TV3 šovs “Koru kari” turpinās, tajā dalību turpina arī Cēsu Karmīnkrāsas karoga koris. Pagājušajā svētdienā pārraidē koris izpildīja dziesmu “Asereje”. To visi trīs žūrijas locekļi novērtēja ļoti augsti – ar deviņām ballēm.
“Druva” pagājušajā nedēļā īpaši sekoja mūsu koristu ikdienai un tam, kā viņi gatavojas šovam televīzijas tiešraidē. Bija iespēja piedalīties mēģinājumā Priekuļu kultūras namā, kur spoguļzālē trīs reizes nedēļā ar koristiem strādā kora vadītājs Marts Kristians Kalniņš, horeogrāfe Linda Mīļā un kormeistars Imants Točs. Klausoties pedagogos, Cēsu kora koristi nepagurstoši mācās gan dziesmas, gan horeogrāfiju. Netiek žēlotas ne vēlās vakara stundas, ne pašu brīvais laiks.
Viena no koristēm Gunita Aļļena “Druvai” stāsta, lai sagatavotu svētdienas šovam baudāmu priekšnesumu, tiek ieguldīts daudz darba.
“Viss sākas ar dziesmu izvēli, tās iemācīšanos un ideju atrašanu, kā to pasniegsim skatītājiem. Tad jau reāli tiekamies ar pedagogiem un mācāmies, liekot ideju pie idejas,” saka G. Aļļena un atklāj, ka pagājušajā nedēļā mēģinājumā Priekuļos viesojās arī Sv. Jāņa baznīcas draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs, lai atbalstītu koristus, kuri uzvaras gadījumā nolēmuši iegūto naudas balvu ziedot baznīcas torņa remontam.
“Esam priecīgi, ka mūs atbalsta. Jo viss jau notiek, balstoties uz lielu entuziasmu. Tā top arī tērpi, tie tiek šūti, pāršūti un pārtaisīti no raidījuma uz raidījumu. Par to sakām paldies Dinai Irklei,” norāda G. Aļļena.
Par nu jau trim nedēļām, kas pavadītas uz “Koru karu” skatuves, mūsējie teic, ka jūtas labi un draudzīgi. Tieši tas, ka kopā ir viegli un interesanti strādāt, rada prieku.
Korists Rihards Saule no Cēsīm teic, ka šovā varbūt liekas – kori savā starpā cīnās, taču tā nav. “Aizkulisēs arī ar citu pilsētu koriem ir draudzīgas attiecības. Katrs mācās savu dziesmu, cenšas vislabāk to izpildīt, jūtam līdzi katram, kuram tiek lielāka kritika vai nākas aiziet prom. Tas ir skumīgi,” saka R. Saule.
Kora vadītājs Marts Kristians Kalniņš arī norāda, ka šajā projektā lielāko prieku gūst no tā, ka kopā sanākuši jauki cilvēki, prieks katru reizi tikties un, galvenais, kopā strādāt.
“Necenšamies baigi kreņķēties un arī iespringt uz to, ka tie ir koru “kari”. Nē, mēs darām, mācāmies ar prieku. Tā mums ir spēle, cenšamies domāt stratēģiski, bet vēlamies arī uzvarēt. Tā jau ir katras spēles būtība,” saka M. K. Kalniņš un smejoties teic, ka šajā laikā arī sev uzdevis jautājumu, kādēļ šim projektam piekritis, taču norāda, ka šis ir interesants laiks arī pašam.
“Pēc dabas esmu tāds, ka vispirms piekrītu un tad domāju, kā visu realizēt. Bet tas gan manā dzīvē vienmēr ir nostrādājis pozitīvi,” saka dziedātājs un norāda, ka viņam ir milzīgs prieks būt kopā ar Cēsu kori.
“Man arī ir
prieks, ka
mūsu korī dzied tikai tie, kuri izraudzīti Cēsu atlasē. Un nav būtiski, ka kāds ir no Siguldas vai Valmieras. Pārstāvam Vidzemi. Taču būtiskākais, ko vēlos pateikt – mūsu korī nav speciāli pieaicinātu solistu.
Te nav sapulcējušies profesionāli dziedātāji, tādēļ man ir interesanti no plastilīna izveidot kaut ko foršu,” smaidot saka Marts Kristians Kalniņš. Viņš neslēpj, ka pirms uzstāšanās gan viņam, gan koristiem ir uztraukums. Taču, kā norāda mūziķis, galvenais, lai pēc uzstāšanās šovā pašiem būtu sajūta, ka priekšnesums pasniegts tik labi, cik vien iespējams.
Liene Lote Grizāne
Komentāri