Ātrie jeb sms kredīti ir ērta iespēja aizņemties naudu uz neilgu laiku – tā saka cilvēki, kuri to izmantojuši, tiekot pie ātras naudas. Savukārt vecāki, kuru bērni nokļuvuši parādu slogā, ir šokēti.
Latvijā veiktās aptaujas par ātro kredītu ņēmēju aizņemšanās paradumiem liecina, ka visbiežāk cilvēki šādi aizņemas neparedzētu vai ārkārtas gadījumu risināšanai. To atzinuši 64 procenti
respondentu.
17 procenti
aizņemas ikdienas tēriņu apmaksai, 16 – citu kredītu apmaksai, bet trīs – izklaidei un atpūtai. Savukārt vaicāti par iemesliem ātro kredītu izvēlei, lielākā daļa aptaujāto norādījuši, ka šo kredītu var ātri saņemt, ka nevēlas aizņemties no radiem vai draugiem, kā arī to, ka ātro kredītu uzņēmumiem ir ērts darba laiks, vai ka nav vēlējušies aizņemties bankā.
Arī cēsnieks Juris Pabērzs stāsta, ka ir pāris reizes nācies paņemt ātro sms kredītu. Viņš norāda, ka galvenais iemesls – naudu vajadzējis ātri un īsti nav bijis, no kā aizņemties.
“Ātrais kredīts pieejams ļoti ātri, pat stundas laikā, turklāt arī brīvdienās. Jāatzīst, ka no draugiem vai ģimenes man nekad nav paticis aizņemties, bet naudu vajadzēja. Tiesa gan, aizņemtās summas nekad nav bijušas lielas. Šķiet, vienā reizē tie bija simts lati, kurus atdevu jau nedēļas laikā, bet otrreiz
sanāca tā, ka bija jāaizņemas lielāka summa, jo notika ķibeles ar auto. Vajadzēja servisā maksāt, tādas naudas uzreiz nebija,” stāsta J. Pabērzs un teic, ka nekad naudu neaizņemtos, lai
dotos ceļojumā vai lai noorganizētu ballīti.
“Vidusmēra latvietis dzīvo tā, kā nu dzīvo. Nav daudz tādu, kam bankā
uzkrājums. Dzīvē gadās visādi un naudu vajag uz minūti. Saproti jau, ka darbs ir un nopelnīsi, bet citreiz gadās kaut kas neparedzēts. Ja cilvēks ir normāli domājošs, nekādas problēmas no ātrā kredīta paņemšanas nerodas,” viedokli pauž cēsnieks.
Ilona Lasmane teic, ka ātro kredītu
nācies ņemt vienreiz un tas bijis situācijā, kad radušās īslaicīgas problēmas bankā nomaksāt hipotekāro kredītu. “Es zinu, ka ir slikti, ja cilvēks vienu kredītu sedz ar citu, bet diemžēl dzīve ir tāda, ka pat par darba algu konkrētā datumā nevaru būt droša. Uzskatu, ka ātro kredītu visbiežāk ļaudis aizņemas neparedzētu vai ārkārtas gadījumu risināšanai. Zinu, ka cilvēki ātro kredītu ņem, jo mēneša beigās pietrūkst naudas maizītei. Tad nu jāizvēlas, vai naudu prasīt darba devējam, vai vienkārši saņemt naudu savā kontā no kādas kredītfirmas,” prāto I. Lasmane.
Par ātrajiem kredītiem viedoklis ir arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kas saņem arvien vairāk sūdzību, ka ātro kredītu kompānijas naudu dāļā pārāk neapdomīgi. Piemēram, jauniešiem, kuriem nav nekādu ienākumu un līdz ar to nav iespēju kredītu pašiem atdot. Tāpēc tiek rosināti grozījumi likumos, lai kredītu devēji stingrāk pārbaudītu klientu maksātspēju.
Cēsu patērētāju interešu aizstāvības kluba “Aizstāvis” vadītāja Olita Ansone atzīst, ka riska zona ir tieši tie cilvēki, kuriem lielākoties vecuma dēļ nav
ienākumu. Turklāt tā kā tie ir kredīti, pie kuriem var tikt lielākoties internetā un izmantojot jaunās tehnoloģijas, tos, protams, vairāk ņem jaunieši.
“Dažādi
stāsti dzirdēti tepat Cēsīs. Kad vecāki saņem draudu vēstules, bet paši 18, 19 vai 20 gadus vecie jaunieši teju bēg prom no valsts, lai pelnītu naudu vai pat paslēptos. Domāju, ka par šo problēmu bija jārunā jau krietni agrāk. Ir daudzas ģimenes, kurām bērnu paslepus ņemtie ātrie kredīti sagādājuši traģiskus brīžus. Vecāki vienkārši vienā dienā tiek nostādīti fakta priekšā,” saka O. Ansone un norāda, ka medijos ātro kredītu reklāmas
kļuvušas ļoti uzbāzīgas un tā tas nedrīkstētu būt.
“Ir taču gadījumi, ka cilvēki paņēmuši kredītu, lai dabūtu picu bez maksas. Tagad televīzijā tiek reklamēts koncerts, uz kuru var dabūt divas bezmaksas biļetes, ja paņem konkrētas summas kredītu. Tas taču ir nenormāli! Kur vēl tālāk mēs varam aiziet!?” neizpratnē ir O. Ansone. Viņa piekrīt arī ekonomikas ministra Daniela Pavļuta izteiktajam viedoklim, ka situācija ātro kredītu nozarē veidojas satraucoša un ir redzami jauna sociālekonomiska “burbuļa” riski.
Liene Lote Grizāne
Komentāri