Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Zinām, ka Cēsīs ir droši

Druva
20:35
31.03.2022
11
Studentes 2

Divas ukraiņu studentes – Darja un Olga – jau otro nedēļu mājo Cēsīs – Cēsu dienesta viesnīcā. Nama ceturtajā stāvā patlaban dzīvo tikai bēgļi no Ukrainas.

Piebraucot pie ēkas, lai dotos uz sarunu ar meitenēm, manu divas automašīnas ar Ukrainas numura zīmēm. Divas ukraiņu sievietes nes ēkā kastes – dežurante tās saņem. Uzrunāju abas sievietes, bet viņas atklāj, ka runā tikai krieviski, savukārt es interviju plānoju angļu valodā. Ceturtajā stāvā mani sagaida Darja un Olga. Ja vien nebūtu zināmi apstākļi, kas meitenēm spieduši ierasties šeit, uz mirkli pat varētu šķist, ka abas ir priecīgas jaunietes, kas šeit ieradušās atpūsties vai apciemot draugus – abas smaida. Tomēr ir karš, un studentes ir šeit ieradušās bēgļu statusā.

Darja ir no nelielas pilsētas Kijivas apkārtnē, bet Olga no nelielas pilsētiņas Donbasa reģionā – Toretskas. “Tā nav zināma vieta, maza pilsētiņa, apmēram tikpat liela kā Cēsis. Manā dzimtajā pilsētā dzīvo ap 20 tūkstošiem iedzīvotāju,” piebilst Darja. Olga māj ar galvu un smaida, klusi piekrītot, ka arī viņas dzimtā pilsētiņa esot kā ļoti, ļoti mazs ciemats. Abām meitenēm ir tikai deviņpadsmit gadu. Olgai pavisam drīz gaidāma dzimšanas diena, kuru, visticamāk, svinēt sevišķi neizdosies.

Meitenes iepazinušās studiju laikā, viņas studē Kijivas Uni­versitātē, specializējoties franču filoloģijā. “Studijas joprojām notiek tiešsaistē, tomēr ir grūti. Mācīties ir grūti, kad zini, ka notiek karš, ir nemitīgi jāseko līdzi ziņām, jāgaida ziņas no tuviniekiem,” saka Olga. Abām vecāki joprojām ir Ukrainā, meitenes gandrīz ik stundu sūta ziņas mājiniekiem, ja viņi acumirklī neatbild, piezogas bailes. “Ir ļoti bail. Un ir arī tāda smaga vainas sajūta – ka esmu pametusi dzimteni. Varbūt vajadzēja palikt tur – mēģināt kaut kā palīdzēt,” ar skumju smaidu nosaka Olga, rokās grozīdama mobilo telefonu.

Telefonus jaunietes tur cieši blakus. Ir pavisam skaidrs, kāpēc. Olga atzīst, ka zina, viņas mamma ne vienmēr saka taisnību par notiekošo Donbasā, lai meitu lieki neuztrauktu. Tomēr patlaban tieši tajā ciematā, kur dzīvo Olgas māte, esot samērā mierīgi.

Ceļš līdz Latvijai bijis ilgs. Jaunietes saka, ka uz Latviju nav organizēta transporta, uz citām valstīm regulāri ejot autobusi, bet uz Latviju nē. Līdz Polijas robežai abas nokļuvušas ar autobusu, tad uzkavējušās bēgļu nometnē, no kuras brīvprātīgais palīgs abas nogādājis Latvijā. Kopā ar meitenēm braukusi arī kāda sieviete ar bērnu. “Domāju, ne pārāk daudzi var aizbraukt no Ukrainas ar mašīnu, jo vīrieši paliek, bet sievietēm ne visām ir autovadītāja tiesības,” domās dalās Darja.

Jautāju meitenēm, kāpēc uz Latviju, kāpēc ne uz kādu no Rietumeiropas valstīm. Darja atbild: “Man šeit dzīvojusi vecmāmiņas māsa. Tā kā ir tāda saikne ar Latviju, izvēlējāmies braukt uz šejieni.”

