Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Kas notiek ar čipsu un bulciņu ēdāju paaudzi

Druva
23:00
18.10.2007
4

Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka liela daļa skolēnu nevar sagaidīt pusdienu ēdienreizi. Uztura speciālisti to skaidro ar dažādiem cēloņiem, bet viens no galvenajiem – ģimenē nav ieviesti tādi ēšanas paradumi, lai bērns justos paēdis un baudītu veselīgu uzturu.

“Gādājot par veselīgu uzturu, pats pirmais, kas katru dienu jāievēro – ģimenē visiem jāēd brokastis,” uzskata pieredzējušais ārsts Zigurds Zariņš no Rīgas Stradiņa universitātes. ”Brokastis dod enerģiju rīta cēlienam – darbiem un mācībām. Ja bērns atsakās ēst, vecākiem jārāda piemērs – pašiem jāietur brokastis, liekot bērnam kopā ar ģimeni sēdēt pie galda. Tas iedarbojas. Ar laiku bērns sāks ēst.”

Kamēr tā nenotiek, skolēni meklē veidus, kā nomākt apetīti līdz pusdienām, un bieži vien tie ir čipsi – ar sāli bagāts ēdiens. ”Vakar no rīta ievēroju, kā mamma steidzās uz klasi, lai bērnam pirms stundām atdotu aizmirsto. Tā izrādījās čipsu paka – ēdiens, kuru speciālisti neiesaka lietot ikdienā,” pastāstīja Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskolas medmāsa Rasma Niedre. ”Skolā ar bērniem par veselīgu uzturu esam runājuši daudz, jāsecina, ka izglītošana par pareizu uzturu jāveic arī vecāku vidū.”

Daudzviet skolās izveidotas kafejnīcas, lai starpbrīžos varētu nopirkt uzkodas. Tādējādi daudzi, kuri pirmās brokastis nav ieturējuši, var izsalkumu remdēt otrajās brokastīs vai ēst pēcpusdienā, ja skolā mācību diena izvēršas gara. Čipsi, bulciņas un saldinātie dzērieni izrādījās pirktākās preces līdz brīdim, kad kafejnīcu darbā iejaucās valsts. Kopš pagājušā mācību gada ir stingri noteikts, kurus pārtikas produktus skolās vairs nedrīkst pārdot, jo to patērēšana vairumā skādē augošam organismam. To vidū ir čipsi – produkti, kuri satur daudz sāls, un saldinātie dzērieni, kuri papildināti ar pārtikas piedevām.

Ieklausoties uztura speciālistos, valsts turpina arī izglītojošu darbu. Veselības ministrijas ”Sabiedrības veselības aģentūra” rīko seminārus uztura veidotājiem un īstenotājiem skolās, skolēnu ēdinātājiem izdod paraugmateriālus. ”Tas, ko seminārā pastāstīja lektori, man nebija nekas jauns,” sacīja Pastariņa pamatskolas ēdnīcas vadītāja Diāna Vanaga. ”Taču ļoti vērtīga ir katrai skolai dāvinātā grāmata ”Sabalansētas ēdienkartes sastādīšana 1. – 4. klašu skolēniem”.”

Seminārā Cēsīs piedalījās arī grāmatas autores Valda Kozule un Ilze Straume. ”Mums nācies secināt, ka skolās 1. – 4. klašu ēdienkartes bieži vien sastāda, vadoties pēc naudas un nerēķinot pasniegto produktu uzturvērtību. Pie jaunā krājuma strādāju cerībā, ka tā būs noderīga rokasgrāmata skolu ēdinātājiem,” vērtēja V.Kozule. Viņai bija sakāmais arī skolu vadītājiem. Ja skolēni no 5. klases paši var izvēlēties ēdienus, īpaša uzmanība jāpievērš sadales un samaksas kārtībai, lai starpbrīdis nepaietu tikai stāvot rindā, bet nesteidzīgai paēšanai bērniem neatliek laika.

Semināra dalībniece, Priekuļu vidusskolas direktore Iveta Apine atzina, ka skolas vadība seko līdzi, lai laiks pusdienu starpbrīdī ēdnīcā būtu pietiekams: ”Pagājušajā mācību gadā nolēmām pusdienu starpbrīdi pagarināt par desmit minūtēm.”

Ēdinātāji un arī skolotāji ievērojuši, ka izvēles pusdienas ir kā runga ar diviem galiem. Dodot izvēli, pieaugušie cer, ka vecāko klašu skolēni neignorēs pusdienošanu, paēdīs siltu ēdienu, nevis iztiks ar uzkodām. Taču novērojumi rāda, ka izvēle bieži vien pārvēršas ēšanas vienveidībā, pērkot tikai frī kartupeļus ar kečupu, bet pusdienām vecāku doto atlikušo naudiņu ne reti iztērējot veikalā – čipsiem un kolai.

Sabiedrības veselības maģistre, topošā ģimenes ārste Dana Misiņa veikusi apjomīgu pētījumu ”Kas notiek Latvijā jeb fakti par uzturu un ēšanas paradumiem.” Tajā viņa konstatējusi, ka 2006. gadā Latvijā katrs 13. bērns ir ar palielinātu svaru, ko izraisa neveselīgs uzturs un fizisku aktivitāšu trūkums. Eiropā tāds jau ir katrs piektais bērns. Zinot, ka piemērus un paradumus mūsu valsts smeļas no Eiropas, kādi Latvijā darbojas fiziskie, ekonomiskie un sociālie faktori, D.Misiņa prognozē, ka Latvijā būs bērnu aptaukošanās epidēmija. ”Ir arī labas ziņas,” piebilst mediķe. ”Izskaidrošanas darbs devis rezultātus. Pētījums apliecināja, ka bērnu vidū čipsu lietošana samazinājusies. Pētījums veikts, pirms skolās aizliedza tirgot čipsus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
121

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi