Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Alus kļūst dārgāks

Pēc LETA sagatavojusi Arita Lejiņa
08:34
15.06.2022
47
Apmeklētājiem Durvis Vēris Atjaunotais Āgenskalna Tirgus Paviljons

"Valmiermuižas" alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis piedāvā alus degustācijas atjaunotajā Āgenskalna tirgus paviljonā.

“Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis aģentūrai LETA atzinis, ka Jāņiem alus uzkrājumi jau ir, pietiks restorāniem un bāriem, arī veikaliem.

Taču kopumā Latvijā alus brūvēšanas apjomi samazinās, savukārt pozitīvi, ka aizvien vairāk ir mazu alus darītavu, kas ražo savas īpašās šķirnes.

– Vai uz Jāņiem “Valmier­muižas alus” noliktavas jau ir pilnas un alus svētkiem pietiks?
– Visi mūsu alus brūvēšanas pagrabi ir pilni, uzkrājam alu Jāņiem. Esam gatavojušies tam, lai alus visiem restorāniem un bāriem pietiktu, un arī veikalos “Valmiermuižas alus”, cerams, pietiks, pateicoties vēsajam maijam. Tādēļ arī apzināti šogad alus eksportu jaunos tirgos neattīstām, izņemot Igauniju. Lietuvā, So­mijā un pārējās Baltijas jūras reģiona valstīs šogad aktīvi neattīstām eksportu, vien nodrošinām iepriekš veiktos pasūtījumus. Plānojam tam pievērsties nākamajā gadā pēc jauna tumšā alus pagraba izbūves.

– Ražotājiem liels izaicinājums ir pieaugošās energoresursu cenas. Kā “Valmier­mui­žas alus” to izjūt?
– Protams, neesam vientuļa sala okeānā, un visi globālie procesi vistiešākajā veidā mūs ietekmē. Valmiermuižā gāzes cena gada laikā ir trīskāršojusies, tāpat elektrības cena ir pieaugusi par 50%. Alus brūvēšana ir ļoti energoietilpīga ražošana, jo tā ir alus vārīšana. Gāzes patēriņš un arī elektrības patēriņš mums ir liels, jo alus darīšanai ir nepieciešama arī dzesēšana lielos apmēros. Gāzes un elektrības cenu pieaugums jau arī ietekmē visas pārējās izejvielas un cenas. Skaidrs, ka alus kļūs dārgāks. Tādēļ šogad pavasarī esam alum palielinājuši cenas vidēji par 5%. Lai arī izejvielu cenu pieaugums ir lielāks, esam nolēmuši alus cenas celt pakāpeniski un meklēt veidus, kā pašiem kļūt vēl efektīvākiem, gudrākiem, lai cenu pieaugums pircējiem nebūtu tik straujš. Ļoti iespējams, ka gada beigās cenas alum būs jāpārskata vēlreiz, jo jau zināms, ka jaunajai ražai miežu iesala cenas augs par 50%, kas ir viena no svarīgākajām alus sastāvdaļām.

Mēs no savas puses ļoti cītīgi strādājām, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību. Pasaulē ir izveidojies stikla pudeļu deficīts, bet mums pozitīvā ziņa ir tā, ka lielāko apjomu stikla pudeļu pirkām no Igaunijas un Lietuvas un šie piegādātāji turpina strādāt, pildīt līgumus. Mēs spējam saviem klientiem alu nodrošināt pilnā apjomā visu šo gadu. Grūtāk klājas tiem ražotājiem, kuriem bija līgumi par stikla pudeļu piegādi ar Ukrainas, Baltkrievijas vai Krievijas ražotājiem. Mums bija viens Ukrainas stikla pudeļu piegādātājs, kurš sūtīja foto, ka viņu rūpnīca ir vienkārši sabombardēta. Ir šausmīgi to redzēt. Protams, stikla pudeļu cena šajā pavasarī ir ievērojami palielinājusies – pat par 40-50% -saistībā ar gāzes augstajām izmaksām, jo pudeļu ražošana ir ļoti energoietilpīga. Arī šī izmaksu pozīcija spiež alus ražotājus celt alus cenas.

