Ceturtdienas vakaros, ejot gar Cēsu arodskolas sarīkojumu zāli, var dzirdēt pūtēju orķestra skaņas.
Tur darbojas domubiedru grupa, kura pilsētā grib atdzīvināt sen zudušu kolektīvu – pūtēju orķestri. Nevar teikt, ka Cēsīs tā nav, jo darbojas mūzikas skolas pūtēju orķestris, bet šis ir mēģinājums uzpūst liesmu sen izdzisušajā ugunskurā – kultūras nama pūtēju orķestrim “Cēsis”. Daudz laika pagājis, kopš izskanēja pēdējās tā spēlētās notis, bet pilsētnieku atmiņās tās skan joprojām. Ideja par orķestra atjaunošanu gaisā virmojusi ik pa laikam, vien zvaigznes nav bijušas labvēlīgas.
Pēdējos gados ideju centies iedzīvināt Māris Buholcs, kurš ir pārliecināts, ka orķestrim Cēsīs jābūt. Pirms kāda laika viņš to pārrunāja ar novada domes priekšsēdētāju Gintu Šķenderu, saņemot morālu atbalstu un solījumu palīdzēt. Taču ceļš līdz vēlamajam vēl tāls. Pirmais darbs bijis atrast kolektīva vadītāju un dalībniekus, jo viss jāsāk no nulles. Kolektīvu vadīt piekritis Andris Riekstiņš, kurš iepriekš rakstījis skaņdarbus pūtēju orķestriem.
“Topošā kolektīva panākumu atslēga ir Andris Riekstiņš. Nebūtu viņš sarakstījis notis tādam nelielam sastāvam, kāds pašreiz esam, nekas nenotiktu. Mēs varētu savākties, bet nošu nebūtu. Arī nopirkt tās, visticamāk, nevarētu. Ar vēlmi vien būtu par maz. Tiesa, tagad A. Riekstiņam vairāk mājas darba, jo jāsaraksta mums notis. Ceru, ka sadarbība attīstīties un dos cerētos augļus,” saka M. Buholcs.
Pirmā sezona, visticamāk, aizritēs veidošanās procesā, sevis un savas varēšanas apzināšanā. Tam, ka savu orķestri Cēsīm vajadzētu, piekrīt arī trompetists Tarmo Sildniks, kurš savulaik spēlējis pūtēju orķestrī “Cēsis”. Viņš atcerējās, ka tolaik lielais vairums no pūtēju orķestra bijuši Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkņi. Tagad diemžēl šis avots izsīcis.
“Labi, ja ir aktīvisti, kuri grib
muzicēt. Nepieciešams kodols, uz kuriem tālāk var būvēt orķestri. Bet dalībniekiem jāsaprot, lai būtu labs līmenis, regulāri jātrenējas. Nepietiek
atnākt reizi nedēļā uz mēģinājumu, jāstrādā katru dienu. Manuprāt, Cēsu orķestris sākumā varētu būt tāds neliels, bet ņiprs, un tad jau varētu domāt par tālāko,” saka T. Sildniks.
Šāda kodola spēku apliecina Valmieras pūtēju orķestra “Signāls” pieredze. Arī tur aktivitāte bija noplakusi, bet palika kodols, kas regulāri nāca kopā uz mēģinājumiem, un notika augšupeja. Jubilejas koncertā uz skatuves bija aptuveni 35 dalībnieki. Arī Cēsīs nepieciešams šis kodols, lai domātu par sekmīgu attīstību.
Cēsu Kultūras un tūrisma centra direktore Jolanta Sausiņa pārliecināta par pūtēju orķestra nepieciešamību: „Manuprāt, Cēsīm kā kultūras pilsētai
kultūras notikumu un pašdarbības kolektīvu nekad nevar būt par daudz. Pūtēju orķestris – tā ir viena no tradīcijām, kas pazudusi no Cēsu kultūras dzīves, un tagad, pateicoties vietējo aktīvistu iniciatīvai, sācies mēģinājums to iedzīvināt no jauna. Arī es, apņemoties vadīt šo iestādi, uzstādīju mērķi, ka Cēsīm vajag savu pūtēju orķestri.”
Šobrīd noris orķestra veidošanās, un gandrīz vai katrā mēģinājumā iesaistās kāds jauns dalībnieks. Ne reti tie ir muzikanti, kuri savulaik kaut kur spēlējuši, bet tad kādu laiku instrumentu nolikuši malā. Bet, kā zināms, ar mūziku jau saslimst uz
mūžu, un agri vai vēlu ir vēlme atkal kopā muzicēt.
M. Buholcs norāda, ka būs priecīgs par katru, kurš patiešām grib
spēlēt: „Var nākt jebkuras grupas instrumentu pārvaldītāji. Būtu labi, ja nāktu ar savu instrumentu, jo šobrīd orķestrim savu vēl nav. Taču galvenais ir cilvēks, ja viņš būtu spēlētājs, kurš to grib darīt, instrumenta jautājumu varētu atrisināt. Grūtāk, ja ir instrumenti, bet nav kas spēlē.”
Lai arī orķestris tikai tapšanas stadijā, kaut kad jau tam vajadzēs atrādīties arī klausītājiem, un M. Buholcs pieļauj iespēju, ka tas varētu būt Mākslas dienās aprīlī: „ Vienmēr jābūt, uz ko tiekties. Šobrīd tie mērķīši varētu būt tādi mazāki, jo par nopietnu orķestri varēsim runāt tikai pēc vairākiem gadiem.”
J. Sausiņa uzsver, ka šāda iniciatīva ir tikai apsveicama, un pašvaldība
centīsies palīdzēt: „Esam kultūras budžetā piešķīruši kolektīvam finansējumu. Protams, tas ir mazs, bet dodam, cik varam. Tā tomēr ir investīcija pilsētas kultūras dzīvē. Ja kolektīvs sevi pierādīs, varēsim domāt par finansējuma palielinājumu. Ceru, ka dalībniekiem pietiks spēka, pacietības un izturības, un pūtēju orķestra tradīcijas Cēsīs atdzims jaunā pakāpē.”
Lai orķestra attīstība notiku sekmīgāk, M. Buholcs aicina pieteikties ikvienu interesentu. Ne tikai no Cēsīm, bet arī tuvākas un tālākas apkaimes. Mēģinājumi notiek plkst.19.30 ceturtdienu vakaros, kas ir optimāls laiks arī strādājošajiem. Interesenti var zvanīt M. Buholcam 26525794.
“Var mani apturēt arī uz ielas un teikt, ja ir vēlme mums pievienoties. Būšu tikai priecīgs,” norāda M. Buholcs.
Jānis Gabrāns
Komentāri