Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Uzvar „Turības” rīkotajā konkursā

Druva
23:00
27.04.2006
4

Konkursa darbu aizstāvēšana sākās ar biznesa augstskolas „Turība” Dr. oec. rektora Jāņa Āboliņa stāstījumu par ekonomisko situāciju Latvijā, darba tirgu, nacionālās attīstību plānu, izglītības nozīmi un iespēju katram

valstī atrast realizāciju savām iespējām. Projektu par kultūras centra ēkas un darbības pilnveidošanu mūsdienu prasībām aizstāvēja Cēsu pilsētas ģimnāzijas audzēkne Kristīne Mihaļova. To viņa bija izstrādājusi kopā ar pilsētas ģimnāzijas audzēkni Ilzi Kam-pi. Kristīne pastāstīja, ka projekts tapis, ņemot vērā sabiedrisko domu, kas cēsniekus kultūras centrā neapmierina. Projekta autores secinājušas, ka cēsnieki to uzskata par vietu, kas pulcētu pilsētniekus. K. Mihaļova uzsvēra, ka kultūras centrā galvenais ir radošs darbs un prasme piesaistīt līdzekļus. Katrai telpai jābūt piemērotais attiecīgā pašdarbības kolektīva interesēm un vecumam. K. Mihaļova un I. Kampe par projektu ieguva otro godalgu.

Projekta autoriem uzdevums bija arī aprēķināt izdevumus, kas nepieciešami kultūras centra renovācijai.

Trešo vietu konkursā dalīja Cēsu pilsētas ģimnāzijas audzēknes Anetes Bujānes un tās pašas izglītības iestādes pārstāvju Ilonas Balaško, Edgara Plētiena, Evelīnas Bujānes un Līgas Kāpostas projekti, kuros galvenā ideja bija kultūras centru darīt atpazīstamāku, veicinot tā attīstību, kā Cēsu iedzīvotāju garīguma un izglītošanās piepildījuma vietu. Skolēni uzskata, ka kultūras centram jābūt pilsētas vizītkartei tūristiem.

Juta Vējiņa izvirzīja mērķi veicināt Cēsu kultūras centra integrēšanos mūsdienu sabiedrībā. Viņa uzskata, ka pašreizējā kultūras centra darbība daudz neatšķiras no tās, kāda bija kultūras iestāde padomju laikā. Runājot gan ar jauniešiem, gan vecāka gada gājuma cilvēkiem projekta autore noskaidrojusi, ka Cēsīs nav labas koncertzāles un skatuves. “Kultūras centrā notiek interesanti uzvedumi, bet telpu stāvoklis nomāc to uztveri,” uzskata J. Vējiņa un ieteica, ka kultūras centrā varētu izbūvēt piemērotu skatuvi ne tikai izrādēm un koncertiem, kur uzstātos pašu un uzaicināti mākslinieki, bet arī iekārtot kinoteātri, aizrādot, ka „Vidzemnieks” kino skatītājiem vairs nav simpātisks.

Vērtējot konkursa rezultātus J. Āboliņš atzina: „Informētības līmenī izstrādāto projektu kvalitāte atbilda vidusskolas zināšanām. Gribu teikt, ka konkursa uzvarētājas J. Vējiņas projekts bija mazliet virs tā, ko arī vēlējāmies sagaidīt no vidusskolnieka. Liela firmas profesionālu konsultantu vadībā raksta biznesa plānus, apspriež ar akcionāriem un valdēs un tos pārraksta vairākas reizes. Šajā konkursā tika sasniegts galvenais, ka Cēsīs ir jauniešu kodols, kas interesējas par savu pilsētu un kultūras centra attīstību. Ieguvums ir tas, ka jaunieši vēlas un ir spējīgi un ieinteresēt arī pašvaldību, kura šo procesu atbalsta. Tā kā Cēsīs ir biznesa augstskolas „Turībai” filiāle, šī konkursa tēma radās pērnruden domes un “Turības” kopīgajā diskusijā.”

Juta Vējiņa pastāstīja, ka biznesa plāna pamatā izmantojusi biznesa konsultanta Jura Bērziņa lekcijas par biznesa pamatiem. Viņa nav cerējusi uzvarēt, bet konkursā piedalījusies, droši zinot, ka konkurentu nav daudz. „Mans biznesa plāns konkursam atbilst pēc struktūras, bet ļoti labi apzinos, ka bankā, ieceres realizācijai, ar to kredītu nedabūtu,” atzina J. Vējiņa

Konkursa rīkotāji pateicās skolotājām Ingai Ozolai un Elitai Rozītei par palīdzību audzēkņiem projektu veidošanā. Cēsu domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina izteica atzinību skolēniem par uzdrošināšanos, un vēlmi palīdzēt pilsētai saskatīt to, kas darāms un uzlabojams. Biznesa augstskola „Turība” skolēniem izsludinājusi jaunu konkursu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
9

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
233

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi