Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka liela daļa skolēnu nevar sagaidīt pusdienu ēdienreizi. Uztura speciālisti to skaidro ar dažādiem cēloņiem, bet viens no galvenajiem – ģimenē nav ieviesti tādi ēšanas paradumi, lai bērns justos paēdis un baudītu veselīgu uzturu.
“Gādājot par veselīgu uzturu, pats pirmais, kas katru dienu jāievēro – ģimenē visiem jāēd brokastis,” uzskata pieredzējušais ārsts Zigurds Zariņš no Rīgas Stradiņa universitātes. ”Brokastis dod enerģiju rīta cēlienam – darbiem un mācībām. Ja bērns atsakās ēst, vecākiem jārāda piemērs – pašiem jāietur brokastis, liekot bērnam kopā ar ģimeni sēdēt pie galda. Tas iedarbojas. Ar laiku bērns sāks ēst.”
Kamēr tā nenotiek, skolēni meklē veidus, kā nomākt apetīti līdz pusdienām, un bieži vien tie ir čipsi – ar sāli bagāts ēdiens. ”Vakar no rīta ievēroju, kā mamma steidzās uz klasi, lai bērnam pirms stundām atdotu aizmirsto. Tā izrādījās čipsu paka – ēdiens, kuru speciālisti neiesaka lietot ikdienā,” pastāstīja Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskolas medmāsa Rasma Niedre. ”Skolā ar bērniem par veselīgu uzturu esam runājuši daudz, jāsecina, ka izglītošana par pareizu uzturu jāveic arī vecāku vidū.”
Daudzviet skolās izveidotas kafejnīcas, lai starpbrīžos varētu nopirkt uzkodas. Tādējādi daudzi, kuri pirmās brokastis nav ieturējuši, var izsalkumu remdēt otrajās brokastīs vai ēst pēcpusdienā, ja skolā mācību diena izvēršas gara. Čipsi, bulciņas un saldinātie dzērieni izrādījās pirktākās preces līdz brīdim, kad kafejnīcu darbā iejaucās valsts. Kopš pagājušā mācību gada ir stingri noteikts, kurus pārtikas produktus skolās vairs nedrīkst pārdot, jo to patērēšana vairumā skādē augošam organismam. To vidū ir čipsi – produkti, kuri satur daudz sāls, un saldinātie dzērieni, kuri papildināti ar pārtikas piedevām.
Ieklausoties uztura speciālistos, valsts turpina arī izglītojošu darbu. Veselības ministrijas ”Sabiedrības veselības aģentūra” rīko seminārus uztura veidotājiem un īstenotājiem skolās, skolēnu ēdinātājiem izdod paraugmateriālus. ”Tas, ko seminārā pastāstīja lektori, man nebija nekas jauns,” sacīja Pastariņa pamatskolas ēdnīcas vadītāja Diāna Vanaga. ”Taču ļoti vērtīga ir katrai skolai dāvinātā grāmata ”Sabalansētas ēdienkartes sastādīšana 1. – 4. klašu skolēniem”.”
Seminārā Cēsīs piedalījās arī grāmatas autores Valda Kozule un Ilze Straume. ”Mums nācies secināt, ka skolās 1. – 4. klašu ēdienkartes bieži vien sastāda, vadoties pēc naudas un nerēķinot pasniegto produktu uzturvērtību. Pie jaunā krājuma strādāju cerībā, ka tā būs noderīga rokasgrāmata skolu ēdinātājiem,” vērtēja V.Kozule. Viņai bija sakāmais arī skolu vadītājiem. Ja skolēni no 5. klases paši var izvēlēties ēdienus, īpaša uzmanība jāpievērš sadales un samaksas kārtībai, lai starpbrīdis nepaietu tikai stāvot rindā, bet nesteidzīgai paēšanai bērniem neatliek laika.
Semināra dalībniece, Priekuļu vidusskolas direktore Iveta Apine atzina, ka skolas vadība seko līdzi, lai laiks pusdienu starpbrīdī ēdnīcā būtu pietiekams: ”Pagājušajā mācību gadā nolēmām pusdienu starpbrīdi pagarināt par desmit minūtēm.”
Ēdinātāji un arī skolotāji ievērojuši, ka izvēles pusdienas ir kā runga ar diviem galiem. Dodot izvēli, pieaugušie cer, ka vecāko klašu skolēni neignorēs pusdienošanu, paēdīs siltu ēdienu, nevis iztiks ar uzkodām. Taču novērojumi rāda, ka izvēle bieži vien pārvēršas ēšanas vienveidībā, pērkot tikai frī kartupeļus ar kečupu, bet pusdienām vecāku doto atlikušo naudiņu ne reti iztērējot veikalā – čipsiem un kolai.
Sabiedrības veselības maģistre, topošā ģimenes ārste Dana Misiņa veikusi apjomīgu pētījumu ”Kas notiek Latvijā jeb fakti par uzturu un ēšanas paradumiem.” Tajā viņa konstatējusi, ka 2006. gadā Latvijā katrs 13. bērns ir ar palielinātu svaru, ko izraisa neveselīgs uzturs un fizisku aktivitāšu trūkums. Eiropā tāds jau ir katrs piektais bērns. Zinot, ka piemērus un paradumus mūsu valsts smeļas no Eiropas, kādi Latvijā darbojas fiziskie, ekonomiskie un sociālie faktori, D.Misiņa prognozē, ka Latvijā būs bērnu aptaukošanās epidēmija. ”Ir arī labas ziņas,” piebilst mediķe. ”Izskaidrošanas darbs devis rezultātus. Pētījums apliecināja, ka bērnu vidū čipsu lietošana samazinājusies. Pētījums veikts, pirms skolās aizliedza tirgot čipsus.
Komentāri