Jau kopš pavasara Cēsīs raka daudzviet – pie nu jau uzceltā Pils apmeklētāju centra, Rožu laukumā, viduslaiku pils pagalmā, pie sv. Jāņa baznīcas un citur vecpilsētā, kur pārbūvēja apakšzemes komunikācijas, labiekārtoja vidi. Cēsis ir sena pilsēta, tāpēc, lai veiktu šos darbus, nepieciešama arheoloģiskā uzraudzība un zinātniskā izpēte. Ar to nodarbojas Latvijas Universitātes aģentūras „ LU Latvijas vēstures institūts” Cēsu arheoloģiskā ekspedīcija, kuru tāpat kā iepriekšējos gadus vadīja arheoloģe Zigrīda Apala.
Atklājot izrakumu sezonas noslēgumu, Cēsu pašvaldības aģentūras „ Vidzemes vēstures un tūrisma centrs” direktore Jolanta Sausiņa atzina, ka pils apsaimniekotājiem šis gads atnesis daudz atklājumu, jo gandrīz katru dienu arheologi pavēstīja kādu jaunumu. Pasākuma viesus, kuru vidū bija Cēsu pilsētas un rajona vadītāji, muzeju darbinieki, skolotāji un citi interesenti, ar šīs vasaras veikumu īsumā iepazīstināja ekspedīcijas vadītāja Zigrīda Apala: „Arheologiem 34 gadu laikā šī Cēsīs bija garākā sezona. Ekspedīcijas dalībnieks Oskars Ušpelis darbu uzsāka jau aprīlī. Šīs vasaras darbus varētu iedalīt divās daļās – arheoloģiskie izrakumi un arheoloģiskā uzraudzība.”
Iepriekšējos gados iesāktie arheoloģiskie izrakumi turpinājās Cēsu viduslaiku pils pagalmā, kur tika pabeigta pagalma vēsturiskā seguma – akmeņu bruģa – atsegšana.
„Bruģis zem 1.5 m biezās kultūrslāņa kārtas bija saglabājies labi ar visām uz pagalma centru virzītajām lietus ūdens notekām. Tomēr atsevišķās vietās atklājās arī rētas, kuras tika atjaunotas, lai iekšpagalma segums būtu vienmērīgs un pilnībā iekļaujams viduslaiku pilsdrupu brīvdabas ekspozīcijā. Par meklējamo pils aku varu teikt: tā acīmredzot atrodas pie pils dienvidu korpusa ziemeļu sienas konstatētajā, bet vēl nepētītajā pagrabā, kurā no bruģa ved noejas kāpnes. Nekur citur pagalmā akas vietas nav,” teica Z. Apala. Viņa atzina arī, ka šīs vasaras nozīmīgākais izpētes objekts bijis Rožu laukums, vieta, kur viduslaikos atradies tirgus laukums,” Ar Cēsu pilsētas domes vadību vienojāmies, ka Rožu laukumā līdz ar komunikāciju tranšeju arheoloģisko uzraudzību varēs plašāk pētīt vienu lielāku laukumu, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par Cēsu pilsētas seno koka apbūvi, kas ieskicējās jau 2007.gada vasarā.
Rezultāti nelika vilties. 2.4 m biezajā kultūrslānī bija labi saglabājušās vairākas statņu konstrukcijā celto ēku paliekas un dažādi iedzīves priekšmeti. Vispilnīgāk izdevās izpētīt 42 m2 lielu iedziļinātu noliktavas ēku, kurai vēl bija saglabājušās koka kāpnes. Statņu konstrukcijā celtās ēkas Latvijas teritorijā parādījās jau 13.gs. līdz ar vācu tautības iedzīvotāju ieceļošanu. Cēsis tad nu ir pirmā pilsēta aiz Rīgas, kur konstatēts šis senais būvveids. Rožu laukumā atrastās senlietas – koka mucas ar īpašuma zīmēm uz dibena dēļiem, virpotie koka un galdiņtrauki, darbarīki, auduma paraugi, no Reinzemes ievestā keramika, degušie graudi un citi atradumi arheologiem palīdz izprast šo iedzīvotāju ikdienu, taču neļauj precīzi noteikt ēku celšanas laiku, kas varētu būt 13.gs. beigas vai 14.gs. sākums. To uzzināsim, kad dendrohronologs Māris Zunde būs veicis Rožu laukuma ēkās iegūto koksnes paraugu izpēti un datēšanu.
Jāteic, ka jaunie atklājumi Rožu laukumā dod svarīgas atziņas pilsētas attīstības vēstures pētniecībai un materiālu jaunu ekspozīciju veidošanai. Taču lielākā neizpētītā kultūrslāņa daļa paliek zem laukuma bruģa…Būs kādreiz darbs nākošo paaudžu pētniekiem.”
Kāds tad izskatās arheologu vasaras guvums skaitļu izteiksmē? Z. Apala rezumē: “Sešos mēnešos arheoloģiskā izpēte notika desmit dažādās izrakumu vietās, atšķirīgās pēc apjoma un nozīmības. Arheoloģiskie izrakumi veikti 520 m2 lielā platībā, bet arheoloģiskā uzraudzība notikusi kopumā 1670 m garās tranšejās. Arheoloģiskā materiāla krājums tika papildināts ar 570 senlietām, tai skaitā senajām monētām, iedzīves priekšmetiem, ieročiem, 12800 uzturā lietoto dzīvnieku kauliem, 1640 viduslaiku keramikas lauskām, vairākiem simtiem dažādu paraugu un būvniecības detaļām.”
Daļa šīs vasaras ieguvumu bija skatāma izstādē, kur tos varēja aplūkot tuvplānā un arī gūt papildu informāciju. Izstādi papildināja foto stends „ Arheologu vasara bildēs”. Šovasar iegūtā bagātā arheoloģiskā materiāla aprūpe un tālākā saglabāšana nonāks Cēsu vēstures un mākslas muzeja speciālistu atbildībā. Ekspedīcijas lauka darba periodam sekos iegūto materiālu zinātniskā apstrāde un apkopošana, kurā tiek iesaistīti arī citu nozaru speciālisti – paleozoologi, numismāti un antropologi.
Liela apjoma materiāls iegūts pie Cēsu sv. Jāņa baznīcas. Tur fasāžu restaurācijas un teritorijas labiekārtošanas projekta īstenošanas gaitā arheoloģiskā uzraudzība veikta kopā ap 670 m garās un līdz 2.5 m dziļās tranšejās. Uzieti kā atsevišķi viduslaiku kapsētas apbedījumi, tā blīvi sabērto skeletu kaulu grupas, kas pieder 280 dažāda vecuma un dzimuma indivīdiem – viduslaiku Cēsu iedzīvotājiem, latviešiem un arī vāciešiem. Interesantos datus, kas iegūti, antropoloģiski pētot šos apbedījumus, publicēšanai „Druvas” slejās ir apņēmusies sagatavot antropoloģe Gunita Zariņa.
Nākamvasar arheologu uzmanības lokā būs Pils iela 1, kur cels Cēsu muzeja jauno krājuma glabātavu. Šovasar tur veicām nelielus pārbaudes izrakumus, lai noskaidrotu šajā pilsētas daļā esošā kultūras slāņa biezumu un raksturu, kas ir svarīgi pirms lielāka apjoma arheoloģisko darbu plānošanas,” domājot par turpmāko sadarbību, teica Z.Apala.
Komentāri