Abas arī vienotas viedoklī par to, ka paliks Cēsīs tik ilgi, kamēr Ukrainā atgriezties nebūs droši. Gan Darja, gan Olga uzsver, ka cilvēki šeit esot ļoti pretimnākoši, izpalīdzīgi, sirsnīgi. Pagaidām arī abām nekā netrūkstot, visas nepieciešamās lietas meitenēm ir, un neesot arī grūti tādas atrast, ja rodas vajadzība. “Feisbukā var atrast ļoti daudz palīdzības, tāpat arī šeit mēs svētdienās tiekamies ar ukraiņiem Cēsīs, ir iespēja komunicēt un tikties,” stāsta Darja.

Kaut Cēsīs jaunietes dzīvo līdzās tautiešiem, dzīves apstākļi ir labi, piedzīvotās kara dienas dzimtenē jau nepazūd. “Joprojām pat šeit biedē skaņas, lai gan zinām, ka Cēsīs ir droši, reizēm kāda lidmašīna vai pat vējš liek satrūkties,” saka Darja. Olga atzīst, ka, dzīvojot Donbasā, bija pieradusi pie nemitīgas konflikta atmosfēras, tomēr ilgi nav ticējusi, ka karš patiešām varētu izvērsties par īstenību. “Kaut kā cerēju, ka tā nav patiesība, ko rādīja ziņās pirms 24.februāra. It kā jau brīdināja par situācijas nopietnību, bet es tiešām uzskatīju, ka tās ir tikai ziņas, lai mūs iebiedētu. Mal­dījos,” saka Olga. Viņa arī pastāsta, ka kāda no viņas draudzenēm dzīvo Harkivā, tur notiekošais esot tiešām prātam neaptverams.

Tā kā abas studē vienā studiju programmā, jautāju, kādi ir meiteņu plāni nākotnei. Abas atkal smaida un atzīst, ka īsti skaidru plānu neesot. Darja vēlas strādāt “Au Pair” programmā Francijā, Olga saka, ka grib atgriezties un palikt Ukrainā, vienmēr esot gribējusi dzīvot Odesā.

Sarunas izskaņā uzslavēju Ukrainas prezidentu. “Ziniet, mūsu sabiedrība nemaz par viņu tik augstās domās nebija, viņš jau nebija izdarījis neko tādu, neko unikālu. Arī tas, ka viņš šobrīd cīnās, tas taču nav nekas sevišķs, tas būtu jādara ikvienam prezidentam – jāaizstāv sava valsts,” pārliecinoši saka Olga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Diena skolā ar vecvecākiem

05:05
03.05.2024
53

Priekuļu vidusskolas sākumskolas audzēkņiem bija iespēja aizvadīt skaistu aprīļa nogales dienu kopā ar saviem vecvecākiem. 19.aprīlī pirmajā stundā skolēni bija uzaicinājuši vecmāmiņas un vectētiņus uz klases stundu, mazbērni kopā ar viņiem gatavoja krūzītes paliktnīšus, kas būs mīļa piemiņa no dienas pasākuma, parādīja savu klasi, sarunājās. “Visi bērni no rīta bija saposušies, priecīgi un satraukti, sagaidot […]

Rūpēs par vidi – stādīt kokus

05:11
01.05.2024
49

“Ir idejas, kas briest gadiem, bet zvaigznes “nesastājas” tā, lai tās realizētos. Un tad vienā jaukā dienā viss notiek, jo kāds tomēr tās zvaigznes sabīda, kā vajag,” tā par aizvadīto koku stādīšanas akciju Cēsu Jaunās skolas 4. un 5.klašu skolēniem un viņu vecākiem teic klašu audzinātāja Jolanta Briša. Viņa kopā ar kolēģi, dabas zinību skolotāju […]

Dejotāji atver Laimas dārzu

05:11
01.05.2024
183

Priecīgi un reizē satraukti Cēsu novada dejotāji no pirmās līdz 12. klasei Priekuļos, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudē – skatē rādīja, kas apgūts, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Cēsu novadā kolektīvus vērtēja Dagmāra Bārbale – horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un […]

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
52

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
87

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
99

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi