Aplokšņu algu maksāšana joprojām visvairāk ir izplatīta būvniecībā, kokapstrādes biznesā, kā arī lauksaimniecībā un tirdzniecībā, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone.
Pēc viņas teiktā, būvniecībā, kokapstrādē – gateros un mežistrādē, kā arī galdniecībā, koka izstrādē un pārstrādē – ir augsts nelegālās nodarbinātības līmenis. Trešo vietu, pēc VID aplēsēm, dala lauksaimniecība un tirdzniecība, taču nevis tirdzniecība lielveikalos, bet gan tirgos un uz ielām.
Pētersone atzina, ka “noķert” nelegāli nodarbinātos un pierādīt šo faktu ir gana sarežģīti. Būvobjektos strādājošajiem parasti VID izdala aptaujas lapas, kurās jānorāda saņemtā alga, citi gūtie labumi, kā arī jānorāda, kas anketu aizpilda. Problēma ir tajā, ka VID darbinieks nevar pārliecināties, vai vārds, ko nodarbinātais anketā norāda, patiešām ir konkrētās personas vārds un uzvārds.
“Viņi ir ļoti izglītoti,” nelegālo darbaspēku raksturoja Pētersone. Viņa pastāstīja, ka darba devējs, kurš darbaspēku izmanto, par to nemaksājot nodokļus, parasti VID ir reģistrējis noteiktu darba ņēmēju skaitu, par ko nodokļi tiek aprēķināti un maksāti. Kad darba ņēmējs stājas neformālās darba attiecībās, viņam tiek piemeklēts atbilstošs vecums, kas atbilst kādam no VID deklarētajā sarakstā norādītajiem cilvēkiem, un darba ņēmējs tiek informēts, ka tad, kad objektu apmeklēs VID vai Valsts darba inspekcija, viņam jānosauc VID deklarētā cilvēka vārds un uzvārds.
Lai šo problēmu risinātu, VID ir panācis, ka būvniecībā un kokrūpniecībā strādājošajiem ir nodarbināto apliecības, līdz ar to VID reidā būvobjektā var pārliecināties, vai patiešām ir nodarbināta konkrētā persona. Būvniecībā un kokrūpniecībā strādājošajiem izsniegtajās apliecībās norādāma personas fotogrāfija, vārds un uzvārds, darba līguma numurs, kā arī uzņēmuma nosaukums, kurā persona strādā.
Kā informēja Pētersone, augusta sākumā ir panākta konceptuāla vienošanā starp lielākajām asociācijām, Latvijas darba devēju konfederāciju, Valsts darba inspekciju, Labklājības ministriju (LM), VID un Finanšu ministriju par darba apliecību ieviešanu visās nozarēs. Tas darīts, jo valstī nav pietiekami precīzs nodarbināto reģistrs, lai būtu iespējams noteikt konkrētus nozarē strādājošos.
Tādejādi ir izlemts – visiem, kas strādā, ir jābūt klāt nodarbināto apliecībām. Ja apliecības nav, tad darba ņēmējam jābūt klāt pasei vai autovadītāja tiesībām. Pētersone atzina, ka pastāv arī šādu apliecību viltošanas iespēja, taču tas ir salīdzinoši mazāks risks, nekā tad, ja VID strādājošo vispār nevar identificēt.
“Ļoti smagi mums šīs lietas iet,” VID centienus sakārtot konkrētās jomas raksturoja Pētersone, papildinot, ka pirms trim vai četriem gadiem, kad VID par apliecībām ierunājies, par to nav gribējusi ne dzirdēt LDDK, un ierosinājums ticis uztverts kā slogs un apgrūtinājums, taču tagad, kad šī iniciatīva izvirzīta atkārtoti, LDDK devusi savu piekrišanu.
“Šī ekonomiskā situācija mums kā kontrolējošām iestādēm palīdz risināt daudzus tādus jautājumus, kuros pirms pieciem gadiem mēs tikām dzīti ārā,” rezumēja Pētersone, norādot, ka tagad VID nāk ar tām pašām idejām, kas izvirzītas iepriekš, un Ieņēmumu dienestam tiek teikts – “kur jūs bijāt agrāk”.
LETA
Komentāri