Sestdien 22. septembrī Latvijā un Lietuvā atzīmēja Baltu vienības dienu. Cēsu pusē šogad šai dienai īpašu nozīmi piešķīra Autīnes latgaļu sacelšanās 800. gadadiena. Kaut pētnieki vēl joprojām strīdas par šīs senās latgaļu zemes robežām, tomēr skaidrs, ka tagadējais Cēsu novads un tam pieguļošo Amatas, Līgatnes un Priekuļu novadu teritorijas ietilpa Indriķa hronikā minētajā Autīnē. Tāpat šajā hronikā aprakstīts Autīnes latgaļu konflikts ar Zobenbrāļu ordeni 1213. gadā.
Autīnes latgaļu sacelšanās 800 gadu atcerei bija veltīta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta izbraukuma sesija, kas Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” ietvaros 22. septembrī notika Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.
Sesijas konference bija pulcējusi vairāk nekā 50 interesentus no Cēsīm, tuvējiem novadiem un Rīgas. To atklāja ar Cēsu novada priekšsēdētāja Ginta Šķendera uzrunu un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora Jāņa Klētnieka ievadvārdiem.
Klātesošiem bija iespēja iepazīties ar referātiem, kurus nolasīja LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns Dr.hist. Andris Šnē, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Dr.hist. Muntis Auns, LU Latvijas vēstures institūta direktors, LZA korespondētājloceklis, Dr.hist. Guntis Zemītis un Latvijas vēstures institūta arheoloģe, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore Zigrīda Apala. Šajos referātos pētnieki Autīnes notikumus aplūkoja dažādos aspektos plašākos kontekstos.
Pēcpusdienā konferences dalībnieki devās uz Priekuļu Ģūģeru 8.-12. gadsimta senkapiem, kur arheoloģe Zigrīda Apala klātesošos iepazīstināja ar vietu, kur savulaik veikti arheoloģiskie izrakumi. Izbraukuma sesija noslēdzās Vaives pagasta Sārumkalnā, kas pēc vairāku pētnieku domām jau kopš XX gadsimta sākuma tiek uzskatīts par Autīnes pilskalnu. Pilskalnā tika turpinātas Cēsīs aizsāktās diskusijas, baudīta rupjmaize ar medu, siers un tēja. Par Baltu vienības dienu atgādināja Sārumkalnā iekurtais ugunskurs, kas simboliski pievienojās citviet Latvijā un Lietuvā šai dienā aizdegtajiem ugunskuriem.
Komentāri