Šodien “Sorosa fonds – Latvija” (SFL) rīko konferenci “Kopienas skola – resurss Latvijas kopienu šodienai un nākotnei”, kurā apkopos paveikto un analizēs mazo lauku skolu potenciālu kļūt par daudzfunkcionāliem kopienu resursiem, aģentūru LETA informēja organizācijas pārstāve Aija Tūna.
Konferencē tiks publiskoti arī iniciatīvas ārējā novērtējuma rezultāti. Pētījumā, ko veica Baltijas Sociālo zinātņu institūts (BISS) Evijas Kļaves vadībā, blakus potenciālam un pozitīvajiem sasniegumiem, ko uzrādījusi iesaistīto skolu un pašvaldību darbība, akcentēts tas, cik svarīga ir pašu skolu un lauku kopienu vajadzība pēc skolas un gatavība uzņemties atbildību par skolas nākotni. Tajā parādīts darbībā, kā mazā skola neatkarīgi no formālās izglītības funkcijas saglabāšanas vai pārtraukšanas ietekmē kopienas dzīvi un tās kvalitāti, stāsta konferences organizatori.
Tāpat pētnieki norāda nepieciešamību pēc valsts līmeņa atbalsta šādām vietējām skolu iniciatīvām, kas ietver “izpratnes iegūšanu par to, kas ir kopienas skola un kādi ir tās ieguldījumi kopējā tautas attīstībā, sava viedokļa un attieksmes izvērtēšanu par mazo lauku skolu nozīmi un nākotni, koordinētas starpnozaru politikas veidošanu, uzņemoties savstarpēji dalītu finansiālu atbildību par kopienas skolas darbības nodrošināšanu”.
Konferencē piedalīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un citu partnerorganizāciju, kā arī visu iesaistīto pašvaldību, skolu un kopienu pārstāvji.
Konferencē piedalīsies apmēram 150 dalībnieki no SFL atbalstītajiem projektiem 33 novados. Kopš 2012.gada nogales 50 skolās turpinājies jau 2009.gadā sāktais darbs, lai sekmētu skolas kā vietējās kopienas fiziskā un intelektuālā resursa izmantošanu.
“Iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām” Latvijā sākās krīzes vissmagākajā punktā ar mērķi sniegt atbalstu mazajām lauku skolām un mazināt atstumtības un noslāņošanās draudus mūsu sabiedrībā. Kopš tā brīža iniciatīva apliecinājusi, ka kopienas skolas Latvijas modelis ir sociāla un izglītības inovācija ar augstu potenciālu, kas vienlaikus gan sasaucas ar jaunākajām atziņām pedagoģijā, gan palīdz meklēt dzīvotspējīgus risinājumus 21.gadsimta informācijas sabiedrības un globalizācijas kontekstā,” atzīmē iniciatīvas vadītāja Tūna.
SFL iniciatīva tiek īstenota ar Atvērtās sabiedrības fondu finansējumu. 2.kārtā katrai skolai vidēji tika piešķirti 15 līdz 20 tūkstoši eiro. Kopumā iniciatīvas 2.kārtas īstenošanā tiek ieguldīti 1 133 800 eiro.
LETA
Komentāri