Atkritumu kalns ūdenskrituma viducī, tāds skats vērojams vienā no skaistākajām vietām rajonā – Kazu gravas ūdenskritumā Priekuļu pagastā.
“Nedēļas nogalē uz Kazu gravas apkaimi devos klausīties putnu dziesmas, aizgāju arī līdz ūdenskritumam. Acīm pavērās neticams skats,” saka ornitologs Mārtiņš Platacis un turpina: “Domāju, ka cilvēku cūcīgai rīcībai robežu nav. Kāds taču to atkritumu maisu paņēmis un iemetis pašā ūdenskrituma vidū. Būtu ņēmis un atkritumus salasījis, ja vien būtu zinājis, ka uz šādu skaistu vietu jāiet ar atkritumu maisiem kabatā.”
Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa skaidro, ka Kazu grava un teritorija ap to ir privātīpašums. Taču norāda, ka cīņa ar dabas piesārņotājiem ir nemitīga.
“Ko varu teikt? Par šīm lietām runā jau ar bērnudārza vecuma bērniem, par tīru dabu rūpējas Valsts Priekuļu lauksaimniecības eko programmas audzēkņi, bet ikdiena rāda, ka atkritumu izmešana dabā ir problēma. Arī mēs, pagasta padomes darbinieki, bieži sakopjam citu izmestus atkritumus pagasta teritorijā, lai pat tā zeme nepieder pašvaldībai,” saka M. Juzupa, uzsverot, ka ar dabas piesārņošanu nenodarbojas trūcīgākā iedzīvotāju daļa, bet gan tie, kuriem ir savs auto. Priekšsēdētāja uzsver, ka arī šajā gadījumā ne jau zemes īpašnieki ir atkritumu metēji, bet, visticamāk, tūristi, pilsētnieki, kas brauc aplūkot Kazu gravu.
Atkritumi pamazām krājas arī netālu no Cēsīm Gaujmalā, atpūtas vietās “Lenči”. Atkritumu urnas ir pārpildītas, atpūtnieku atstātā draza krājas zemē.
Gaujas Nacionālā parka (Gaujas NP) kontroles vadītājs Jānis Bušs skaidro: “Šīs apmetnes jāuzkopj ir Gaujas NP, taču līdzekļu pietrūkst, nevaram vairs atļauties algot cilvēkus, kuri šīs vietas regulāri uztur kārtībā. Cik paši inspektori izbrauc un sakopj, tik arī ir. Realitāte ir diezgan skaudra,” saka J. Bušs, uzsverot, ka talkā būtu jānāk gan pašiem atpūtniekiem, gan pašvaldībai.
“Atpūtnieki atkritumus varētu neatstāt Gaujmalā, bet vest sev līdzi. Šo problēmu risināt varētu palīdzēt arī pašvaldība. Patiesībā ir izveidojusies diezgan absurda situācija – uzņēmēji no tūristiem naudu paņem, bet Gaujas NP paliek dabā atstātie atkritumi. Šobrīd visām pusēm vajadzētu domāt, kā kopīgiem spēkiem šos jautājumus risināt,” norāda GNP kontroles vadītājs.
Vaicāts par tūristu kultūru, J. Bušs saka: “Mums vēl ejams tāls ceļš. Sabiedrība kopumā nav izaugusi līdz eko domāšanai. Kas attiecas uz tūrisma objektiem, tai skaitā uz Kazu gravu, saskatu iespējas – varbūt zemes īpašnieki var piedāvāt gida pakalpojumus, iekasēt naudiņu un to izmantot teritorijas sakopšanai. Šis ir populārs un iecienīts tūristu objekts, bet, kamēr zemes īpašnieks un arī pašvaldība neuzņemsies rūpi par šo vietu, tikmēr nekas nemainīsies.”
Komentāri