Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Bankas šogad nopelnījušas 33,5 miljonus latu

Druva
16:42
21.04.2011
6

Jau trešo mēnesi pēc kārtas banku sektors kopumā darbojas ar peļņu un līdz pirmā ceturkšņa beigām gūtās peļņas apmērs sasniedza 33,5 miljonus latu, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

2010.gada attiecīgā perioda banku zaudējumi bija 133,3 miljoni latu.

Ar peļņu šajā periodā strādāja 14 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kopā nopelnot 53,6 miljonus latu. Banku sektora gūtie ienākumi ir pārsnieguši izdevumus, galvenokārt samazinoties nepieciešamībai pēc jauniem uzkrājumiem nedrošiem kredītiem un pateicoties jau iepriekš izveidoto uzkrājumu samazinājumam.

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem marta beigās sasniedza 46,7 miljonus latu (2010.gada attiecīgajā periodā tie bija 28,8 miljoni latu).

FKTK norādīja, ka visu Latvijas banku darbības rādītāji pārskata ceturksnī ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām. Sarūkot kredītiem izveidoto uzkrājumu apmēram un uzlabojoties banku pelnītspējai, banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs un pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir palielinājies un pirmā ceturkšņa beigās bija attiecīgi 15,2% un 12% (2010.gada pēdējā ceturkšņa beigās – attiecīgi 14,6% un 11,5%).

Kopš 2011.gada sākuma divas bankas palielinājušas kapitālu kopumā par 5,3 miljoniem latu, un pirmā ceturkšņa beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls bija 1,9 miljardi latu (2010.gada laikā kapitālu palielinājušas 14 Latvijas bankas kopumā par 324,4 miljoniem latu). Kopš 2010.gada beigām banku likvīdajiem aktīviem samazinoties straujāk par tekošajām saistībām, banku sektora likviditātes rādītājs ir samazinājies un marta beigās bija 65,1% (2010.gada pēdējā ceturkšņa beigās – 67,9%).

Banku piesaistīto noguldījumu atlikums kopš gada sākuma samazinājies par 3,1% jeb 341,1 miljonu latu, tajā skaitā rezidentu noguldījumu atlikums nedaudz palielinājās – par 0,2% jeb 10,4 miljoniem latu. Savukārt nerezidentu noguldījumu atlikums saruka par 6,4% jeb 293,8 miljoniem latu. Pirmā ceturkšņa beigās noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā sasniedza 10,8 miljardus latu.

Kopš 2011.gada sākuma banku sektorā kopumā no jauna izsniegti kredīti gandrīz 200 miljonu latu apmērā – tajā skaitā 87,2 miljoni latu Latvijas uzņēmumu attīstībai, 28,2 miljoni latu mājsaimniecībām, savukārt 82,5 miljoni latu nerezidentiem, kā arī četru Latvijas banku un triju ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi, kuru kopējā tirgus daļa banku sektora kredītportfelī ir 4%, ir palielinājušies, tomēr no jauna izsniegto kredītu apmēri banku sektorā kopumā vēl joprojām ir mazāki par klientu atmaksātajiem un arī banku norakstītajiem kredītiem. Tādēļ arī banku sektora kopējais kredītportfelis turpina sarukt – kopš gada sākuma tas samazinājies par 3,1% jeb 444,7 miljoniem latu un pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 13,9 miljardus latu.

Marta beigās bez maksājumu kavējuma bija 73,3% no banku izsniegtajiem kredītiem (2010.gada pēdējā ceturkšņa beigās – 73,4%). Kopējais kredītu ar maksājumu kavējumu atlikums pēc janvārī un februārī novērotā pieauguma (attiecīgi par 1,4% un 2,3%) martā atkal samazinājās – par 6,2% jeb 244,4 miljoniem latu. Kopš gada sākuma šādu kredītu atlikums kopumā sarucis par 2,7% jeb 103 miljoniem latu.

Pārskata ceturksnī turpināja samazināties arī kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām atlikums (par 4,7%), un to īpatsvars kredītportfelī marta beigās bija 18,7% (decembrī – 19%). Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (22,2%) un rezidentu mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (28,1%). Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums turpināja mēreni samazināties – ceturkšņa laikā kopumā saruka par 1,7% jeb 27,3 miljoniem latu un ceturkšņa beigās joprojām bija 1,6 miljardi latu jeb 11,5% no banku kopējā kredītportfeļa (janvāra beigās – 11,3%).

Pārstrukturēto kredītu kategorijā kopš gada sākuma no jauna iekļauti 8400 kredītu par kopējo summu 457 miljoni latu. Savukārt atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijā šajā pat laikā no jauna iekļauti 6300 kredītu par kopējo summu 180,2 miljoni latu. Gan pārstrukturēto, gan atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijās pārskata ceturksnī no jauna iekļauti galvenokārt operācijām ar nekustamo īpašumu un rezidentu mājsaimniecībām mājokļu iegādei izsniegtie kredīti. Šā gada pirmā ceturkšņa beigās pārstrukturēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī sasniedza 20,1%, savukārt atgūšanas procesā bija 15,5% no kopējā banku kredītportfeļa (2010.gada pēdējā ceturkšņa beigās – attiecīgi 19,9% un 15,3%).

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
33

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
56

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
412

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
136

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
583

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi