Kaut katrā lielākā apdzīvotā vietā centralizēti ir nodrošināts dzeramais ūdens, bet viensētās ierīkotas akas, daudzi jo daudzi ūdeni dzeršanai ņem no avotiem. Avotu ūdens tiek uzskatīts par dzīvu ūdeni, jo tas netiek sūknēts pa caurulēm un sists, tas zemes dzīlēs sakrājis visu labo, kas nepieciešams cilvēka organismam, ir veselīgs un dziedniecisks.
Pēdējā laikā par avotiem daudz tiek runāts, analīzēs pierādīts, ka daudzu ūdeni bez vārīšanas nav ieteicams dzert, jo tajā konstatētas nevēlamas baktērijas un mikrobioloģisks piesārņojums. Latvijā avotu ir daudzi tūkstoši, katrā pagastā vairāki. Vieni ir iecienītāki, citos ūdeni ņem tikai tuvējo māju iedzīvotāji. Kurš atbildīgs, lai kāda avota ūdens nenodarītu ļaunu? Ja tas atrodas uz pašvaldības zemes, atbildība tiek prasīta tai.
“Tā ir ažiotāža, kur prasīta pašvaldības atbildība. Kāpēc jājaucas procesos, kas notiek paši par sevi? Gadu desmitiem dzēruši avotu ūdeni. Ja apkārtnē ķīmiju nelieto, kāpēc lai satrauktos. Katram pašam arī jābūt atbildīgam, ko viņš lieto uzturā,” viedokli pauž Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Arī viņai pie mājas īpašumā ir avots, no kura mājnieki un kaimiņi ņem ūdeni. “Cik tad ikdienā mēs dzeram tīru ūdeni? Vārām tēju, kafiju. Varbūt pilsētnieki ūdeni dzer vairāk,” bilst novada vadītāja un atzīst, ka, pievēršot tik lielu uzmanību avotiem, iedzīvotājiem tiek dots signāls dzeršanai ūdeni pirkt veikalā. “Novadā visi ir nodrošināti ar ūdeni. Uz pašvaldības zemes nav neviena avota, no kura ņemtu ūdeni un tādēļ varētu prasīt, lai tā būtu atbildīga par ūdens kvalitāti. Runas par avotu ūdeni cilvēkos radījušas satraukumu. Zvanīja kāda sieviete un jautāja, vai pašvaldība kontrolē ūdens kvalitāti akās,” pastāsta Elita Eglīte un uzsver, ka cilvēki ir dzēruši un dzers iecienītā avota ūdeni, viņiem tas garšo, viņi ir pārliecināti par kvalitāti. Vai tur būtu jāiejaucas pašvaldībai?
Priekuļu novadā atrodas četri populāri avoti: Spāriņu avots Jaunraunā, Mežavots Priekuļos, Raibačavots Liepā un Dukuru avots. Pie tiem reti ir brīži, kad nebūtu kāda cilvēka.
“Pirms divām nedēļām nodevām ūdens paraugus SIA “Valmieras ūdens” testēšanas laboratorijai- analīžu rezultāti trijos ir labi, bet Dukuru avota ūdeni var lietot vārītu, tas ir mikrobioloģiski piesārņots, tika konstatētas koliformas baktērijas. Kā teikts atzinumā – ūdeni dzeršanai, zobu tīrīšanai, mutes dobuma skalošanai, ēdiena gatavošanai, dārzeņu mazgāšanai un tamlīdzīgi nepieciešams lietot uzvārītu. Baktēriju bojāejai pietiek ar vienas minūtes ilgu ūdens vārīšanos,” stāsta Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone un uzsver, ka visi šie avoti ir ļoti iecienīti un pašvaldība uzņemas rūpes par saviem cilvēkiem. Četru avotu ūdens analīzes pašvaldībai izmaksāja 51,69 eiro.
Informācija par analīžu rezultātiem ir izvietota pie katra avota, tā izlasāma pašvaldības mājaslapā un izdevumā. “Turpmāk avotu ūdens analīzi veiksim četras reizes gadā, jo mainās gadalaiki, laikapstākļi, kas var ietekmēt ūdens kvalitāti,” saka novada vadītāja.
Raunas centrā ir divi avoti – Valmieras ielā un parkā. Abiem avotiem nav vārdu. “Pēdējo reizi analīzes tika veiktas pirms diviem gadiem. Toreiz secināja, ka neviena avota ūdens nav ieteicams dzeršanai. Valmieras ielā avots ir neliels. Tur nav redzēts, ka kāds ņemtu ūdeni. Parkā vien reti kāds to dara. Parkā avota apkārtne tiek labiekārtota, tiks arī uzstādīts informācijas dēlis, izvietota norāde, ka ūdens nav ieteicams dzeršanai,” stāsta Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe.
Raunā populārākais ir Staburags. Pēc tā ūdens brauc ne tikai vietējie, nostāstu un teiku mudināti, traukus piepilda daudzi ekskursanti. “Patlaban tiek izstrādāts Raunas Staburaga apsaimniekošanas plāns. Līdz šim ūdens analīzes nav ņemtas. Tā kā Staburaga ūdenim piedēvē daudzas labas īpašības, gribam iesaistīties starptautiskā projektā, lai izpētītu tā īpašības un kvalitāti,” pastāsta novada vadītāja. Drustu pagastā uz pašvaldības zemes nav neviena avota.
