Ar nodokļu politiku valstij bizness būtu jāstimulē, nevis no tā jāizspiež pēdējā sula, intervijā sacīja “Rietumu bankas” padomes loceklis Aleksandrs Kaļinovskis.
Viņaprāt, viena no galvenajām problēmām valsts budžeta konsolidācijas procesā, kas pamatā arvien tiek veikts uz nodokļu celšanas rēķina, ir nedomāšana par ilglaicīgiem risinājumiem.
Kaļinovskis uzskata, ka valdība nevar visu laiku izdomāt jaunus nodokļus biznesam, jo “tas ir ceļš nekurienē”.
Kritiski viņš attiecas arī pret politiķu argumentiem, ka Latvijā nodokļu slogs jāizlīdzina, piemēram, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm.
“Kad, aizstāvot jaunas nodokļu izmaiņas, valdība stāsta, ka nodokļu slogs ir zemāks nekā Skandināvijā, man nāk smiekli. Lai salīdzinātos ar Skandināviju, vispirms vajadzētu sasniegt tās attīstības līmeni,” sacīja baņķieris.
“Ko tur liegties, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju netic, ka valdība var pareizi izmantot nodokļu maksājumus, bet Skandināvijā vairāku desmitu gadu laikā izveidojusies sistēma, kurā sabiedrība zina, kam valdība nodokļus izmantos. Latvijā pie esošās nodokļu iekasēšanas sistēmas, ēnu ekonomikas apjomiem un masveida neticības valdībai kā gudram saimniekam nodokļu pacelšana nozīmē samazināt nodokļu maksātāju skaitu,” uzskata Kaļinovkis.
“Rietumu bankas” padomes locekļa skatījumā, valdība pagaidām tikai turpina ievadīt skaitļu formulas “Excel” tabulās, lai izpildītu starptautisko kreditoru prasības, nedomājot, kas notiks rīt, pēc gada vai diviem. “Visi paļaujas, ka situācija kļūs labāka, taču Latvijas ekonomika pat ar atkopšanās pazīmēm joprojām atrodas ļoti trauslā stāvoklī,” brīdina Kaļinovskis, piebilstot, ka nodokļu celšana šādā situācijā tikai pastiprina stagnācijas iespējamību.
Viņa vērtējumā, Latvijas ekonomika, īpaši privātajā sektorā, daudzus gadus pastāv, ne jau pateicoties valdības lēmumiem. “Protams, var turpināt vienam zirgam kraut virsū nastu, sakot, ka viņš ir malacis un gan jau izturēs. Dievs dod. Bet ir risks, ka vienā brīdī zirgs tomēr kritīs,” atzīst Kaļinovskis.
Viņaprāt, ja Latvijā turpināsies viegla ekonomikas atmiršana, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji turpinās aizbraukt un mēs nekļūsim pievilcīgi ārvalstu investoriem, par ko dārgi samaksāsim turpmākajos gados. Demogrāfiskā krīze, kas var sakrist ar tālāku ekonomikas krīzi, esot nopietna problēma, ko ar budžeta konsolidāciju nevarēs atrisināt. Tādejādi riskējam nonākt ļoti nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar kaimiņiem gan ekonomiskā, gan demogrāfiskā, gan nodokļu sloga ziņā. Turklāt Kaļinovskis pieļauj, ka vienā brīdī visi šie procesi var sasniegt kritisko masu un tad šai krīzei, kuru ietekmēja arī starptautiskie notikumi, klāt nāks vēl viena – mūsu pašu vietējā.
Novērst šādu scenāriju varot kardināla ekonomikas politikas nomaiņa, kurai jābūt vērstai uz ārvalstu investīciju piesaisti un ekonomisko aktivitāti pat uz budžeta deficīta rēķina, kas jāsamazina līdz minimumam uz izdevumu samazināšanas rēķina valdības sektorā.
LETA jau ziņoja, ka valdība iepriekšējās nedēļās panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija, lai nodrošinātu papildu budžeta konsolidācijas pasākumus.
Lielākā daļa konsolidācijas tiek veikta tieši uz nodokļu palielinājuma rēķina, piemēram, paaugstinot akcīzi benzīnam, cigaretēm, alkoholam, atceļot samazinātās nodokļa likmes dabasgāzei. Savukārt izdevumu daļā par pieciem miljoniem latu tiks mazināti valsts pārvaldes izdevumi atalgojumam.
Plānots gada griezumā šā gada budžeta deficītu samazināt par 65 miljoniem latu, tostarp paredzēti ieņēmumi 12,8 miljonu latu apjomā no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem.
NOZARE.LV
Komentāri