Ekonomiskā situācija valstī ietekmē sociālās palīdzības sniegšanu.
“Nedrīkstam vairs būt tik devīgi, kā iepriekš. Precīzus skaitļus vēl nevaru minēt, bet ir prognoze, ka sociālajām vajadzībām varētu būt pat par ceturtdaļu naudas mazāk nekā pērn. Esam mainījuši pašvaldības saistošos noteikumus, pabalstu veidus,” sacīja Amatas novada sociālās palīdzības nodaļas vadītājs Andris Jansons un paskaidroja, ka jānodrošina likumā noteiktie pabalsti: “Ja cilvēki paliks bez iztikas līdzekļiem, tad noteikti izmaksāsim garantēto iztikas minimumu, kas šogad ir 37 lati vienam ģimenes loceklim, maksāsim apkures pabalstus un novada iedzīvotājiem palīdzēsim ārkārtas situācijās, katru gadījumu vērtējot atsevišķi un dziļi individuāli.” Amatas novada sociālā darba vadītājs neslēpa, ka laukos ir jūtama sociālā spriedze, galvenokārt, strauji augošā bezdarba dēļ.
“Cilvēki bija pieraduši, ka pašvaldība palīdzēja segt daļu ārstēšanās izdevumu. Būs strikti ierobežojumi. Pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā neesam maksājuši jau vairākus gadus un nemaksāsim, apbedīšanas pabalsts ir saglabāts. Sveicām savus sirmgalvjus apaļajās jubilejās, bet tagad jāatsakās,” situāciju raksturoja Andris Jansons un atgādināja, ka pašvaldības budžeta elastīgums ir cieši atkarīgs no ieņēmumu daļas. “Neko nevaram plānot un paredzēt. Pašlaik situācija nav optimistiska,” tā A. Jansons. Sociālās palīdzības nodaļas vadītājs neslēpa, ka iesaldētas ir arī sociālajā jomā strādājošo darbinieku algas, sakot, ka pašvaldībai tās, iespējams, nāksies samazināt, bet tā centīsies neatbrīvot sociālās nodaļas darbiniekus no darba. “Darba meklēšana var neveiksmīgi beigties arī maniem kolēģiem, tad arī viņi būs bezdarbnieki un pabalstu saņēmēji. Tas noteikti nav risinājums, jo vajadzīgi profesionāli cilvēki, kas šajā situācijā strādās. Visdraņķīgāk būs jājūtas, kad pie mums nāks kārtīgas ģimenes, kuras būs nokļuvušas krīzes situācijā. Tā var gadīties, un mēs ļoti ceram, ka atradīsies nauda, lai tām palīdzētu,” tā A. Jansons.
Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins sacīja, ka viņa vadītajā pašvaldībā arī trūks finansējuma visu sociālo vajadzību apmierināšanai.
“Pieņēmām budžetu, un tas ir par 26 procentiem mazāks nekā pērn. Sociālo budžetu esam centušies saglabāt iepriekšējā gada līmenī, bet situācija mainījusies. Pieaugušas izmaksas par bērnu namos ievietotajiem bērniem, pagaidām pansionāti cenas neceļ, bet noteikti tās kāps. Nevaram vairs apmaksāt iedzīvotāju ārstēšanās izdevumus, nebūs pabalsta, ko izmaksājām tuvinieka nāves gadījumā,” skaidroja Ainārs Šteins un piebilda, ka valsts noteikusi- jābūt garantētajam minimumam un apkures pabalstam, bet pašvaldība zina – pabalstu apkurei piešķirs, bet, ja vietējā budžetā nebūs naudas, nezinām, kad cilvēki to saņems. Valsts pašvaldībai deleģē pienākumus, bet finansējuma trūkst.
“Pašvaldībai jāsaglabā iestādes – bērnudārzs, skola, kultūras nams. Mēs nevarēsim šogad ieguldīt līdzekļus infrastruktūras tālākā attīstībā, bet līdzšinējās funkcijas jāsaglabā. Jādomā par nākotni, ja tagad kaut ko likvidēsim, diez vai to izdosies atjaunot, bet krīze taču reiz beigsies,” tā A. Šteins. Jautāts, vai tiks mazināts darbinieku skaits pašvaldībā, arī sociālā jomā strādājošo skaits, A. Šteins uzsvēra: “Algas nepieaugs, bet par pašreizējām būs jāstrādā vairāk. Ko var samazināt, ja Līgatnes pašvaldībā vidējā alga ir 247 lati uz papīra?”
Pašvaldība, rēķinot un pārrēķinot apkures tarifus, spējusi par pieciem procentiem maksājumu mazināt. “Tā kaut mazliet šo slogu ar iedzīvotājiem dalām, bet ļoti ir auguši fiksētie maksājumi – elektrībai, gāzei. Ir sarežģīti. Budžets sarucis, bet nevaram arī dzīvot tikai no rokas mutē. Pašreizējos apstākļos cilvēki var nonākt ļoti kritiskās situācijās- ja kāds sals, nebūs ko ēst, tad pašvaldības pienākums ir palīdzēt. Mēs katru savu iedzīvotāju labi pazīstam, ja mūsu cilvēki – kuri palikuši bez darba, audzina bērnus – nonāks grūtībās, mēs atradīsim rezerves,” tā A. Šteins.
Komentāri