Gan ikdienā, gan īpaši brīvdienu un svētku laikā vecākiem jāgādā par bērnu fizisko un emocionālo drošību, šodien “Latvijas Radio” raidījumā “Aktuālais temats” atgādināja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.
Lai parūpētos par elementāru drošību mājās, kurās ir mazi bērni, nav nepieciešami ne lieli materiālie ieguldījumi, ne jāpieliek lielas pūles. Piemēram, sargājot bērnu no karstas krāsns, ikviens vecāks var pats izveidot sētiņu, lai bērns netiek tai klāt, kā arī paskaidrot bērnam, kādēļ šādi drošības pasākumi nepieciešami.
Tāpat Rieksta-Riekstiņa aicināja svētku laikā īpašu vērību pievērst karstu dzērienu traukiem, lai tie nav pieejami maziem bērniem un lai paši pieaugušie tuvu galda malai neatstāj karstas kafijas vai tējas krūzes. Vienlaikus nedrīkst liegt bērnam izzināt pasauli, nosakot pārāk daudz ierobežojumu.
Vecākiem svētku un brīvdienu laikā īpaši jāuzmanās arī, lai, tērzējot ar draugiem un paziņām, laikus pamanītu bērnu bīstamās situācijās, tostarp baudot ziemas priekus un slidinoties uz aizsalušām ūdenstilpnēm. Māmiņām un tēviem jāpievērš uzmanība tam, lai bērns tiktu nodrošināts pret traumām, krītot uz ledus, piemēram, negūst smadzeņu satricinājumu, īpaša vērība jāpievērš tiem mazuļiem, kuri tikai nupat sākuši mācīties slidot, sacīja Rieksta-Riekstiņa.
Viņa atgādināja, ka mazi bērni – līdz septiņu gadu vecumam – vispār nedrīkst būt vieni bez lielāka cilvēka uzraudzības, kuram ir vismaz 13 gadu, tomēr katra situācija vecākiem jāizvērtē atsevišķi – piemēram, ziemas aktivitātes baudot, arī 13 gadu vecs bērns nebūs labākais pieskatītājs. Lai gan arī mazo klašu skolēni ikdienā, iespējams, mēro ceļu no mājām uz skolu, īpaši drošību apdraudošās vietās, tostarp uz ledus, arī šiem bērniem nepieciešama pieaugušā uzraudzība.
Vecākiem arī adekvāti jāizvērtē, cik daudz sava bērna pieskatīšanu uzticēt kaimiņiem vai bērna skolasbiedru vecākiem – jārēķinās, ka viens cilvēks tik un tā nevarēs adekvāti pieskatīt pārdesmit bērnus, sacīja Rieksta-Riekstiņa. Pieaugušajiem par bērniem vairāk jāuzņemas atbildība arī kopumā, atgādinot par drošību ikdienā saviem līdzcilvēkiem, piemēram, neturēt karstu dzērienu trauku viegli pieejamā vietā, gatavojot ēdienu, turēt pannas rokturi bērnam nesasniedzamu.
“Nedrīkst arī paļauties uz ideju – “kad mēs augām, tad tam netika pievērsta tik liela uzmanība, un nekas nenotika”, jo cilvēki parasti nelaimes gadījumus neattiecina uz sevi,” sacīja Rieksta-Riekstiņa. Vienlaikus vecākiem arī nevajadzētu ieslīgt sevis vainošanā, ja nelaime tomēr notikusi, viņa norādīja.
Rieksta-Riekstiņa atsaucās uz faktu, ka Latvijā ir diezgan augsts traumatisms, un norādīja, ka, piemēram, Itālijā tas ir samērā zems. Tas saistīts ar pieaugušo, ne tikai vecāku, bet arī līdzcilvēku, apziņu, ka bērns ir vērtība, un par tā pieskatīšanu atbildīga visa sabiedrība kopumā.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece norādīja, ka Ziemassvētku laikā liela daļa bērnu jūtas īpaši vientuļi un nomākti, ja neizjūt vecāku emocionālo atbalstu. Skumīgi jūtas arī bērni, kuru vecāki strādā ārvalstīs un nav varējuši Ziemassvētkos ierasties mājās.
Tādēļ bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis “116111” 24.decembrī, 25.decembrī un 26.decembrī darbosies visu diennakti, jo pieredze rāda, ka tieši Ziemassvētkos, kad lielākā daļa vienaudžu ir ģimenes lokā, vairums bērni un jaunieši jūtas īpaši nomākti. Ap Vecgada vakaru jaunieši parasti nav tik nomākti, jo vairāk sagaida Jauno gadu draugu lokā, un tas nozīmē, ka nav tik vientuļi.
Bērni, zvanot pa uzticības tālruni, arī reti sūdzas par materiālām lietām, piemēram, ka svētkos nav saņēmuši kāroto mobilo telefonu vai citu mantu, pārsvarā meklē palīdzību, ja sastrīdējušies ar vecākiem vai arī vecāki lieto alkoholu.
“Lielākoties problēmas ir pašiem vecākiem, nevis bērniem,” rezumēja Rieksta-Riekstiņa.
LETA
Komentāri