Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā viesojās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece un Zemessardzes 27.kājnieku bataljona virsseržants Vilnis Prazņicāns.
Viņi ar jauniešiem runāja par aizsardzības nozari, psiholoģiskās noturības svarīgumu mūsdienu informatīvajā laukā, par to, kā rīkoties krīzes situācijās, kā kļūt par zemessargu un ko nozīmē būt Zemessardzes rindās.
B. Bļodniece sarunā ar “Druvu” pastāstīja, ka ar tikšanos Cēsīs noslēdzas šajā mācību gadā plānotās tikšanās Latvijas skolās un arī bibliotēkās. Daudz tikšanos bijis pēdējos divos mēnešos. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas Nacionālā bibliotēka tiešsaistē rīkoja semināru bibliotekāriem par valsts aizsardzību. Tā norisei pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no visas Latvijas bibliotēkām. Tad arī radās liela interese par šādu semināru klātienē dažādās vietās Latvijā.
B. Bļodniece stāsta, ka skolās lekcijas par valsts aizsardzību notikušas jau pirms kovida, tad pandēmija ieviesa izmaiņas, bet tolaik interese bijusi krietni mazāka: “Ņemot vērā situāciju Ukrainā, interese gan no skolām, gan bibliotēkām bija liela, un pēdējo pusotru mēnesi ļoti intensīvi braucām pa visu valsti, lai stāstītu, kas ir valsts aizsardzība, uz kā tā balstās, kas ir karš, kas – informatīvais karš, kā rīkoties krīzes situācijās un citiem būtiskiem jautājumiem.”
Lekcijas skolās pārsvarā domātas tieši vidusskolas vecuma jauniešiem. Vispirms ministrijas un Zemessardzes pārstāvji devušies uz skolām, kurās, Valsts aizsardzības parlamentārā sekretāre norāda, aprīļa vidū vēl bijis ļoti augsts satraukums arī jauniešu vidū par situāciju Ukrainā, Eiropā, pasaulē, taču, laikam ejot, tas mazinās, jo diemžēl arī pie kara pierod: “Bija jūtams, ka viņiem ir neskaidrība, bažas par to, kas notiks, bet arī tagad jauniešiem ir liela interese par šo situāciju. Viņi grib izprast, ko nozīmē – karš. Tad skaidrojam, ka tas nav tikai militārs iebrukums, bet jebkura kara neatņemama sastāvdaļa ir arī informatīvais karš, un to labi redzam arī Ukrainas notikumu kontekstā. Skaidrojam, ka informatīvā kara mērķis ir šķelt sabiedrību, lai mazinātu vēlmi pretoties, aizsargāt valsti, tā atvieglojot militāro iebrukumu.”
Tikšanās laikā arī aplūkoti reāli piemēri, lai jaunieši saprastu, kādi ir propagandas, dezinformācijas paņēmieni, kādi viltus video radīti Krievijas – Ukrainas kara sakarā. Jaunieši nereti jautā, vai tad ir kādi, kas šiem video tic, jo skaidri redzams, ka tas ir viltojums.
“Katrai viltus ziņai ir sava auditorija, savs informatīvais burbulis, kurā tā cirkulē,” skaidro B. Bļodniece. “Katrai ir arī savs mērķis, un liela daļa tiek radīta tieši Krievijas sabiedrībai. Tāpēc svarīgi izprast arī ģeopolitisko situāciju, kādos apstākļos dzīvojam, jāizprot ne tikai lokālās, bet arī globālās sakarības.”
Viņa atzīst, ka sākumā bijušas bažas, varbūt šādas sarunas vairos satraukumu sabiedrībā, bet socioloģiskās aptaujas rādījušas, ka cilvēkiem drošības sajūtu rada zināšana par esošo situāciju, ko gaidīt, kā rīkoties: “Jo gudrāka un izglītotāka būs sabiedrība, jo tā būs noturīgāka pret jebkurām krīzēm, dezinformācijām, informatīvajiem kariem. Tāpēc informēšana ir viens no valsts aizsardzības balstiem. Šādu tikšanos galvenais uzdevums ir nevis radīt paniku un bailes, bet – tieši pretēji – veidot informētu sabiedrību.”
Visās tikšanās reizēs klāt ir kāds no bruņoto spēku pārstāvjiem, pārsvarā vietējo bataljonu zemessargi. Tas svarīgi arī tāpēc, ka vidusskolu klasēs jauniešiem jau ir 18 gadi, viņi var kļūt par zemessargiem vai arī iziet rezervistu militāro pamatapmācību trīs nedēļu kursu. Tiem var pieteikties ikviens Latvijas pilsonis vecumā no 18 līdz 50 gadiem, kurš vēlas iepazīt militāro vidi un apgūt militārās pamatzināšanas.
B. Bļodniece norāda uz ieguvumiem: “Vispirms jau tiek iegūtas prasmes, ko nekur citur iemācīties nevar. Otrkārt, tiek nodrošināta dzīvošana, ēdināšana, formas tērps, cits nepieciešamais, un, treškārt, par šīm trim nedēļām tiek samaksāta kompensācija.”
Informācija vēsta, ka tā nav maza – 31,50 eiro dienā.
Tikšanās reizēs tiek plašāk pastāstīts par Zemessardzi, jo bieži priekšstats ir nepilnīgs, bet patiesībā Zemessardzē vajadzīgi dažādi speciālisti: kiberdrošības, sabiedrisko attiecību speciālisti, mediķi, autovadītāji, arī profesionāļi dažādās militārās specialitātēs.
“Zemessardzē katrs var atrast savu vietu un intereses,” norāda B. Bļodniece, piebilstot, ka jaunajā mācību gadā vizītes skolās turpināsies.
Komentāri