Kredītlīgumi tiek veidoti pēc iespējas pārskatāmāki un saprotamāki klientam un tiek strukturēti tā, lai svarīgākā informācija – nosacījumi, procentu likmes un termiņi – ir līguma sākumā, biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja lielāko komercbanku pārstāvji.
Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) rosina ieviest regulējumu, kas kredītlīgumu atsevišķos noteikumos varētu noteikt burtu un ciparu augstumu, piemēram, gada procentu likmei un citai informācijai.
Vairāki banku pārstāvji atzina, ka īsti nav saprotams, kāpēc tieši pašlaik radusies šāda iniciatīva no ministrijas puses, jo svarīgāks jautājums par līgumu burtu un ciparu formātu vai lielumu esot valstisks un konstruktīvs pasākumu plāns, lai izglītotu iedzīvotājus par aizņemšanos un savu finanšu plānošanu.
“Swedbank” Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš skaidroja, ka visa iespējamajā regulējumā minētā informācija jau tagad banku līgumos ir labi pamanāma, atsevišķos gadījumos pat īpaši izcelta un vienmēr ar klientu tiekot arī pārrunāta.
“No bankas viedokļa īsti nav saprotams, kāpēc pašlaik ir radusies šāda EM iniciatīva. Var piekrist, ka patērētāji kopumā ir jāizglīto par aizņemšanos un valstī tam ir jābūt konstruktīvam pasākumu plānam, nevis atsevišķām atrautām iniciatīvām, kuras rada tikai šķietamību, ka kaut kas tiek darīts,” sacīja Kalniņš.
Arī “SEB bankas” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda uzsvēra, ka jau tagad kredītlīgumus bankas cenšas strukturēt tā, lai to sākumā būtu visa klientam svarīgākā informācija. Viņa gan piebilda, ka gadījumā, ja tiks atrasts veids, kā līgumu struktūru uzlabot un radīt visiem tirgus spēlētājiem vienu paraugu, “SEB banka” ir gatava to vērtēt.
Savukārt “DnB Nord bankas” Filiāļu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Mareks Bažovskis pauda pārliecību, ka arī tagad viņa pārstāvētās bankas formētie kredītlīgumi ir uzskatāmi un saprotami – tajos tiekot atspoguļota visa klientiem saistošā informācija par konkrēto darījumu.
Viņaprāt, EM minētie regulējumi par burtu un ciparu augstumu, atsevišķu skaitļu izcelšanu varētu pat radīt pretēju efektu – uzmanība tiks pievērsta vien atsevišķām darījuma detaļām, neskatot kopējo kontekstu.
“Ja šādi nosacījumi tiks ieviesti kā normatīvs, tad tas, protams, tiks arī ievērots, taču “DnB Nord banka” uzskata, ka klientam jāsaprot viss darījums kopumā – viens skaitlis neizsaka darījuma būtību. Ieviešot minēto regulējumu, tiktu akcentēta viena vai atsevišķas darījuma detaļas, kuras, izrautas no konteksta, var radīt maldīgu priekšstatu vai arī klienta uztverē aizēnot citas līguma nianses,” sacīja Bažovskis.
Tā vietā, lai izceltu kādus atsevišķus skaitļus vai līgumu punktus, Bažovskis aicinātu plānot darījumus, iedziļinoties visās detaļās. Bankas eksperti labprāt konsultē klientus, skaidro visus darījumu noteikumus, jo nekas no līgumos saturošās informācijas nav slēpjams, apgalvoja baņķieris.
“Nordea bankas” preses sekretāre Dagnija Stuķēna atzīmēja, ka EM rosināto izmaiņu ieviešana bankai noteiktu radītu papildus izmaksas, lai pielāgotu dokumentus jaunajiem standartiem. Tomēr kopumā “Nordea banka” atbalstot jebkurus uzlabojumus, kas palīdz klientam labāk izprast darījuma nosacījumus un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu starp vairākām bankām.
“Aizkraukles bankas”, kas vairāk koncentrējusies uz uzņēmumu kreditēšanu, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans akcentēja, ka banka arī līdz šim kredītlīguma pirmajā lapā izvietoja visu svarīgāko informāciju – kredīta summu un valūtu, procentu likmi un tās veidošanās formulu, atmaksas datumus, atmaksas plāna veidu un kredīta termiņu, kredīta mērķi, ziņas par nodrošinājumu. Burtu un ciparu augstums šai informācijai esot tāds, ka klienti to spēj viegli izlasīt, turklāt klients var bez ierobežojumiem saņemt arī papildu skaidrojumus no menedžera.
“Nozare.lv” jau ziņoja, ka EM šā gada jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē rosinājusi noteikt atsevišķus papildus noteikumus par kreditēšanas līgumu noformējumu, nosakot, ka kreditēšanas līguma burtu un ciparu minimālā augstuma ierobežojumu, piemēram, simbolu lielums nedrīkst būt mazāks par astoņiem punktiem, nodrošinot, ka līgums ir salasāms un patērētājs var ar to iepazīties pirms parakstīšanas. Tāpat varētu noteikt kreditēšanas līgumā obligāti norādāmās informācijas saistošu secību, tādējādi nodrošinot, ka patērētājam svarīgākā informācija atrodas līguma pirmajā lapā un ir uzskatāma, līdz ar to kreditēšanas līgumi būtu vieglāk salīdzināmi.
EM arī rosinājusi noteikt pienākumu kreditēšanas līgumā izcelt ar kredīta izmaksām saistītu informāciju, piemēram, gada procentu likmi un aizdevuma procentu likmi, izmantojot teksta izcēlumu.
NOZARE.LV
Komentāri