Sestdien, 13. novembrī Gaujas nacionālā parka teritorijā tika organizēti divi lašveidīgo zivju vērošanas pārgājieni, lai interesentiem parādītu skaistās, aizsargājamās zivis un pastāstītu par šo zivju saudzēšanas nozīmīgumu.
Viena pārgājiena maršruts veda gar Lorupi Siguldas novadā. Tas sākās pie upes ietekas Gaujā un aizvijās līdz Lorupes tiltam. Pagājušajā gadā pie šī tilta vides glābšanas komanda iztīrīja upi – atbrīvoja no iekritušajiem kokiem un novāca akmeņu krāvumu, kas bija gandrīz nepārvarams šķērslis lašveidīgo zivju nārsta ceļā.
Pārgājienā piedalījās 12 dalībnieki, kuri Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas nacionālā parka direktora Mārtiņa Zīverta un dabas aizsardzības speciālista Ulda Saulīša vadībā pārvarēja daudzos šķēršļus, vērojot upi un cerot ieraudzīt zivis. Tā kā iepriekšējās dienās daudz bija lijis, upes ūdens līmenis bija ļoti augsts un ūdens duļķains, nārstojošās zivis bija grūti ieraudzīt, tomēr dažiem uzmanīgākajiem vērotājiem izdevās ieraudzīt pāri šķērslim lecošu taimiņu. Lai arī svaigas malu zvejnieku pēdas upes krastā nebija manāmas, par nelikumīgām zivju ķeršanas darbībām liecināja atrastais žebērklis. Tuvāk to izpētot, varēja konstatēt, ka šis zivju duršanas rīks sen nav lietots.
Otrs pārgājiena maršruts veda gar Strīķupi, sākot no Valmieras rajona robežas līdz Kalējalai. Pārgājienu vadīja valsts vides inspektors Mārtiņš Blauss un tajā, organizatoriem par lielu iepriecinājumu, piedalījās arī vairāki tēvi ar dēliem. Mārtiņš dalībniekiem parādīja daudzas lašveidīgo berzes vietas, pastāstīja par lašveidīgo zivju dzīvi un nārstu. Tā kā pārgājiena dalībnieki bija pietiekoši klusi, vairākās berzes vietās tika redzētas gan lielās lašveidīgās zivis, gan mazās forelītes, kas to vien gaidīja kā tikt klāt pie iznērstajiem ikriem. Rezultātā uzmanīgākie dalībnieki redzēja līdz pat desmit nārstot iepeldējušām lielajām lašveidīgajām zivīm. Atšķirībā no daudzām citām upēm, Strīķupes ūdens, pateicoties apkārt neizcirstajiem mežiem, bija skaidrs un zivis tajā varēja ieraudzīt pietiekami labi.
Par senajiem ceļiem, meža nozīmi mazo upju un aizsargājamo biotopu saglabāšanā un daudz ko citu ceļā ieraudzīto, pārgājiena laikā stāstīja Dabas aizsardzības daļas vadītājs Jānis Bušs. Pasākums noslēdzās pie Kalējalas, kur pēc pārgājiena gar gleznaino Strīķupi, vides inspektores mūs sagaidīja ar karstu zupu. Pārgājiena dalībnieki atvadījās no organizatoriem, apmierināti par redzēto un dzirdēto.
Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas nacionālā parka administrācijas darbinieki plāno šādus lašveidīgo zivju nārsta aizsardzības reidus gar mazajām upēm veikt arī turpmāk, iesaistot arī Gaujas NP jaunos reindžerus.
Baiba Līviņa, Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas nacionālā parka administrācijas Dabas aizsardzības speciāliste
Komentāri