Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa, sveicot darbiniekus Starptautiskajā māsu dienā, teica: “Veselības nozare ir tā, kurā bez komandas nevar neko, un māsas un māsu palīgi ir neatņemama un būtiska komandas sastāvdaļa, kuru trūkums uzreiz ir jūtams.”
Cēsu klīnikā strādā 82 vispārējās aprūpes māsas un 24 māsu palīgi. Māsas svētku dienā ar koncertu sveica Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņi. Jaunieši “Druvai” uzsvēra, ka ir svarīgi pateikt paldies un iepriecināt medmāsas, kuras ikdienā rūpējas, lai katrs, kurš nokļuvis slimnīcā, ātrāk atveseļotos.
Katru gadu visā pasaulē 12.maijā tiek atzīmēta Starptautiskā māsu diena. Šī gada moto profesijas dienai ir “Līdera balss – ieguldījums aprūpē un tiesību nodrošināšana globālā veselībā”. Latvijā šis gads māsu darbā iezīmējas arī ar māsu profesijas reformu.
Lai māsu profesija kļūtu mūsdienīgāka, pilnvērtīgāka un mobilāka, jau kopš 2006. gada Latvijā tika veidota medicīnas māsu profesijas reforma, bet šogad uzsākta tās īstenošana. Turpmāk visām māsām profesijas iegūšanai būs nepieciešama bakalaura līmeņa izglītības apguve. Šis ir pirmais gads, kad pavasarī māsas ar jaunajiem diplomiem beigs augstskolu. Izglītības reformu plānots pabeigt līdz 2027. gadam, kad Latvijā visas medicīnas māsas būs vispārējās aprūpes māsas.
Līdz šim māsas mācījās atbilstoši specializācijai, nevis profesijai, bet nākamā piecgade būs mērķēta uz plašāku skatījumu, kas iekļauts vispārējās aprūpes māsas profesijas standartā. Galvenā atšķirība, ka tas ir darbs profesijā, nevis specialitātē. Vienlaikus tiek saglabātas četras pamata specialitātes: bērnu aprūpes māsas; anestēzijas, intensīvās terapijas un neatliekamās palīdzības māsas; psihiatrijas un narkoloģijas māsas; perioperatīvās māsas.
Cēsu klīnikas galvenā medicīnas māsa Taiga Galeja – Gruntmane uzsver, ka līdz ar māsu profesijas reformu aprūpes jomā tiek sperti būtiski soļi mūsdienīgai, pasaules standartiem atbilstošai izpratnei par māsu darbu: “Galvenās visaptverošās prasmes, kas jāturpina pilnveidot visos līmeņos, viena no tām ir komunikācija – kā sarunāties ārstniecības un aprūpes komandai par pacientu, viņa slimībām, vajadzībām, aprūpi un ārstēšanu. Māsa visilgāk uzturas kopā ar pacientu stacionārā, ikdienā var novērot viņa slimības dinamiku un profesionāli reaģēt uz jebkurām veselības pārmaiņām, informējot par to pārējos ārstniecībā iesaistītos kolēģus. Māsām arvien vairāk jāveido izpratne par holistisko pacienta aprūpi, vispārēju skatījumu uz pacientu jeb slimu cilvēku.”
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska pauda: “Pēdējās desmitgadēs ir būtiski mainījies tas, kā medicīnā tiek uzlūkots cilvēks un līdz ar to – ko no māsas sagaida sabiedrība. Tas ir ietekmējis māsas profesijas transformāciju un radījis nepieciešamību pēc jaunas identitātes meklējumiem. Māsa savā darbā nav izolēta. Viņa ir pilnvērtīgs komandas spēlētājs, kura darbam ir sava neaizstājama loma un nozīme. Novēlu, lai māsas tiktu novērtētas kā personības – māsu profesijas veicējas. Un apzināties, ka mūsu profesija ir unikāla. Tā balstās sirdī un prātā.”
Jāatzīmē, ka veselības aprūpē jau ilgstoši liela problēma ir nepietiekamais speciālistu skaits, atalgojums, kā arī lēnā paaudžu nomaiņa. Tomēr 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, strādājošo māsu skaits ir palielinājies. 2020. gadā bija 8694 māsas, bet pērn – 9120.
Komentāri