Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Augi ir paaudžu mantojums, kas jāsaglabā

Sarmīte Feldmane
23:00
30.04.2022
6
Seeklas Saudzee 1

Tirgus dienās Straupes tirdziņā Zirgu pastā darbojas sēklu maiņas punkts.

“Augu un sēklu maiņa ir brīvprātīga kustība pašu vākto sēklu apmaiņai, lai saglabātu lolotos un mantotos kultūraugus,” atgādina sēklu maiņas punktu    iniciatīvas vēstnese Sandra  Stabinge un uzsver, ka pēdējos gados visā pasaulē palielinās interese par mantotajiem kultūraugiem. To­mēr ik gadu zudībā aiziet daudzi paaudzēs audzēti augi, jo vietā nākuši citi. “Augi, kas daudzus gadus auguši vienā vietā, jau piemērojušies vietējiem apstākļiem, ir dzīvotspējīgāki, izturīgāki pret kaitēkļiem un slimībām. Ja tie dod labas ražas, nevajag no tiem atteikties. Par to aizvien vairāk pārliecinās arī puķu, ne tikai dārzeņu, garšaugu un citu kultūru audzētāji. Jaunā paaudze sāk novērtēt to, ko audzēja vecvecāki,” saka S.Stabinge un pastāsta, ka jaunajai paaudzei arī pret vecām mājām ir dažāda attieksme. Vieni visu nojauc, augus izrok, citi vispirms izpēta vērtības, kas    aug apkārtnē. “Aizlaižot kādus augus postā, pazaudējam arī zināšanas, jo katrs augs ir ne tikai jāizaudzē, jāprot arī    ievākt tā sēklas,” uzsver maiņas punkta iniciatore.

Viss ir gaužām vienkārši. Daudzos dārzos ir augi, kurus audzē gadiem, vāc to sēklas. Ar tām vajag dalīties. Ja nākamajā gadā neizdosies ievākt sēklas, kādam citam tās būs, varēs paņemt un atkal audzēt. Tie, kuri maiņas punktā paņem sēklas, reģistrējas. Tas reizē ir arī stāsts par    Latvijas kultūraugu daudzveidību un mūsu ekosistēmas bagātību. S.Stabinge neliedz padomu un atgādina, ka tikai darot var iemācīties. Viņa ikvienam dala balodenes sēklas. Daudzi pabrīnās, kas tā tāda. Balodene ir līdzīga balandai, sarkanā krāsā, pati sasējas. Ēdama kā spināti.

Magones, ķimenes, cigoriņi, cukurzirņi, dažādas pupiņas un vēl citas sēklas, katrai sava vēsture – kur un kas audzējis, cik ilgi lolotas, klāt arī informācija, kā sējamas un novācamas. “Mēs ļoti daudz nezinām. Lūk, dārzeņu fizāļi. Lolotāji pārliecinājušies, ka tie ir īsās dienas augi. Ja vēlu iesēj, nenogatavojas. Tāpat jāzina, kuri augi saziedas, sakrustojas,” stāsta S.Stabinge un atklāj pašas ikdienas aizņemtībā uzzināto par kādām fenkeļa sēklām.    Izauga gara dille, saimniece gaidīja, kad izaugs dārzenis. Izrādījies, ka tas ir sēklu fenkelis, turklāt daudzgadīgs, un sēklas domātas tējai. “Tāpēc ir svarīgi, daloties ar sēklām, arī saņemt informāciju par konkrēto augu,” bilst sēklu lolotāja.

Pamazām vien tirdziņu apskrēja ziņa par sēklu maiņas iespējām. Vairāki mazdārziņu kopēji interesējās par cukurzirņiem. Inta Gailīte no Raiskuma pastāstīja, ka ģimenē vienmēr audzēti tikai vieni zirņi. “Gadu desmitiem tikai tie. Tādi čirkaini, saķeras kā ar rokām cits ar citu, un nevajag balstus. Kad man neizaug, māsa vienmēr iedod. Tie zirņi mums ir vērtība. Vēl no neatminamiem laikiem audzējam ziemas jeb, kā tagad saka, ģimenes sīpolus. Labi aug, ir sīvāki, pavasaros padalos ar kaimiņiem,” pastāsta raiskumiete un atzīst, ka bijis laiks, kad Latvijā šos sīpolus audzēja retais un tie bija gandrīz zuduši. Inta un viņas māsa Ilga, kas uz tirdziņu bija braukusi no Balviem, arī cītīgi vāc puķu sēklas. Kliņģerītes noder zemes ielabošanai, saulespuķes skaistumam. To sēklas gan grūtāk savākt, jo jāsacenšas ar putniem.

S.Stabinge un sēklu vēstnese Straupes tirdziņā Zirgu pastā Lelde Valle    arī iedrošina pamēģināt iesēt, izaudzēt un ievākt sēklas. Kustības moto ir: “Audzē un lolo. Apzini, pirms nav zudis.” Tā pamazām vien izplešas pa visu Latviju. “Kad mantkārība pārgājusi, katrs paņem tikai tik sēkliņu, cik vajag. Nākamajā pavasarī atkal tiksimies, redzēs, kas būs izaudzis, cik sēklu ievākts, kādas vērtības atkal nonāks apritē,” saka S.Stabinge.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
11
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
118
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
123
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
39
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
132
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
32
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi