Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Zinām, ka Cēsīs ir droši

Druva
20:35
31.03.2022
68
Studentes 2

Divas ukraiņu studentes – Darja un Olga – jau otro nedēļu mājo Cēsīs – Cēsu dienesta viesnīcā. Nama ceturtajā stāvā patlaban dzīvo tikai bēgļi no Ukrainas.

Piebraucot pie ēkas, lai dotos uz sarunu ar meitenēm, manu divas automašīnas ar Ukrainas numura zīmēm. Divas ukraiņu sievietes nes ēkā kastes – dežurante tās saņem. Uzrunāju abas sievietes, bet viņas atklāj, ka runā tikai krieviski, savukārt es interviju plānoju angļu valodā. Ceturtajā stāvā mani sagaida Darja un Olga. Ja vien nebūtu zināmi apstākļi, kas meitenēm spieduši ierasties šeit, uz mirkli pat varētu šķist, ka abas ir priecīgas jaunietes, kas šeit ieradušās atpūsties vai apciemot draugus – abas smaida. Tomēr ir karš, un studentes ir šeit ieradušās bēgļu statusā.

Darja ir no nelielas pilsētas Kijivas apkārtnē, bet Olga no nelielas pilsētiņas Donbasa reģionā – Toretskas. “Tā nav zināma vieta, maza pilsētiņa, apmēram tikpat liela kā Cēsis. Manā dzimtajā pilsētā dzīvo ap 20 tūkstošiem iedzīvotāju,” piebilst Darja. Olga māj ar galvu un smaida, klusi piekrītot, ka arī viņas dzimtā pilsētiņa esot kā ļoti, ļoti mazs ciemats. Abām meitenēm ir tikai deviņpadsmit gadu. Olgai pavisam drīz gaidāma dzimšanas diena, kuru, visticamāk, svinēt sevišķi neizdosies.

Meitenes iepazinušās studiju laikā, viņas studē Kijivas Uni­versitātē, specializējoties franču filoloģijā. “Studijas joprojām notiek tiešsaistē, tomēr ir grūti. Mācīties ir grūti, kad zini, ka notiek karš, ir nemitīgi jāseko līdzi ziņām, jāgaida ziņas no tuviniekiem,” saka Olga. Abām vecāki joprojām ir Ukrainā, meitenes gandrīz ik stundu sūta ziņas mājiniekiem, ja viņi acumirklī neatbild, piezogas bailes. “Ir ļoti bail. Un ir arī tāda smaga vainas sajūta – ka esmu pametusi dzimteni. Varbūt vajadzēja palikt tur – mēģināt kaut kā palīdzēt,” ar skumju smaidu nosaka Olga, rokās grozīdama mobilo telefonu.

Telefonus jaunietes tur cieši blakus. Ir pavisam skaidrs, kāpēc. Olga atzīst, ka zina, viņas mamma ne vienmēr saka taisnību par notiekošo Donbasā, lai meitu lieki neuztrauktu. Tomēr patlaban tieši tajā ciematā, kur dzīvo Olgas māte, esot samērā mierīgi.

Ceļš līdz Latvijai bijis ilgs. Jaunietes saka, ka uz Latviju nav organizēta transporta, uz citām valstīm regulāri ejot autobusi, bet uz Latviju nē. Līdz Polijas robežai abas nokļuvušas ar autobusu, tad uzkavējušās bēgļu nometnē, no kuras brīvprātīgais palīgs abas nogādājis Latvijā. Kopā ar meitenēm braukusi arī kāda sieviete ar bērnu. “Domāju, ne pārāk daudzi var aizbraukt no Ukrainas ar mašīnu, jo vīrieši paliek, bet sievietēm ne visām ir autovadītāja tiesības,” domās dalās Darja.

Jautāju meitenēm, kāpēc uz Latviju, kāpēc ne uz kādu no Rietumeiropas valstīm. Darja atbild: “Man šeit dzīvojusi vecmāmiņas māsa. Tā kā ir tāda saikne ar Latviju, izvēlējāmies braukt uz šejieni.”

Abas arī vienotas viedoklī par to, ka paliks Cēsīs tik ilgi, kamēr Ukrainā atgriezties nebūs droši. Gan Darja, gan Olga uzsver, ka cilvēki šeit esot ļoti pretimnākoši, izpalīdzīgi, sirsnīgi. Pagaidām arī abām nekā netrūkstot, visas nepieciešamās lietas meitenēm ir, un neesot arī grūti tādas atrast, ja rodas vajadzība. “Feisbukā var atrast ļoti daudz palīdzības, tāpat arī šeit mēs svētdienās tiekamies ar ukraiņiem Cēsīs, ir iespēja komunicēt un tikties,” stāsta Darja.

Kaut Cēsīs jaunietes dzīvo līdzās tautiešiem, dzīves apstākļi ir labi, piedzīvotās kara dienas dzimtenē jau nepazūd. “Joprojām pat šeit biedē skaņas, lai gan zinām, ka Cēsīs ir droši, reizēm kāda lidmašīna vai pat vējš liek satrūkties,” saka Darja. Olga atzīst, ka, dzīvojot Donbasā, bija pieradusi pie nemitīgas konflikta atmosfēras, tomēr ilgi nav ticējusi, ka karš patiešām varētu izvērsties par īstenību. “Kaut kā cerēju, ka tā nav patiesība, ko rādīja ziņās pirms 24.februāra. It kā jau brīdināja par situācijas nopietnību, bet es tiešām uzskatīju, ka tās ir tikai ziņas, lai mūs iebiedētu. Mal­dījos,” saka Olga. Viņa arī pastāsta, ka kāda no viņas draudzenēm dzīvo Harkivā, tur notiekošais esot tiešām prātam neaptverams.

Tā kā abas studē vienā studiju programmā, jautāju, kādi ir meiteņu plāni nākotnei. Abas atkal smaida un atzīst, ka īsti skaidru plānu neesot. Darja vēlas strādāt “Au Pair” programmā Francijā, Olga saka, ka grib atgriezties un palikt Ukrainā, vienmēr esot gribējusi dzīvot Odesā.

Sarunas izskaņā uzslavēju Ukrainas prezidentu. “Ziniet, mūsu sabiedrība nemaz par viņu tik augstās domās nebija, viņš jau nebija izdarījis neko tādu, neko unikālu. Arī tas, ka viņš šobrīd cīnās, tas taču nav nekas sevišķs, tas būtu jādara ikvienam prezidentam – jāaizstāv sava valsts,” pārliecinoši saka Olga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā Cēsīs tirdziņš Ziemassvētku noskaņās

07:35
21.12.2025
14

Piedāvājot atbalstīt jaunos uzņēmējus, kā arī sarūpēt īpašas dāvanas savai ģimenei, 17. decembrī Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā (VTDT) Cēsīs norisinājās jauno uzņēmēju, skolēnu mācību uzņēmumu un topošo pavāru rīkots Ziemassvētku tirdziņš. Uzņēmējdarbības skolotāja Liāna Ozolante “Druvai” pastāsta, ka tirdziņi tehnikumā notiek jau ceturto gadu. Pirmajā gadā gan uz Ziemassvētkiem neesot paguvuši sagatavoties un tirdziņš […]

Mācēt ieraudzīt un atbalstīt

05:30
18.12.2025
107

Mores pamatskolā viena no vērtībām ir atbildība. “Tā ietver arī atbildību pret sabiedrību, pilsoniskumu, izpratni, ka esmu atbildīgs par to, kas notiek apkārt, ne tikai, kas notiek ar mani pašu,” teic skolas direktore Tīna Blūma. Tamdēļ skola vienmēr apdomā, ko labu var izdarīt apkārtējiem un sabiedrībai kopumā. Tā pirmsskolas grupiņas audzinātājas Sanita Lemiese, Ausma Ābola, […]

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
40

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
103

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
134

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
58

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi