Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. To apliecina cilvēku interese par senatnīgām lietām. Īpaša vērtība tiek piešķirta pirmskara laika gatavotajām mēbelēm.
Cilvēki mājokļu un arī biroju interjerā arvien vairāk uzdrīkstas iekļaut vēsturiskus sadzīves priekšmetus un mēbeles.
Senas lietas mūsdienīgajā sadzīvē izmanto dažādu apsvērumu dēļ. Daļa cilvēku, jo manta joprojām labi noder, savukārt citi nevēlas šķirties no atmiņām, ko raisa mēbeles, kas mantotas no paaudzes paaudzē. Interjera dizainere un mākslas pedagoģe Ingūna Briede seno laiku mēbelēm radusi mūsdienīgu pielietojumu. ”Dzimtas mēbeles līdzi nes arī emocionālu stāstu. Manās mājās lielāko vērtību piešķiru vectēva rakstāmgaldam un skapim. Šīs mēbeles saglabājušās no Ulmaņlaikiem. Esmu atradusi arī risinājumu, kā vecmāmiņas atstātās lietas un mēbeles izmantot interjerā. Izrādās, tās harmoniski sadzīvo ar mūsdienīgo,” atzīst I.Briede un saka, ka retro stils ir modē. Viņa, domājot par telpas iekārtojumu, vienmēr skatās, ko var atstāt un integrēt jaunajā dizainā. ”Interjers mainās, taču cilvēki vēlas saglabāt sirdij mīļas vēsturiskas lietas, kuras atdzimst līdz ar jauno telpas dizainu,” tā I.Briede.
Cilvēki vairs neesot kategoriski arī pret padomju laika tendencēm. ”Arvien mazāk tiek ignorēts padomju laiks, cilvēki kļūst racionālāki, tāpēc varam prognozēt, ka pēc gadiem tā laika modei interjera veidošanā tiks piešķirta lielāka vērtība. Ja līdz šim padomju laika stils daudziem saistījās ar ne visai pozitīvām emocijām, tad tagad, pareizi saskaņojot atsevišķus priekšmetus ar mūsdienu lietām, tas parādās daudz pozitīvākā gaismā,” zina stāstīt I.Briede.
Arī Valda Bomika no Līgatnes saka, ka cilvēki senlaicīgas lietas sāk vairāk novērtēt un atdzīvināt. Viņa esot apsvērusi domu par vienas istabas ierīkošanu tikai ar vecām mēbelēm. “Tā ir sava veida greznība. Diemžēl līdz šim nebija rocības iecerēto īstenot līdz galam, jo neatradām tādas mēbeles, kādas gribējām redzēt savā mājoklī,” atzīst V.Bomika un stāsta, ka vīrs savulaik devis vecām mēbelēm otro dzīvi, jo strādājis par mēbeļu restaurētāju.
Stikla mākslinieks Ēro Rass stāsta, ka īpašas, dvēseliskas atmosfēras radīšanai mājās var jaukt dažādus stilus. Taču daudziem joprojām trūkstot uzdrīkstēšanās atzīt senlaicīgās lietas. ”Ja gribas izveidot gaumīgu istabas iekārtojumu, pietiek ar vienu vai dažiem vēsturiskiem priekšmetiem. Labi sader modernais ar pirms kara laika interjera elementiem. Arī man mājās īpašu akcentu piešķir vectēva pulkstenis un bufete no 20.gadsimta 30. gadiem, ir arī veca kumode, bet pārējās ir mūsdienu mēbeles, kas galvenokārt izgatavotas no stikla,” norāda Ē.Rass un uzsver, ka ar stilu jaukšanu nevajag pārspīlēt. Ja tiek miksēti vairāki antīkie stili – jūgendstils, klasicisms un citi, tad telpu gaisotne kļūst pārāk smagnēja, zūd mājīguma sajūta. ”Tāds iekārtojums atgādina atrašanos antikvariātā,” akcentē Ē.Rass. Runājot par padomju laikiem, Ē.Rass norāda, ka atsevišķu indivīdu nostājā parādās nostalģija par aizgājušiem gadiem, taču par modi to vēl nevarot saukt.
Ilgas pēc skaistā un romantiskā, jūsma par senatni liek iegādāties senas lietas. Modernās mēbeles kļūst lētākas, sintētiskākas, arī nevērtīgākas un tāpēc biežāk nomaināmas. Juris Beinerts no Vaives pagasta restaurē mēbeles jau 18 gadus, viņš saka, ka cilvēki visbiežāk vēlas atjaunot pirmskara mēbeles. Taču netrūkst arī jūgendstila, rokoko, un klasicisma piekritēju.
”Klientu loks ir dažāds, taču lielākā daļa brauc no Rīgas. Ir tādi, kas vēlas atjaunot mantotās
mēbeles, bet citi tās iegādājušies. Unikālus mēbeļu eksemplārus cilvēki pērk ne tikai tādēļ, ka tie patīk, tā ir arī labs ieguldījums,” saka J.Beinerts un stāsta, ka atjauno mēbeles, kas izgatavotas no ozola, bērza, oša, priedes un citas koksnes. “Ar mūsdienu ražotajām mēbelēm tās nevar salīdzināt. Vecās mēbeles ir gatavotas ar mīlestību. Tās nokalpojušas jau gadu desmitus un kalpos vēl ilgāk,” apliecina J.Beinerts un piebilst, ka pašam ir saglabājies ozolkoka skapis, kumodes, savu šarmu rada arī veco laiku pulksteņi.
Cēsniece Kristiāna Kuzmina ievērojusi, ka aizmirstās vērtības atgriežas arī ģērbšanās stilā. ”Tas vienmēr ir bijis aktuāli. Esmu ievērojusi, ka tiem, kas vēlas atšķirties, ir sava veida akcenti aksesuāros un apģērbā. Tagad ir gaumīgi nēsāt apbružātu koferi, kas rada sava veida vēstures piesitienu,” pārdomās dalās K.Kuzmina un piebilst, ka viņas tēvs krāj seno laiku naudu un medaļas. Jaunajiem esot interesanti šīs lietas aplūkot. K.Kuzmina norāda, ka vēsturi nevar nogriezt, kā ar nazi, tāpēc mūsdienās arvien lielāku popularitāti gūst antikvariāti.
Arī „Druva” ielūkojās SIA “AU 79” jaunatvērtajā antikvariātā Cēsīs. Tur galvenokārt atrodami padomju laika priekšmeti. ”Kas vienam lieks, citam noderīgs, taču ne vienmēr tās vecākās lietas būs tās vērtīgākās. Uz kādu noteiktu laika posmu nekoncentrējamies, mēģinām radīt piedāvājumu, kas būtu interesants dažādām gaumēm. Darbojamies arī kā komisijas veikals. Cilvēki īpaši novērtē tās lietas, kurām ir arī mākslinieciskā nozīme, ko var pielietot dizainā,” saka pārdevējs Gvido Kašs, kurš novērojis, ka antikvariāti īpaši interesanti esot ārzemju tūristiem.
Ilze Fedotova
Komentāri