Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nolēmis vēl vienu reizi atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus tautas nobalsošanas ierosināšanas likumā, kas paredz būtiski apgrūtināt pašreizējo referendumu ierosināšanas kārtību.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, izvērtējot Saeimas iepriekš veiktos labojumus un pieņemtos likuma grozījumus, Valsts prezidents vērš uzmanību uz to, ka viņa iepriekšējā lēmumā par likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai ietvertās norādes ir tikušas ņemtas vērā.
Tagad Valsts prezidents šādu lēmumu pieņēmis, jo ir saņemti 38 Saeimas deputātu paraksti, prasot apturēt likuma izsludināšanu, kas draud ar referenduma rīkošanu par šīm likuma izmaiņām.
Bērziņš uzskata, ka referenduma rīkošana šobrīd nav iespējama juridisku iemeslu dēļ – jo likums satur normas, kas īsteno Lisabonas līgumā noteikto, turklāt prezidents domā, ka par atsevišķiem jautājumiem ir iespēja panākt kompromisu Saeimā bez tautas nobalsošanas. Kā atzīmē prezidents, nav pieļaujams, ka par Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām ne tikai tiktu rīkots Satversmes 73.pantam neatbilstošs referendums, bet arī tās netiktu izpildītas savlaicīgi. Par šādu prasību neizpildi Latvijai iestājas atbildība, proti, Eiropas Komisija var sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju.
Valsts prezidents vērš Saeimas uzmanību, ka šajos likuma grozījumos ietverts regulējums – aģitācijas un finansēšanas kontrole, likumprojekta kvalitātes pārbaude, palielināts pirmajā parakstu vākšanas posmā nepieciešamais parakstu skaits uz 50 000 parakstu, kas ir nepieciešams nekavējoties un no tā otrreizējās caurlūkošanas ietvaros nedrīkstētu atteikties.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Bērziņš atzīmē, ka Latvijas Satversmes 78.pants neuzliek par pienākumu tautas nobalsošanu rīkot divos posmos. “Tas gan nenozīmē, ka no divu posmu principa ir obligāti jāatsakās vai tas obligāti jāsaglabā, jo svarīgākais ir tas, cik likumā piedāvātās parakstīšanās iespējas ir pietiekami pretimnākošas vēlētājiem,” atzīst Bērziņš.
Valsts prezidents aicina Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem tomēr rast tādu kompromisu, lai nebūtu jārīko tautas nobalsošana, kas prasītu būtiskus valsts budžeta līdzekļus un kārtējo reizi radītu priekšnoteikumus sabiedrības šķelšanai.
Likuma grozījumi paredz dažādas izmaiņas nacionālajā tiesiskajā regulējumā, un Eiropas pilsoņu iniciatīva nav strīdus priekšmets. Lai respektētu Satversmes 73.pantā ietverto aizliegumu rīkot tautas nobalsošanu par starptautiskajām saistībām, no likuma grozījumiem ir jānodala Eiropas pilsoņu iniciatīva un jāvirza atsevišķā likumprojektā. Valsts prezidents aicina Saeimu sadalīt likuma grozījumus, lai iespējamā referenduma dēļ netiktu pārkāpts Satversmes 73.pants un par Eiropas Savienības tiesību aktu neizpildi netiktu sākta pārkāpuma procedūra.
Skaidrojot, kāpēc burtiski nav ievērots Satversmes 72.pants, kas nosaka, ka gadījumos, kad trešdaļa Saeimas deputātu to prasa, prezidentam ir jāaptur likuma izsludināšana, Bērziņa birojs uzsver, ka tika saņemti divi dažādi lūgumi – atbilstoši 71.pantam atdot likumu otrreizējai caurskatīšanai Saeimā un atbilstoši 72.pantam apturēt tā izsludināšanu, lai vāktu parakstus referenduma ierosināšanai.
Prezidenta birojs uzskata, ka šajā gadījumā prioritāri esot piemērojams tieši Satversmes 71.pants, jo tas ir vērsts uz likumdošanas procesa pabeigšanu parlamentā, pirms vērsties pie tautas par galīgo likuma tekstu, un šī panta piemērošana ir nepieciešama, lai ievērotu Satversmes 73.pantā noteikto un Saeimai būtu iespēja likuma grozījumus sadalīt. Pēc tam, kad likuma grozījumi būtu sadalīti, par likuma izsludināšanu vai publicēšanas apturēšanu tiktu lemts no jauna.
Kā ziņots, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Uldis Auglis šodien prezidenta likumdošanas un juridiskajam padomniekam Edgaram Pastaram iesniedza opozīcijas savāktos parakstus, lai rosinātu “referendumu par referendumiem”.
Šādi ZZS kopā ar “Saskaņas centru” rīkojās, jo opozīciju neapmierina Saeima 26.jūlijā pieņemtie likuma grozījumi, kuri reizē gan sarežģīs parakstu vākšanu, gan pakāpeniski ļaus ieviest papildu parakstīšanās mehānismus. Opozīcija uzskata, ka līdz ar likuma izmaiņām tiks noteikti pārāk augsti sliekšņi referendumu ierosināšanai, līdz ar to liedzot tautai šādi paust savu gribu.
Saskaņā ar Satversmes 72.pantu, ja 34 deputātu paraksti tiek savākti, tad prezidentam ir jāaptur likuma spēkā stāšanās uz diviem mēnešiem. Pēc tam Centrālajai vēlēšanu komisijai jāorganizē 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 pilsoņu parakstu vākšana. Gadījumā, ja šis parakstu skaits tiks savākts, par grozījumiem referendumu rosināšanas kārtībā būs jārīko referendums.
Tomēr publiskajā telpā tika aktualizēts jautājums, ka Saeimas pieņemtie likuma grozījumi sastāv no Lisabonas līguma un Eiropas Savienības regulas izpildi nodrošinošām normām, savukārt saskaņā ar Satversmes 73.pantu šādi likumdošanas akti nav nododami tautas nobalsošanai.
LETA
Komentāri