Stalbes pagasta SIA „Vilarija”, kas nodarbojas ar Latvijas tumšgalves šķirnes aitu audzēšanu, saimnieki raduši risinājumu jautājumam, kur likt aitu vilnu.
Vēl pērn tā nevajadzīga krājās un krājās, taču kopš rudens viss cirpums tiek pārstrādāta košā, krāsainā un siltā dzijā.
Aitu ganāmpulka saimnieki Artis un Dace Reiziņi vēl pirms diviem gadiem neslēpa, ka aitas vilna nav pieprasīta, taču domas mainījušās, uzsākot sadarbību ar Talsu rajona Dundagas pagastā esošo Pāces vilnas pārstrādes cehu. A. Reiziņš atminas, ka pirmo reizi no ceha atvests ap 15 kilogramiem dzijas, tā izpirkta ļoti ātri. Nākamreiz apjoms palielināts līdz aptuveni 80 kilogramiem, arī tad visa dzija izpirkta. Tā saimnieki sapratuši, ka vilnas dzija ir pieprasīts produkts.
SIA “Vilarija” pircējiem piedāvā aptuveni 20 dažādu krāsu dziju, kā arī nekrāsotu. Pieprasītākie esot dabas toņi – brūni, sūnu zaļi, oranži un pelēki. Labi pērk arī nekrāsotu dziju. Iegādājas ļoti dažādus vairumus – sākot no ficītes līdz pat vairākiem kilogramiem. Nereti pircēji tā aizraujoties, ka ar vienu reizi pirkumu nevarot aiznest mājās.
Dziju Artis un Dace Reiziņi pārdod Cēsu tirgū, Straupes lauku labumu tirdziņā, lielākoties par to iepriekš paziņojot ar reklāmas palīdzību. Saimniecība tirgojusies arī Valmieras Ziemassvētku tirdziņā, un dzija nopērkama arī Rozulas veikaliņā.
D. Reiziņa atklāja, ka ideja par vilnas pārstrādi un dzijas tirdzniecību radusies, uzsākot tirgot jēra gaļu Straupes lauku labumu tirdziņā. Artis un Dace Reiziņi stāsta: “Uz tirdziņu vedam gaļu. Nodomājām, kādēļ gan nepiedāvāt pircējiem arī vilnu. Dzija ir blakus produkts. Ja mēs netirgotos ar gaļu, visticamāk, dziju vien nepārdotu, tomēr arī dzijas tirdzniecība dod ieņēmumus.
Interese ir liela. Cilvēki labprāt ada un auž. Dzija kā jau riktīga vilna nedaudz kož, bet džemperi un zeķes tiešām ir ļoti silti.”
Ja cītīgi pēta, dažās ficītēs var atrast gruzīšus. Sākumā aitkopjiem šķitis, ka tā tam nav jābūt, taču pārstrādātāji, kā arī adītājas, kas dziju pērk, nomierinājuši. Gruži apliecinot, ka dzija nav apstrādāta ar ķīmiju.
Pamēģināts pārdot arī kārstu vilnu. Arī tā ieinteresējusi pircējus. Vilnu pērk spilvenu pildīšanai, leļļu gatavošanai. Saimnieki vērtē, ka salīdzinājumā ar gaļu, ko pircēji taupības dēļ nereti iegādājas mazāk nekā vēlētos, dziju pērk pat nedaudz vairāk nekā nepieciešams – lai nepietrūktu.
Dzijas labo noietu lauksaimnieki skaidro arī ar to, ka veikalā rūpnieciski ražotas dzijas tomēr ir dārgākas un izvēle nebūt nav plaša. Ja veikalā vidēji par kilogramu dzijas jāmaksā Ls 10 – 12, tad SIA “Vilarija” dziju tirgo par Ls 7 – 8 kilogramā.
Komentāri