Tikai 15,3% iedzīvotāju uzskata, ka viņi spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā, liecina tirgus un sociālo pētījumu centra “Latvijas fakti” veiktās sabiedriskās domas aptaujas par nevalstisko organizāciju sektoru Latvijā rezultāti.
Lielākā daļa jeb 72% aptaujas dalībnieku pauda viedokli, ka nedz viņi paši, nedz nevalstiskās organizācijas nespēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī. Sabiedrībā valda uzskats, ka tikai politiķiem ir liela ietekme Latvijā notiekošajos procesos. Politiķus kā ietekmīgu grupu novērtēja trīs ceturtdaļas jeb 75,1% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tostarp vairāk par pusi jeb 52,9% aptaujāto politiķu ietekmi raksturoja kā ļoti lielu. Citas institūcijas vai sabiedrības grupas tā tika raksturotas ievērojami retāk – mazāk nekā 15% gadījumu.
Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju skatījumā, nevalstiskās organizācijas raksturojamas kā mazietekmīgi vai pat drīzāk neietekmīgi spēki. Arodbiedrības kā ietekmīgu institūciju vērtēja 29,5% respondentu, biedrības un nodibinājumus kā ietekmīgu institūciju vērtēja tikai 13,7%, bet reliģiskās organizācijas – 17,3% respondentu.
Aptaujas rezultāti atklājuši četras darbības jomas, kurās, sabiedrības skatījumā, nevalstiskās organizācijas spētu ietekmēt izmaiņas pozitīvā virzienā, – vides aizsardzība, sociālo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, cilvēktiesību aizsardzība un reģionālās kopienas attīstība. Šīs bija vienīgās jomas, par kurām biežāk nekā kritisku viedokli respondenti pauda uzskatu, ka tur nevalstiskās organizācijas spētu panākt kvalitatīvas izmaiņas.
Vides aizsardzība, sabiedrības skatījumā, ir nozīmīgākā joma, kurā nevalstisko organizāciju loma lēmumu pieņemšanas ietekmēšanā varētu būt salīdzinoši lielāka. Viedokli, ka nevalstiskās organizācijas vides aizsardzībā spēj ietekmēt izmaiņas pozitīvā virzienā, pārstāvēja 47,9% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet kritisku viedokli pauda 16,8% respondentu.
Pozitīvi nevalstisko organizāciju spēju ietekmēt pozitīvas izmaiņas sociālo pakalpojumu kvalitātē un pieejamībā vērtēja 31,9%, savukārt kritiski – 28% aptaujas dalībnieku. Cilvēktiesību aizsardzībā pozitīvi nevalstisko organizāciju spēju ietekmēt lēmumus vērtēja 31,4%, savukārt kritiski – 26,7% respondentu, bet reģionālās kopienas attīstībā nevalstisko organizāciju spēju pozitīvi ietekmēt izmaiņas vērtēja 28,6%, savukārt kritiski – 22,6% aptaujas dalībnieku.
Aptaujas rezultāti apstiprināja bieži izskanējušo viedokli par to, ka Latvijas sabiedrība jebkuru sabiedriski nozīmīgu lēmumu pieņemšanu identificē ar politiku.
Latvijas sabiedrībā ir nostiprinājusies pārliecība, ka valsts varas dienas kārtību nespēj iespaidot organizētas iedzīvotāju grupas. Aptaujā secināts, ka nevalstiskajām organizācijām trūkst sadarbības pieredzes, resursu un pārliecības par savām spējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu politiskajā līmenī.
Sabiedriskās domas aptauja veikta, balstoties uz biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” izstrādātu koncepciju. Aptauja veikta ar Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
Aptaujas mērķis bija noskaidrot Latvijas nevalstisko organizāciju ietekmi uz politisko, ekonomisko un sociālo attīstību valstī.
“Latvijas fakti” aptaujāja 1000 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šī gada martā.
LETA
Komentāri