Tirgus dienās Straupes tirdziņā Zirgu pastā darbojas sēklu maiņas punkts.
“Augu un sēklu maiņa ir brīvprātīga kustība pašu vākto sēklu apmaiņai, lai saglabātu lolotos un mantotos kultūraugus,” atgādina sēklu maiņas punktu iniciatīvas vēstnese Sandra Stabinge un uzsver, ka pēdējos gados visā pasaulē palielinās interese par mantotajiem kultūraugiem. Tomēr ik gadu zudībā aiziet daudzi paaudzēs audzēti augi, jo vietā nākuši citi. “Augi, kas daudzus gadus auguši vienā vietā, jau piemērojušies vietējiem apstākļiem, ir dzīvotspējīgāki, izturīgāki pret kaitēkļiem un slimībām. Ja tie dod labas ražas, nevajag no tiem atteikties. Par to aizvien vairāk pārliecinās arī puķu, ne tikai dārzeņu, garšaugu un citu kultūru audzētāji. Jaunā paaudze sāk novērtēt to, ko audzēja vecvecāki,” saka S.Stabinge un pastāsta, ka jaunajai paaudzei arī pret vecām mājām ir dažāda attieksme. Vieni visu nojauc, augus izrok, citi vispirms izpēta vērtības, kas aug apkārtnē. “Aizlaižot kādus augus postā, pazaudējam arī zināšanas, jo katrs augs ir ne tikai jāizaudzē, jāprot arī ievākt tā sēklas,” uzsver maiņas punkta iniciatore.
Viss ir gaužām vienkārši. Daudzos dārzos ir augi, kurus audzē gadiem, vāc to sēklas. Ar tām vajag dalīties. Ja nākamajā gadā neizdosies ievākt sēklas, kādam citam tās būs, varēs paņemt un atkal audzēt. Tie, kuri maiņas punktā paņem sēklas, reģistrējas. Tas reizē ir arī stāsts par Latvijas kultūraugu daudzveidību un mūsu ekosistēmas bagātību. S.Stabinge neliedz padomu un atgādina, ka tikai darot var iemācīties. Viņa ikvienam dala balodenes sēklas. Daudzi pabrīnās, kas tā tāda. Balodene ir līdzīga balandai, sarkanā krāsā, pati sasējas. Ēdama kā spināti.
Magones, ķimenes, cigoriņi, cukurzirņi, dažādas pupiņas un vēl citas sēklas, katrai sava vēsture – kur un kas audzējis, cik ilgi lolotas, klāt arī informācija, kā sējamas un novācamas. “Mēs ļoti daudz nezinām. Lūk, dārzeņu fizāļi. Lolotāji pārliecinājušies, ka tie ir īsās dienas augi. Ja vēlu iesēj, nenogatavojas. Tāpat jāzina, kuri augi saziedas, sakrustojas,” stāsta S.Stabinge un atklāj pašas ikdienas aizņemtībā uzzināto par kādām fenkeļa sēklām. Izauga gara dille, saimniece gaidīja, kad izaugs dārzenis. Izrādījies, ka tas ir sēklu fenkelis, turklāt daudzgadīgs, un sēklas domātas tējai. “Tāpēc ir svarīgi, daloties ar sēklām, arī saņemt informāciju par konkrēto augu,” bilst sēklu lolotāja.
Pamazām vien tirdziņu apskrēja ziņa par sēklu maiņas iespējām. Vairāki mazdārziņu kopēji interesējās par cukurzirņiem. Inta Gailīte no Raiskuma pastāstīja, ka ģimenē vienmēr audzēti tikai vieni zirņi. “Gadu desmitiem tikai tie. Tādi čirkaini, saķeras kā ar rokām cits ar citu, un nevajag balstus. Kad man neizaug, māsa vienmēr iedod. Tie zirņi mums ir vērtība. Vēl no neatminamiem laikiem audzējam ziemas jeb, kā tagad saka, ģimenes sīpolus. Labi aug, ir sīvāki, pavasaros padalos ar kaimiņiem,” pastāsta raiskumiete un atzīst, ka bijis laiks, kad Latvijā šos sīpolus audzēja retais un tie bija gandrīz zuduši. Inta un viņas māsa Ilga, kas uz tirdziņu bija braukusi no Balviem, arī cītīgi vāc puķu sēklas. Kliņģerītes noder zemes ielabošanai, saulespuķes skaistumam. To sēklas gan grūtāk savākt, jo jāsacenšas ar putniem.
S.Stabinge un sēklu vēstnese Straupes tirdziņā Zirgu pastā Lelde Valle arī iedrošina pamēģināt iesēt, izaudzēt un ievākt sēklas. Kustības moto ir: “Audzē un lolo. Apzini, pirms nav zudis.” Tā pamazām vien izplešas pa visu Latviju. “Kad mantkārība pārgājusi, katrs paņem tikai tik sēkliņu, cik vajag. Nākamajā pavasarī atkal tiksimies, redzēs, kas būs izaudzis, cik sēklu ievākts, kādas vērtības atkal nonāks apritē,” saka S.Stabinge.
Komentāri