Konkursa darbu aizstāvēšana sākās ar biznesa augstskolas „Turība” Dr. oec. rektora Jāņa Āboliņa stāstījumu par ekonomisko situāciju Latvijā, darba tirgu, nacionālās attīstību plānu, izglītības nozīmi un iespēju katram
valstī atrast realizāciju savām iespējām. Projektu par kultūras centra ēkas un darbības pilnveidošanu mūsdienu prasībām aizstāvēja Cēsu pilsētas ģimnāzijas audzēkne Kristīne Mihaļova. To viņa bija izstrādājusi kopā ar pilsētas ģimnāzijas audzēkni Ilzi Kam-pi. Kristīne pastāstīja, ka projekts tapis, ņemot vērā sabiedrisko domu, kas cēsniekus kultūras centrā neapmierina. Projekta autores secinājušas, ka cēsnieki to uzskata par vietu, kas pulcētu pilsētniekus. K. Mihaļova uzsvēra, ka kultūras centrā galvenais ir radošs darbs un prasme piesaistīt līdzekļus. Katrai telpai jābūt piemērotais attiecīgā pašdarbības kolektīva interesēm un vecumam. K. Mihaļova un I. Kampe par projektu ieguva otro godalgu.
Projekta autoriem uzdevums bija arī aprēķināt izdevumus, kas nepieciešami kultūras centra renovācijai.
Trešo vietu konkursā dalīja Cēsu pilsētas ģimnāzijas audzēknes Anetes Bujānes un tās pašas izglītības iestādes pārstāvju Ilonas Balaško, Edgara Plētiena, Evelīnas Bujānes un Līgas Kāpostas projekti, kuros galvenā ideja bija kultūras centru darīt atpazīstamāku, veicinot tā attīstību, kā Cēsu iedzīvotāju garīguma un izglītošanās piepildījuma vietu. Skolēni uzskata, ka kultūras centram jābūt pilsētas vizītkartei tūristiem.
Juta Vējiņa izvirzīja mērķi veicināt Cēsu kultūras centra integrēšanos mūsdienu sabiedrībā. Viņa uzskata, ka pašreizējā kultūras centra darbība daudz neatšķiras no tās, kāda bija kultūras iestāde padomju laikā. Runājot gan ar jauniešiem, gan vecāka gada gājuma cilvēkiem projekta autore noskaidrojusi, ka Cēsīs nav labas koncertzāles un skatuves. “Kultūras centrā notiek interesanti uzvedumi, bet telpu stāvoklis nomāc to uztveri,” uzskata J. Vējiņa un ieteica, ka kultūras centrā varētu izbūvēt piemērotu skatuvi ne tikai izrādēm un koncertiem, kur uzstātos pašu un uzaicināti mākslinieki, bet arī iekārtot kinoteātri, aizrādot, ka „Vidzemnieks” kino skatītājiem vairs nav simpātisks.
Vērtējot konkursa rezultātus J. Āboliņš atzina: „Informētības līmenī izstrādāto projektu kvalitāte atbilda vidusskolas zināšanām. Gribu teikt, ka konkursa uzvarētājas J. Vējiņas projekts bija mazliet virs tā, ko arī vēlējāmies sagaidīt no vidusskolnieka. Liela firmas profesionālu konsultantu vadībā raksta biznesa plānus, apspriež ar akcionāriem un valdēs un tos pārraksta vairākas reizes. Šajā konkursā tika sasniegts galvenais, ka Cēsīs ir jauniešu kodols, kas interesējas par savu pilsētu un kultūras centra attīstību. Ieguvums ir tas, ka jaunieši vēlas un ir spējīgi un ieinteresēt arī pašvaldību, kura šo procesu atbalsta. Tā kā Cēsīs ir biznesa augstskolas „Turībai” filiāle, šī konkursa tēma radās pērnruden domes un “Turības” kopīgajā diskusijā.”
Juta Vējiņa pastāstīja, ka biznesa plāna pamatā izmantojusi biznesa konsultanta Jura Bērziņa lekcijas par biznesa pamatiem. Viņa nav cerējusi uzvarēt, bet konkursā piedalījusies, droši zinot, ka konkurentu nav daudz. „Mans biznesa plāns konkursam atbilst pēc struktūras, bet ļoti labi apzinos, ka bankā, ieceres realizācijai, ar to kredītu nedabūtu,” atzina J. Vējiņa
Konkursa rīkotāji pateicās skolotājām Ingai Ozolai un Elitai Rozītei par palīdzību audzēkņiem projektu veidošanā. Cēsu domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina izteica atzinību skolēniem par uzdrošināšanos, un vēlmi palīdzēt pilsētai saskatīt to, kas darāms un uzlabojams. Biznesa augstskola „Turība” skolēniem izsludinājusi jaunu konkursu.
Komentāri