Valdība vakar atbalstīja pensiju samazināšanu par 10%, strādājošo pensionāru pensiju samazināšanu par 70% un strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu par 50%.
To paredz valdībā akceptētais likumprojekts “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam”, kas nozīmē, ka pensiju un pabalstu samazinājums attieksies uz turpmākajiem 3,5 gadiem.
Likums būs spēkā laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim.
Labklājības ministrija šim likumam rosināja pievienot īpašus pārejas nolekumus, kas paredzētu, ka pensiju un pabalstu samazināšanu var pārskatīt reizi pusgadā, tomēr pret to iebilda finanšu ministrs Einars Repše (JL), uzsverot, ka esošajā finanšu situācijā, tas tikai pēc pusgada raisītu nevajadzīgas diskusijas sabiedrībā.
Šādus samazinājumus tuvākajā laikā nebūs iesējams atcelt, tāpēc vadība vienojās likumu papildināt ar normu, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un palielinoties budžeta ieņēmumiem, Ministru kabinets var rosināt šo samazinājumu atcelšanu, konkrētu termiņu gan nekonkretizējot.
Pašlaik gan vēl tiek pieļauts, ka atsevišķos gadījumos tiks paredzēti pārejas noteikumi 70% pensiju samazināšanai strādājošajiem pensionāriem. Piemēram, Tieslietu ministrija bažījas, ka, pieņemot šo likuma normu, masveidā amatus var pamest tiesu piesēdētāji, apturot daudzu krimināllietu izskatīšanu, savukārt pašvaldības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija bažījas, ka amatus varētu pamest daudzi pašvaldību deputāti, daudzi no kuriem ir pensionāri un varētu nolikt mandātus.
Likums paredz, ka šajā periodā personai valsts vecuma pensiju un izdienas pensiju izmaksā 90% apmērā no atbilstoši normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas apmēra.
Valsts vecuma pensijas un izdienas pensiju saņēmējam, kurš gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, izmaksās 30% apmērā no atbilstoši normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas apmēra.
Laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 2.maijam personai, kura bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto vecāku pabalstu izmaksās 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Kā skaidroja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), šādas izmaiņas ļaus atteikties no ieceres visas “māmiņu algas” samazināt par 10%.
Tāpat līdz 2012.gada 31.decembrim Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktā ģimenes valsts pabalsta apmērs par katru bērnu būs astoņi lati mēnesī.
Sociālās apdrošināšanas pakalpojuma vai valsts sociālā pabalsta pārmaksu atgūšanai, kas radušās, piemērojot šā likuma noteikumus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veiks ieturējumus 10% apmērā no katra piešķirtā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma vai valsts sociālā pabalsta.
Likums arī paredz, ka darba devējs katru darba ņēmēju reģistrēs Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc darba devēja reģistrācijas vietas trīs darba dienu laikā pēc tam, kad persona ir ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto darba ņēmēja statusu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ziņas par darba ņēmējiem.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vecuma un izdienas pensiju saņēmējiem un vecāku pabalsta saņēmējiem, kuri gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais pensiju un pabalsta izmaksas veic, pamatojoties uz Valsts ieņēmuma dienesta informāciju par periodiem, kuros persona reģistrēta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, paredz normatīvs.
Kā norādījusi Labklājības ministrija (LM), tā kā likumprojekta ieviešanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas programmatūrā un šobrīd jau tiek gatavoti pensiju un pabalstu izmaksu saraksti jūlija mēnesim, likumprojekta piemērošana ar 2009.gada 1.jūliju nav iespējama. Tā rezultātā periodā no 1.jūlija līdz jaunās kārtības ieviešanai būs pensiju un pabalstu pārmaksas.
Pēc LM aplēsēm, samazinoties strādājošo pensionāru pensijām, daudzi vecuma un izdienas pensiju saņēmēji atstās darba tirgu, tādejādi brīvās darba vietas varēs aizpildīt personas, kas atrodas darba meklējumos.
Vienlaikus ministrija arī norāda, ka samazinoties pensijām, pasliktināsies pensijas saņēmēju pirktspēja, spēja norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, tai skaitā par komunālajiem pakalpojumiem, elektroenerģiju, medicīnas pakalpojumiem u.c.
Ieviešot likumprojekta normas, tās atstās negatīvu ietekmi ne tikai uz to sabiedrības daļu, kuru tās tieši skars, bet arī radīs negatīvu noskaņojumu pārējā sabiedrībā, jo personai godprātīgi veicot nodokļu maksājumus, t.sk. arī pensijām, nebūs pārliecības, ka Likumdevējs arī turpmāk viņa nopelnīto pensiju nesamazinās, prognozē LM.
Tomēr ievērojot ekonomisko situāciju valstī un budžeta t.sk. valsts pensiju speciālā budžeta iespējas, laikā, kad visās sfērās un nozarēs strādājošiem tiek samazināti ienākumi, vecuma un izdienas pensiju samazinājums tiek veikts solidāri, sadalot finanšu samazinājuma slogu starp visiem iedzīvotājiem. Tādejādi tiek mazināta spriedze kādai konkrētai sabiedrības grupai.
Likums vēl būs jāpieņem Saeimā.
Valdība šovakar atbalstīja arī Labklājības ministrijas piedāvātos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Tie paredz personām, kurām vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi no 2009.gada 1.jūlija, līdz pensijas vecuma sasniegšanai pensijas izmaksāt 50% apmērā no piešķirtās vecuma pensijas. Savukārt personām, kurām vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi līdz 2009.gada 30.jūnijam, līdz pensijas vecuma sasniegšanai pensiju turpinās izmaksāt 80% apmērā.
Tāpat pensiju likumā paredzēts noteikt, ka laikā periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim valsts vecuma pensiju un izdienas pensiju izmaksās atbilstoši likumam “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam”.
Valdība šovakar atbalstīja priekšlikumu grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz noteikt, ka laikā periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 2.maijam personai, kura bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, saskaņā ar šo likumu noteikto vecāku pabalstu izmaksā atbilstoši likumam “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam”.
Arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredzēts ierakstīt, ka laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim saskaņā ar šo likumu noteikto termiņu, kurā darba devēji reģistrē katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestādē pēc darba devēja reģistrācijas vietas, nosaka atbilstoši likumam “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu no 2009. līdz 2012.gadam”.
Savukārt Valsts sociālo pabalstu likumā tiks ierakstīts, ka laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim saskaņā ar šo likumu noteiktā ģimenes valsts pabalsta apmēru nosaka atbilstoši likumam “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam”.
LETA
Komentāri