Kalnainajā Līgatnē lielāku un mazāku avotu ir daudz. Iecienīti ir pieci, trīs no tiem atrodas pašvaldības pārziņā. “Skaļupju avotā ir divas ūdens ņemšanas vietas. Vismaz reizi gadā tiek veiktas ūdens pārbaudes,” stāsta Līgatnes pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks un atzīst, ka pirms diviem gadiem bija problēmas ar ūdens kvalitāti. Piesārņojums varēja rasties ūdens uzkrāšanas rezervuāra dēļ, kas bija izveidots virs tā iztekas. Toreiz avota izteka tika pārveidota, pēc tam problēmu nav bijis. Iedzīvotāji ar pašvaldības atbalstu ierīkoja tiltiņu. “Skaļupju avots ir ļoti populārs, uz to pēc ūdens brauc arī rīdzinieki. Brīvdienās veidojas rinda. Visi atzīst, ka ūdens ir ļoti garšīgs,” bilst izpilddirektors.
Līgatniešu vidū iecienīts ir Gaujasmalas avots. Arī tā apkārtni pašvaldība labiekārtojusi. Uzstādīts soliņš, novietota atkritumu urna. “Avots ir sekls, ūdens tek lēnām. Kamēr piepildās trauks, vecie cilvēki labprāt atpūšas. Avots daudziem kļuvis par satikšanās vietu, te var nesteidzīgi parunāties. Dažkārt pēc ūdens tiek sūtīti bērni, par šo darbiņu nopelna čipsu paku. Tā kā bieži vien tukšs iepakojums mētājas avota apkaimē, uzstādījām atkritumu urnu, tagad par kārtību nevar žēloties,” pastāsta Egils Kurpnieks un uzsver, ka daudziem līgatniešiem iešana uz avotu pēc ūdens ir veselīga pastaiga.
Pilsētnieki ūdeni ņem arī Mežavotā, kas atrodas aiz vidusskolas. Paši rīko apkārtnes sakopšanas talkas, un problēmu nav bijis. Netālu no Līgatnes dabas takām arī ir avots, taču tam apmeklētāju ir ļoti maz, jo atrodas tālu no mājām. Augšlīgatnē savulaik tika iegūts populārais Līgatnes minerālūdens. Ražotne sen vairs nestrādā, un avots atrodas uz privātas zemes.
Egils Kurpnieks atzīst, ka līgatniešiem tā ir tradīcija – iet uz avotu pēc ūdens un to lietot. “Centralizētā dzeramā ūdens kvalitāte nebija laba. Daudzi sūdzējās, ka tās dēļ elektroierīces, kurā silda vai izmanto ūdeni, nekalpo ilgāk par gadu. Pēdējos gados pašvaldība daudz ieguldījusi, atjaunojot maģistrālos ūdensvadus, tagad ūdens kvalitāte ir krietni labāka. To atzīst visi. Ūdens patēriņš ir palielinājies, bet tik daudz, kā plānojām. Taču, kamēr mājās nav nomainīti vecie ūdensvadi, ūdens nav tāds, kādu katrs vēlētos. Iekšējo ūdensvadu nomaiņa ir pašu dzīvokļu īpašnieku ziņā,” pastāsta izpilddirektors un ir pārliecināts, ka līgatnieši arī tad, kad dzīvokļos būs ļoti garšīgs un kvalitatīvs ūdens, visticamāk, ies uz avotiem. “Vispirms jau jāpierod, ka ūdens no krāna, kas gadu desmitiem bija slikts, tagad ir labs. Bet tas taču ir jauki – aiziet līdz avotam, pabūt svaigā gaisā, pastaigāties,” saka Egils Kurpnieks.
Aizvien populārāki kļūst divi avoti Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā – Bānūžu Svētavots un avots pie Nēķena muižas pils. “Par abiem avotiem pašvaldība vienmēr rūpējusies,” saka Vecpiebalgas novada Saimnieciskā dienesta vadītājs Jānis Vīlips un piebilst, ka Bānūžu Svētavots īpaši iecienīts kļuvis pēc novada izveidošanas. Reizi gadā tiek veiktas analīzes abu avotu ūdenim, tās vienmēr bijušas labas. Katru gadu pašvaldība ieplāno naudu avotu apkārtnes uzturēšanai. Ziemā uz Bānūžu Svētavotu tiek iztīrīts ceļš, vasarā apkārtnē nopļauta zāle un uzturēts ceļš. Pirms gadiem avotu speciālista vadībā tas tika ierīkots.
Uz avotu pie pils Taurenes centrā pēc ūdens brauc arī no Dzērbenes un Vecpiebalgas. Par to, lai apkārtne vienmēr būtu sakopta, rūpējas pašvaldība, tiek gādāts, lai ziemā celiņš būtu iztīrīts un nokaisīts. Tālākos plānos ir sakārtot plašāku apkārtni.
“Cilvēki ņem ūdeni no abiem avotiem. Tā ir tradīcija, ūdens ņēmēju kļūst aizvien vairāk. Pie Bānūžu Svētavota reti ir brīži, kad neviena nav,” saka Jānis Vīlips un piebilst, ka novadā nav vairāk avotu, par kuriem rūpētos pašvaldība.
Izsenis avoti bijuši ne vien vieta, kur ņem dzeramo ūdeni ikdienai, bet saistīti ar kaut ko noslēpumainu, teiksmainu, mistisku. Avotu ūdeni popularizē dziednieki, ticot, ka tas arī dziedē. Avotu ūdeni mums daba dod bez maksas. Cik tas vērtīgs, veselīgs un garšīgs, tas tomēr ir un paliek katra paša ziņā.
Komentāri