Baltijā lielākais keramisko būvmateriālu ražotājs “LODE SIA” atzīmē
pastāvēšanas 50. gadadienu. Pa šiem gadiem uzņēmums devis darbu lielai daļai Liepas iedzīvotāju, bijis
uzticams darba devējs un veiksmīgi izplatījis produkciju ne tikai Latvijā, bet arī ārpus
mūsu valsts robežām.
Pirms pusgadsimta – 1963. gadā – ekspluatācijā tika nodots pirmais cehs, uzstādīta tuneļkrāsns ar kopējo jaudu 40 miljoni ķieģeļu gadā, jau nākamajā gadā tika saražota pirmā produkcija – 0,5 miljoni drenu cauruļu – un sākta māla ķieģeļu ražošana. Savukārt 1967. gadā pirmo reizi tika uzsākts arī eksports – uz Somiju eksportēja 40 tūkstošus ķieģeļu. Pēc ķieģeļu ražošanas uzsākšanas rūpnīca ik gadu attīstījusies, palielinājies strādājošo skaits un ražošanas apjomi.
„Druva” jautāja būvmateriālu rūpnīcas ilggadējiem darbiniekiem par ražotnes attīstību un tajā pavadītajiem darba gadiem. Pensionārs Juris Rezņikovs uzņēmumā strādājis no pirmsākumiem, par rūpnīcā pavadīto laiku viņam ir labas atmiņas. „Kad sāku strādāt, man pat profesijas nebija. Tad uzņēmuma vadība nosūtīja mūs pusgadu mācīties uz Lietuvu, kur bija tāda pati rūpnīca. Apguvu apdedzinātāja profesiju. Atbraucu un sāku strādāt par apdedzinātāju, tā tur pavadīju 40 gadus. Atceros, ka laikā, kad atnācu uz Liepu dzīvot, šeit nebija nevienas mājas, tikai koka barakas. Vēlāk sāka celt daudzdzīvokļu namus un izveidojās Liepas dzīvojamā daļa. 70. gados uzņēmumā strādāja gandrīz tūkstoš cilvēku, vai visi Liepas iedzīvotāji bija nodarbināti rūpnīcā,” stāsta J.Rezņikovs.
Mainoties laikiem un attīstoties tehnoloģijām, attīstījās arī uzņēmums. To aprīkoja ar jaunām iekārtām, roku darbs samazinājās. „Atceros, ziedu laiki bija 80. gados, tajā laikā bija ļoti labs direktors. Izlēmīgs, gāja uz attīstību, pārvarēja arī 90. gadu krīzi,” tā J.Rezņikovs.
Arī Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas priekšsēdētāja Skaidrīte Brence rūpnīcā pavadījusi lielāko daļu darba mūža. Rūpnīcā sākusi strādāt 1965. gadā, nostrādājusi tur gandrīz 30 gadus. „Darbu uzņēmumā iesāku kā strādniece, izbaudīju „melno” darbu, tāpēc zināju, cik strādniekiem grūti. Vēlāk biju produkcijas šķirotāja, produkcijas uzkrāvēja, transportētāja, žāvētāja, arī ražošanas ceha priekšnieka vietniece. Kam tikai neizgāju cauri. Man bija vienalga, kādu darbu strādāt, galvenais – šajā uzņēmumā, jo rūpnīca mani fascinēja. Patika gan vieta, kur rūpnīca atrodas, patika māls, no kura var radīt kaut ko tik noderīgu kā ķieģeļi,” stāsta S.Brence.
Savukārt pensionāre Anna Golovina, kura ražotnē nostrādājusi teju 38 gadus, atzina, ka laiks uzņēmumā ir viens no atmiņām bagātākais. „Esmu Liepā dzimusi, atceros, ka darba nebija, par laimi, būvmateriālu ražotnē bija darbavietas, tāpēc bija iespēja sākt strādāt. Bija pat brīdis, kad nepietika darbaspēka un sauca strādniekus no Ukrainas, Karpatiem, no citām pilsētām, lai tikai izpildītu visus pasūtījumus,” stāsta A.Golovina.
Bijušie darbinieki cer, ka rūpnīcai attīstība vēl priekšā un pasūtījumi tikai palielināsies. Runādams par nākotni, J.Rezņikovs novēl “LODE SIA” noturēt savu pozīciju kā vadošajam uzņēmumam Baltijā: „Gribētos, lai uzņēmums attīstītos, domāju, tas ir reāli, jo būvniecības un celtniecības nozare nekur nepaliks, pasūtītāji būs vienmēr, tāpēc uzņēmumam jābūt veiksmīgam.”
Zane Ieviņa
Komentāri