Šā gada bargā ziema ar biezo sniega segu un atkusni, kas veidoja sērsnu, radījusi smagus apstākļus meža dzīvniekiem, no kuriem lielākie cietēji patlaban ir stirnas un staltbrieži.
Kā pastāstīja Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš, pie tik biezas sniega segas un sērsnas šā gada ziema par smagu kļuvusi arī aļņiem un mežacūkām, jo sniegiem bagātā ziema gandrīz visiem meža dzīvniekiem apgrūtinājusi tikšanu pie pārtikas, bet īpaši sērsna ierobežo dzīvnieku pārvietošanās iespējas.
Lai palīdzētu savvaļas dzīvniekiem, mednieki ziemā veic dzīvnieku piebarošanu. Vieglāk sarūpēt un nodrošināt ar barību ir mežacūkas, bet sarežģītāk tas pārnadžiem, proti, stirnām, staltbriežiem un aļņiem.
Ļoti svarīgi ir, lai stirnām vienā ēdienreizē nebūtu pieejams pārāk daudz spēkbarības un skābsiena, jo, ēdot lielā vairāmā šādu maltīti, dzīvniekam sabojājas barības sistēma. Stirnas ir atgremotāju dzīvnieki. Sulīgā barība un spēkbarība reizē jāliek ne vairāk kā viens kilograms uz vienu dzīvnieku diennaktī. Būtiski saprast, ka dziļā sniegā vienā vietā izgāzt pārāk daudz sulīgās barības ir kaitīgi stirnu gremošanas sistēmai, un pēc ilgstošas tās lietošanas dzīvnieks novārgst un nomirst.
Stirnām ziemā ļoti noderētu viņu dabīgā barība, kas ir koku un krūmu zari un lapas, kā arī mētras, kuras biezās sniega segas dēļ stirnas nespēj atrast. Cilvēki ziemā stirnām var palīdzēt, izliekot tuvumā barotavām jau vasarā kaltētas dažādu koku zaru, piemēram, apses, kārklu, pīlādžu, vīgriežu, slotiņas. Ja vasarā nav sasietas slotiņas, tad ziemā var izlīdzēties arī ar turpat mežā sarūpētiem apses zariem, skaidroja Ozoliņš.
Ziemā stirnas var piebarot arī ar āboliem, sīkiem kartupeļiem vai kartupeļu mizām, sasmalcinātām bietēm, piemājas saimniecībā audzētiem burkāniem un kāpostu lapām.
Ievērojot to, ka gandrīz visā Latvijas teritorijā izveidojusies apledojusi sniega kārta, VMD, pamatojoties uz Medību likumā un Valsts meža dienesta nolikumā noteikto kompetenci, ir izdevis arī rīkojumu par dzinējmedību aizliegumu, uzsvēra VMD pārstāvis.
Apledojošā sniega kārta apgrūtina dzīvnieku pārvietošanās iespējas pa mežu, jo, bēgot no vajātājiem vai arī meklējot barību, dzīvnieki ielūst apledojušajā sniegā, kas ar asajām malām traumē dzīvniekiem kājas.
Kā norādīja Ozoliņš, meža dzīvniekiem noderētu pamatīgs atkusnis, jo tas ne tikai izkausētu sniega kārtu, bet arī radītu noturīgāku sērsnas kārtu, kas savukārt neļautu dzīvniekiem ielūzt.
Šā brīža ziemas apstākļus vieglāk pārdzīvo, piemēram, lūši, kuri ne tikai neielūst zem apledojošās sniega kārtas, bet viņiem arī medījums tagad ir vieglāk pieejams. Savukārt, līdzīgi kā pārnadžiem, arī vilkiem grūtības patlaban sagādā sērsna.
Ozoliņš informēja, ka pēc pēdējo gadu bargajām ziemām būtiski samazinājies stirnu skaits un, iespējams, ka šā gada ziema varētu radīt vēl lielāku pārnadžu skaita samazinājumu. Bargajās ziemās meža dzīvnieki dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, tādēļ arī jaunie dzīvnieki mēdz viesoties lauku sētās, lai arī normālos apstākļos dzīvnieki no cilvēkiem un apdzīvotām vietām izvairītos.
Kā ziņots, pirms 2009.gada bargās ziemas Latvijā bija uzskaitīti 240 000 stirnu, bet pēdējā stirnu uzskaite, kas tika veikta 2010.gada aprīlī, liecināja, ka to skaits bija samazinājies līdz 186 000.
Sniegoto ziemu dzīvnieki mierīgi pavada Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Kā pastāstīja Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns, dzīvnieki ar barību tiek nodrošināti, savukārt ar sniegu cīnās vai nu paši dzīvnieki, iestaigājot taciņas, vai arī palīdz dzīvnieku kopēji, kuri aplokus no sniega atbrīvo ar lāpstas palīdzību.
Par ziemu Rīgas Zooloģiskajā dārzā priecājas arī tādi siltummīļi dzīvnieki kā lauvas un zebras, kā arī strauss, kuri labprātīgi dienā dotas pastaigā pa āru.
LETA
Komentāri