“Jādara kas tāds, ko citi nedara,” saka cēsniece Siandra Sīmane, kafejnīcas “Ailanda” saimniece. Viņa pārliecinājusies, ka galvenais – nebaidīties darīt un domāt. “Kafejnīcu atvēru
krīzes laikā, Dievs palīdz, un ir labi. Daudzi teikuši – kā uzdrošinies, kā nebaidies. Neviens neko no debesīm nenesīs,” domās dalās Siandra un klusi nosaka, ka kredītu gan būtu bail ņemt. Kafejnīcai, kas atrodas vietā, kur Cēsu centrā gadus divdesmit bija pazīstamais “Raunis”, saimniece devusi astoņgadīgā dēla vārdu. Ailands par to ir lepns, mamma vien smej, ka puika saprot, ka gribētu te būt saimnieks.
Kafejnīcu pilsētā nav maz. Katra ar kaut ko atšķiras, katru kāds iecienījis vairāk nekā citas. “Ailandā” interjers ir ieturēts ķīniešu stilā. To veidojusi Siandra pati, izvērtējot, ne tikai kā labāk izskatās, bet arī, lai būtu ērti gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. “Gribējās kaut ko ķīniešu stilā. Mani piesaista Ķīna, tās kultūra. Esmu daudz lasījusi par ķiniešu dzīvesveidu, garīgo spēku,” saka Siandra. Ienākot kafejnīcā, ne viens vien jautāja, kur tad ķīniešu ēdieni? Bet kāpēc gan ne? Pavāri Iļja Sīmanis un Vita Paleja arī ieinteresējās un astoņus mēnešus Rīgā mācījās pie ķīniešu pavāriem. Gatavot ķīniešu ēdienus pēc pavārgrāmatām nevar iemācīties, iznāks latviski.
“Ķīnas virtuve atbaida tos, kam negaršo stipri ēdieni. Rīsi, visdažādākie dārzeņi, zivis, garneles, kokosa piens, bambusa dzinumi un vēl daudz kas cits un, protams, stiprās mērces. Man pašai tās ir par stiprām. Saldajos ēdienos ķīniešiem lielākoties ir augļi, arī pildītas pankūkas, maizītes, kas mums nemaz neliekas saldas,” pavisam nedaudz par daudziem svešajiem ēdieniem un ēšanas tradīcijām pastāsta Siandra. Jā, “Ailandā” var arī pamēģināt ēst ar irbulīšiem, ja neizdodas, var ņemt talkā dakšiņu.
“Biju pārsteigta, kad vairāki cēsnieki izteica prieku, ka iecienītos ēdienus tagad var baudīt arī Cēsīs. Līdz šim braukuši Rīgu. Pavāri aizvien mācās, piedāvājums būs vēl plašāks. Latvijā pierasts, ka tur, kur ir ķīniešu ēdieni, ir arī japāņu suši. Arī pie mums ir tāpat. Nedomāju gan, ka šis
ēdiens ļoti daudziem garšo. Uz Ziemassvētkiem mums ir lieli pasūtījumi, cilvēki svētkos grib ko citādu,” stāsta saimniece un atklāj, ka ar laiku “Ailandā” būs arī armēņu, gruzīnu, ebreju virtuve. Taču tā kā latvietis ir konservatīvs, “Ailandā” var paēst arī īsti latviski un nobaudīt iecienīto karbonādi.
Iknedēļas balles dzīvās mūzikas pavadījumā “Ailandā” jau ir stabila tradīcija. Lai gan valda uzskats, ka jaunatni neinteresē šlāgeri, arī viņi labprāt atpūšas šīs mūzikas pavadījumā. Sindra rīko koncertus un balles ne tikai Cēsīs. “Uzaicina grupu, organizē koncertu, īrēju telpas, piedāvāju kafejnīcas pakalpojumus. Nesen pasākums bija Smiltenē.
Idejas rodas pašas. Mamma mani sauc par karstgalvi. Nepārtraukti
jādomā kas jauns. Jau izveidojusies sadarbība ar vairākām grupām, pazīstamiem dziedātājiem,” stāsta Siandra. Jauno gadu sagaidīt viņa aicina uz MRU klubu, uzaicinātas piecas grupas, protams, būs “Ailandas” virtuves piedāvājums.
Siandrai ir pedagoģiskā izglītība, sporta deju skolotājas diploms.
Dejošana ir viņas sirdslieta. “Man patīk dejot, brīvos brīžos arī mūsu nelielais kolektīvs padejo, iemācās kādus jaunus deju soļus,” saka Siandra. Cēsis ir viņas dzimtā pilsēta, pēc vairākiem gadiem Rīgā, viņa atgriezusies. “Pat nedomāju, ka varētu darboties ēdināšanas biznesā. Man piedāvāja, nolēmu, kāpēc dzimtajā pilsētā nepamēģināt. Man patīk tas, ko daru. Ceru, ka tas dos prieku arī citiem,” tā “Ailandas” saimniece Siandra Sīmane.
Sarmīte Feldmane
Komentāri