuziastu atturēja, tomēr ģimenes sporta un atpūtas svētki Skujenē pie Tautas nama bija plaši apmeklēti. Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes sporta organizators Priekuļu un Amatas apvienībā Ēriks Bauers teic, ka svētkos piedalījās ap 250 cilvēku un pasākuma laikā pat noturējās silts un saulains laiks, ļaujot komandām […]

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
60

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
40

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
125

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
156

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
50

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
19
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
15
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
14
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
32
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi