Dziļais sniegs un sērsna putniem šoziem apgrūtināja barības meklēšanu, bet patlaban esošais atkusnis dzīvi putniem atkal ir padarījis vieglāku.
Kā stāstīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs un projektu vadītājs Viesturs Ķerus, barības iegūšanu putniem šoziem apgrūtināja gan dziļais sniegs un sērsna, gan arī apledojušie koku zari.
Zīlītes, kas barību meklē koku zaros, tai netika klāt, jo zari bija apledojuši, savukārt laukirbēm, kuras barību meklē uz zemes, pārtikai piekļūt traucēja sērsna, kā arī šie putni paši pa nakti varēja attapties zem sērsnas. Biezā sniega sega arī pūcēm traucēja piekļūt barībai.
Kā norādīja Ķerus, aukstās un sniegiem bagātās ziemās putni nereti attopas cilvēku apdzīvotu vietu tuvumā, lai arī parasti viņi no šādām vietām izvairītos. Šāda putnu rīcība skaidrojama ar to, ka cilvēku tuvumā putniem ir lielākas izredzes iegūt barību. Šoziem, tāpat kā citas ziemas, iedzīvotāji aicināti piebarot putnus, taču būtiski atcerēties, ka putnu barošana jāturpina līdz pavasarim, kad tie paši saviem spēkiem varēs atrast maltīti.
Tas, ka vairākas dienas visā Latvijā valda atkusnis, nenozīmē, ka tuvākajā laikā sāks atgriezties putni. “No tiem putniem, kas rudeņos aizlido uz pārziemošanas vietu Eiropā un kuri pavasaros Latvijā atgriežas pirmie, daļa nekur tālu arī nemaz neaizlido, tas nozīmē, ka kaut kur tepat var sastapt gan mājas strazdu, gan arī kādu žubīti,” stāstīja Ķerus.
Savukārt piemienot gadījums, kad Amerikā un Zviedrijā vienā vietā atrasti vairāki miruši putni, ornitologs norādīja, ka iemeslu, kādēļ putni gājuši bojā netrūkst, un ne vienmēr tai jābūt kādai slimībai. Klasisks cēlonis daudzu putnu vienlaicīgai bojāejai ir slikti laika apstākļi, piemēram, pēkšņs aukstums vai vētra, kas sākusies putnu pārlidojumu laikā, kā arī par iemesliem var kalpot putnu ietriekšanās kādās celtnēs vai arī saindēšanās.
Abās valstīs bojā gājuši putni, kas uzturas baros, kā arī Zviedrijā atrastie beigtie kovārņi ir pilsētas putni, līdz ar to viņu bojāeja nevarēja palikt nepamanīta cilvēkiem, kā tas, iespējams, būtu gadījumā, ja vairāki putni aizietu bojā mežā.
Kā norādīja ornitologs, arī Latvijā dažādu iemeslu dēļ iet bojā putni. Pēdējais ievērojamais gadījums, kad Latvijā vienuviet tika novēroti vairāki miruši putni, bija pagājušā gada augusts. 2010.gada augusta otrajā pusē vairākās vietās Rīgas līča piekrastē tika atrasts neparasti liels skaits slimu un mirušu kaijveidīgo putnu. Putni tika konstatēti galvenokārt Jūrmalas, Rīgas un Tukuma novada pludmalēs. Veicot analīzes tika noskaidrots, ka putniem bija saindēšanās ar zilaļģu producētajiem toksīniem. Savukārt mēdz būt rudeņi, kad regulāri tiek saņemtas ziņas par bojā gājušām zīdastēm. Šie putni iet bojā, ieskrienot ēku logos.
“Putni nometnieki, cilvēkiem neiejaucoties, biežāk aiziet bojā nekā tie, kas ceļo uz Āfriku. Mums varbūt šķiet, ka ceļojums uz Āfriku putniem ir ļoti smags, bet patiesībā daudz smagāk ir tiem putniem, kuri paliek šeit pārziemot,” stāstīja ornitologs.
LETA
Komentāri