Pārgaujas novada Raiskuma pagastā atjaunos purvu, vecu mežu un aizsargās lapkoku praulgrauža apdzīvoto vietu. “Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā” – tā saucas projekts, ko īstenos Dabas aizsardzības pārvalde.
“Ne vienmēr tas, kas citiem nav pieņemams, dabas aizsardzībā ir pašsaprotami. Mūsu mērķis ir degradētās teritorijās atjaunot trīs biotopus, izstrādāt ilgtermiņa meža biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas programmu purvaino mežu, vecu vai dabisku boreālo mežu un lapkoku praulgrauža apdzīvoto biotopu aizsardzībai,” stāsta projekta vadītājs Mārtiņš Zīverts un uzsver, ka projektam izvēlētas teritorijas, kuras vēl var saglābt, nevis jaunas. Tās izpētīs un pēc tam izstrādās
apsaimniekošanas programmu vairākiem gadiem.
“Būs programma,
ja
gribēs atjaunot biotopus, to varēs izdarīt,” bilst projekta vadītājs.
Gulbjusalas purvs gadu gaitā ir pārvērties par purvainu mežu, te mainījies veģetācijas tips, augšanas apstākļi, kūdras slānis blīvējas, saauguši sīkkrūmi.
“Mežsaimniekiem par to prieks, veidojas un aug mežs, bet no dabas aizsardzības viedokļa vide degradējas,
zūd vērtības, mazinās bioloģiskā daudzveidība, ” uzsver eksperts Viesturs Lārmanis un rāda 1937.gada plānu, kur redzamas atklātas purva platības, bet
tagad ir
purvains mežs.
Purvā notikusi cilvēku darbība, vairāki grāvji rakti pat 19.gadsimta beigās, un nav vairs pat purvaina meža, daudzu augu, kas iepriekš tur auga, nav.
Lai purvam atjaunotu hidroloģisko režīmu, grāvji tiks aizrakti.
“Gulbjusalas purvā ir ierīkotas septiņas monitoringa akas, ik pa divām nedēļām tiek mērīts ūdens līmenis, lai iegūtu informāciju un varētu modelēt, kas varētu notikt, ja grāvjus aizbērs, vai ūdens līmenis atjaunojamā biotopa platībā paaugstinās,” pastāsta Vides risinājumu institūta speciālists, bet Viesturs Lārmanis uzsver, ka daba pati izvēlēsies, vai te būs augstais purvs vai purvainais mežs. “Mēs gribam novērst cilvēka radītās negatīvās sekas, mazināt grāvju ietekmi,” skaidro eksperts.
Jau tagad projekta īstenotājiem, dažādu nozaru ekspertiem, ir skaidrs, ka sabiedrībā būs plaša rezonanse, dzirdot vien, ka kontrolēti tiks dedzināts mežs. “Mežsaimnieki par mežu atjaunošanu sauc mežu stādīšanu, dabas aizsardzībā tā ir dedzināšana,” uzsver eksperts Viesturs Lārmanis. Divos gados vajadzētu nodedzināt ap 40 hektāru. Projektam izraudzīts mežs
ir Lenčupes dabas lieguma zonā.
Mūsdienās skujkoku mežos reti izceļas dabiski ugunsgrēki, kas senāk daļā šo mežu veicināja skraju un gaišu mežaudžu veidošanos. Tādēļ vietām biezā un ēnainā pameža dēļ ir apdraudētas gaismu un siltumu mīlošas augu un dzīvnieku sugas. Arī mežu izciršana atstāj postošu iespaidu uz šo mežu dabas vērtībām. Pēc ugunsgrēka šajā teritorijā uz dzīvi atgriežas ap 150 dažādas augu un kukaiņu sugas, veidojas jauns biotops. Arī medņiem riestam vajadzīgs klajš, nevis krūmos aizaudzis mežs. Ja kaut kur mežs deg, parasti nodeguļus novāc un
iestāda jaunu vietā, ja tā nedarītu, situācija būtu cita.
Projekta īstenotāji un speciālisti daudz diskutēja, kā praktiski pavasarī varētu notikt meža dedzināšana.
“Kā dedzināt kontrolēti, tas būtiskākais jautājums ir – cik augstas būs liesmas. Nav iebildumu pret šādu mežu apsaimniekošanas veidu, bet runa ir par drošību,” uzsver Zemkopības ministrijas
Meža resursu
un medību nodaļas vadītāja vietniece Lāsma Āboliņa. Līdz šim kontrolēta dedzināšana notikusi tikai divās vietās Latvijā, Ādažu poligonā tiek dedzināts virsājs. Ir iepazīta zviedru un somu pieredze. Zviedrijā nepieļauj augstas liesmas, Somijā savukārt mežu dedzināšanā ir tikai viena problēma – uguns par mazu. Un šajās valstīs ir izveidota stabila drošības sistēma.
“Par dedzināšanu noteikti informēsim sabiedrību,” saka projekta koordinatore Kristīne Kampuse, bet kolēģi ir pārliecināti, ka cilvēki ir pietiekami gudri, lai saprastu, kāpēc mežs tiek dedzināts. Kaimiņzemēs sabiedrība to ir pieņēmusi kā pašsaprotamu.
Ap gadsimtu miju Latvijā bija zināms vien pāris koku, kuros dzīvo lapu koku praulgrauzis. Pussimts interesentu šajos gados Latvijā atraduši ap 300 lapu kokus, kuros dzīvo retais kukainis. Ungurmuižā tie mīt divos ozolos.
“Būtiski izglābt vecos kokus, tos atbrīvot no apauguma, jo praulgrauzim patīk, ja apkārt ir plašums. Jaunus piestādīt nav problēmu,” stāsta Viesturs Lārmanis.
Dabas aizsardzības pārvaldes projektu atbalsta Pārgaujas novada dome. “Ungurmuiža un retais praulgrauzis, ozolu saglābšana, dabas taku veidošana – Ungurmuiža tūristiem kļūs vēl pievilcīgāka. Dabas daudzveidība ir mūsu bagātība, tā jāsaglabā. Ja mums nākotnē būs izglābts purvs, mežs, kurā riesto medņi un rubeņi, tas būs ieguvums visiem,” “Druvai” saka novada domes vadītājs Hardijs Vents.
Sarmīte Feldmane
Komentāri