– Augošās inflācijas, īpaši pārtikas cenu kāpuma, apstākļos vai nav bažu par alus patēriņa samazināšanos, jo tā tomēr nav pirmās nepieciešamības prece?
– Es ticu, ka tie, kas ir gardēži, tāpat kā 2009.gadā, kad bija vispasaules dižkrīze un mēs ienācām Latvijas alus tirgū ar visdārgāko alu, paliks uzticīgi amata alum. (..) Lētais alus segments samazinās jau pēdējos piecus gadus un turpināsies samazināties.
Es kā cilvēks, kam ļoti rūp Latvijas alus baudīšanas kultūra un brūvēšanas attīstība, vairāk uztraucos, ka varētu ievērojami pieaugt stiprā alkohola lietošana un pārdošana. Esmu papētījis pēdējo 10 gadu statistiku. Pirmā sliktā ziņa ir, ka kopējais alus patēriņš Latvijā 10 gados ir samazinājies par 19%. Veselības ministrija varētu aplaudēt un teikt, cik tas ir brīnišķīgi, bet tajā pašā laikā stiprā alkohola patēriņš Latvijā 10 gadu laikā ir pieaudzis par 14%. No tā varam secināt, ka cilvēki mazāk izvēlas alu, bet biežāk stipro alkoholu, kur populārākais ir degvīns. Nākas secināt, ka nodokļu, akcīzes politika ir veicinājusi stiprā alkohola patēriņu, jo daļa pircēju, īpaši pret cenu jūtīgākie, ir pārslēgušies no alus uz stipro alkoholu. (..)
Otra sliktā ziņa, ka pēdējo 10 gadu laikā alus brūvēšana Latvijā ir samazinājusies gandrīz divas reizes. Ja 2011.gadā Latvijā tika saražoti 147,2 miljoni litru alus, tad 2021.gadā tie bija vien 77,2 miljoni litru. Iemesls ir zināms, jo divi lielie Latvijas ražotāji alus ražošanu ir pārcēluši uz Lietuvu vai Igauniju un turpina alu pārdot Latvijā ar poētiskiem nosaukumiem, bet brūvē tur, kur lētāk.
Tas ir jautājums politikas plānotājiem. Kā tas var būt, ka nozare ar ļoti senām tradīcijām, speciālistiem, iekārtām, uzņēmumiem, investoriem 10 gadu laikā ir samazinājusies uz pusi un savu ražošanu pārcēlusi, kur alu ražot ir lētāk. Mani kā Latvijas patriotu satrauc, ka Latvija zaudē konkurences cīņā Lietuvai un Igaunijai. Satrauc tas, ka šobrīd jau daudz vairāk nekā puse jeb 67,45% Latvijā pārdotā alus tiek importēts.

Tomēr pozitīvi, ka mazajās alus darītavās pēdējo 10 gadu laikā brūvētā alus apjoms ir audzis par 17%. Ja 2011.gadā tie bija 16 miljoni litru, tad 2021.gadā tie bija jau 19 miljoni litru. Otra pozitīvā ziņa – ja 2011.gadā Latvijā bija 20 alus darītavas, tad šobrīd jau ir 60, un tas ir, pateicoties tieši mazajām alus darītavām. Tas ir pozitīvi, tādēļ mazajām amata alus darītavām es prognozēju lielu, gaišu nākotni, ja vien nebūs kādas tuvredzīgas, populistiskas politikas, kas pret tām varētu vērsties. Ja skatāmies alus vēsturi pasaulē, tad alus kultūras attīstību ļoti ietekmē politiķu lēmumi.

Kādam varbūt liekas, ka nekas īpašs, lai brūvē Lietuvā un Igaunijā, varam importēt, bet jāatceras, ka alū 90% no sastāva ir ūdens. Tas nozīmē, ka alus ir dzēriens ar ļoti augstu pievienoto vērtību, kas rodas brūvēšanas procesā. Latvijā lepojamies ar augošu graudu eksportu, taču tonna miežu maksā apmēram 200 eiro, ja šos miežus pārvērš alus iesalā, tad tam jau ir 2,5 reizes lielāka pievienotā vērtība (500 eiro), bet, ja alus miežus pārvērš alū, tad miežiem pievienotā vērtība ir jau 50 reizes lielāka. Mēs varētu domāt, ka alus darīšanai nav lielas pievienotās vērtības, bet, ja eksportētos miežus pārvērstu alū, tad pievienotā vērtība būtu 50 reizes lielāka. Tādēļ Latvijas zemkopības nozare ir ar zemu pievienoto vērtību, mēs eksportējam graudus, bet importējam alu. Lai arī varētu būt otrādi. Salīdzi­nājumam – mums nebūtu jālepojas ar baļķu eksportu un krēslu importu, bet otrādi.

-Kādi ir rezultāti šogad pirmajos piecos mēnešos?
– Kopējais SIA “Valmiermuižas alus” apgrozījums piecos mēnešos audzis par 30%, eksportā apgrozījums audzis par 57%. Izlejamā alus pārdošana litros ir pieaugusi par 150%. Taču, protams, tas tikai pierāda to, ka pagājušajā gadā “Covid-19” ierobežojumu dēļ janvārī un februārī alus pārdošana restorānos un bāros nenotika. Arī tas, ko mēs kopumā novērojām divos pandēmijas gados, ka izlejamā alus pārdošana samazinājās uz pusi. Protams, vasaras mēnešos tas tika atgūts, arī pagājušajā gadā vasaras mēnešos pārdošanas apmēri mums bija rekordaugsti, kādi jebkad bijuši. Šogad maijā redzam, ka izlejamā alus pārdošana būs par 50% lielāka nekā pērn maijā jeb tuvu tam, kāda pārdošana bija 2019.gadā. (..)

Ja runājam kopumā par alu, tad pirmajos piecos mēnešos esam pārdevuši par 18% vairāk litru alus nekā gadu iepriekš. Cilvēki šopavasar vairāk bauda alu, biežāk satiekas, iet uz restorāniem, bāriem. Arī zelterus šogad piecos mēnešos esam pārdevuši par 38% vairāk, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Mēs kopumā uz šo vasaru un alus sezonu raugāmies optimistiski. Domā­jams, vēsturiski tā “Valmier­muižai” būs labākā vasara, jo tai esam gatavojušies ar jaunām garšām.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
28

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
12

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
26

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
43

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
43

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
74

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi