Amatas novadā plānots veikt izmaiņas adresācijā. Lai gan daudzi izteikuši bažas par tās radītajām izmaksām, Amatas novada domes teritorijas plānošanas un attīstības nodaļas vadītājs Arvīds Lukjanovs skaidro, ka tā tas nebūs.
A. Lukjanovs uzsver, ka adresācijas izmaiņas uz visiem neattiecas: “Sākotnēji tiks sakārtota adresācija ciemu teritorijās, bet īpašnieki, kuri veiks nekustamā īpašuma pārdali vai robežu izmaiņas, kā arī jaunu īpašuma reģistrāciju, saskarsies ar šo jautājumu īpašumu reģistrācijas procesā.”
Tomēr adresācijas maiņa Amatas novadā ietekmēs ne tikai novada iedzīvotājus. Tas aktuāli būs jebkuram, kurš vēlēsies nosūtīt novada iedzīvotājiem vēstuli. Turklāt iedzīvotājiem, kurus skars pāradresācija, par jauno adresi būs jāinformē iestādes, piemēram, bankas.
Kā būtisku niansi A. Lukjanovs uzsver to, ka adresācija nav saistīta ar esoša īpašuma dokumentu pārreģistrāciju Valsts zemes dienestā un zemesgrāmatā. Tur saglabājas vēsturiski piešķirtais nosaukums. Izmaiņas īpašumu apliecinošajos dokumentos iespējams ieviest, mainoties īpašniekiem, kārtojot jaunu zemesgrāmatas lietu. “Tas ir maldīgs priekšstats, ka adresācijas maiņa radīs lielus izdevumus. Nosaukums īpašuma dokumentos saglabāsies iepriekšējais, izmaiņas tajos nav jāveic. Īpašniekam, protams, būs jāpaziņo radiem un paziņām vai klientiem par adreses maiņu. Turklāt pašvaldība, atbilstoši piešķirtajiem ielu nosaukumiem, veiks ielu norāžu atjaunošanu vai jaunu uzstādīšanu,” skaidro A. Lukjanovs.
Adrešu maiņas uzsākšana nepieciešama, lai īstenotu 2007. gadā apstiprinātos saistošos noteikumus „Amatas novada teritorijas plānojums 2006. – 2018. gadam”. Teritorijas plānojumā novadā tika noteiktas precīzas ciemu robežas un apstiprināti tika deviņi ciemi: Amata, Bille, Drabeši, Ģikši, Kārļi, Līvi, Meijermuiža, Ieriķi un Spāre. Izmaiņas, kas veiktas atbilstoši likumdošanai, skar atsevišķas blīvi apdzīvotās teritorijas. Piemēram, kādreizējais dārzkopības kooperatīvs „Agra” tagad iekļauts Līvu ciema teritorijā, līdz ar to pakļauts adrešu maiņai. Tāpat atsevišķi nekustamie īpašumi, kas atradās tuvu apdzīvotajām vietām, atbilstoši teritorijas plānošanas principiem
un vadlīnijām, tika iekļauti ciema sastāvā vai gluži pretēji – izņemti no tā.
A. Lukjanovs uzsver, ka saistībā ar adresāciju jāņem vērā vairākas nianses. Pirmkārt, adresi piešķir adresācijas objektam, nevis īpašumam, turklāt īpašuma nosaukums nav adrese. Vienā nekustamajā īpašumā var ietilpt gan vairāki īpašumu veidojošie objekti ar vienu adresi, gan objekti ar dažādām adresēm, kā arī objekti, kuriem adreses nav. Otrkārt, līdzko pieņemts lēmums uzsākt apbūvi, jāpiešķir adrese. Treškārt, administratīvajā teritorijā nav pieļaujami vienādi nosaukumi. Ceturtkārt, adresācijas objektu nosaukumiem jāatbilst Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām. Piektkārt, ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, zemesgabaliem un ēkām piešķir numurus ar piesaisti ielas nosaukumam. Ciemu teritoriju daļās, kur nav ielu, līdz ielu izveidei zemesgabalam vai ēkai saglabā vai piešķir nosaukumu.
Tomēr aktuāli šie jautājumi kļūs vien pēc adresācijas pabeigšanas, kad arī Zemes dienests reģistrēs adreses adrešu reģistrā. Pagaidām adresācijas maiņa vēl nav notikusi, tomēr A. Lukjanovs prognozē, ka janvārī pāradresācijai nepieciešamie lēmumi varētu tikt pieņemti.
Komentāri