Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Vakarskolas seši gadu desmiti

Druva
00:00
24.11.2006
22

Cēsu pilsētas vakara vidusskola šodien svin mācību iestādes 60. gadskārtu. Kā jau ne reizi vien noticis, skolas sarīkojumam izraudzīta Cēsu pilsētas ģimnāzijas zāle ēkā, kurā kādu laiku strādājusi arī vakara vidusskola.

Piecus gadu desmitus vakarskolai Cēsīs nebija pastāvīga skolas nama. Mācībām ierādītas telpas dažādās izglītības iestādēs, arī 1. pamatskolā, 2. vidusskolā, namā Bērzaines ielā 6, līdz 1999. gadā pilsētas dome skolai pirmo reizi iedeva savu atsevišķu ēku – Gaujas ielā 6. Šim namam Cēsu pilsētas dzīvē bijis dažāds pielietojums. Tajā darbojusies ūdens dziedniecība, 20. gadsimta sākumā Millera reālskola, ierīkoti dzīvokļi, skolas to izmantojušas kā internātu, bijis arī kantoris. Tagad atkal valda skolas gaisotne. Ienācēji allaž novērtē labvēlīgo auru. Šajā mācību gadā skola apvieno 250 audzēkņus. Darbs notiek divās maiņās. Te strādā 25 pedagogi un septiņi darbinieki.

Vairākkārt mainījies skolas nosaukums, un pats pirmais ļoti tieši apzīmējis skolas uzdevumu – darba jaunatnes skola. Gadu pēc kara beigām Latvijas pilsētās sāka dibināt vakarskolas, lai dotu iespēju izglītoties tiem, kas atgriezušies.Tā radušās vakara vidusskolas Cēsīs, Valmierā, Limbažos. Cēsu skola uzsāka darbu 1946. gada rudenī 1. pamatskolas paspārnē. Viena no pirmajām skolotājām Lūcija Ņefedova, tagadējā Jelgavas tautas teātra režisore, atceras kādreizējos sadzīves apstākļus. Skolai trūkusi malka un pedagogi kopā ar audzēkņiem pēc tās braukuši uz mežu. Nācies brist pa dziļo sniegu, kārtīgi izmirkt un nosalt. Pēckara laikā skolā valdījis liels pacēlums. Audzēkņi pēc darba bijuši gatavi mācībām veltīt laiku līdz pat pusnaktij.

Padomju gados, kad vidējā izglītība kļuva obligāta, tika meklēti risinājumi, kā to iegūt strādājošiem, lai būtu tuvāk dzīves vai darba vietai. 70.gados Cēsīs vakarskolas klases darbojušās arī autoremonta rūpnīcā. Skološanās iespējas radīja ne tikai pilsētniekiem. Laukos daudzviet darbojās vakarskolas konsultpunkti. Šajā mācību gadā turpina darboties tikai divi no tiem – Vecpiebalgā un Dzērbenē, kurus kopā apmeklē liels skaits audzēkņu – ap 150. Zaubes konsultpunktā šogad bija 12. klases izlaidums, bet jauna grupa tā arī neizveidojās.

”Tas lielā mērā saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos laukos un jaunatnes aizplūšanu ne vien no laukiem, bet arī no Latvijas,” analizē vakarskolas direktore Ilga Smeltere. ”Skolotāji, kuri ilgāku laiku strādā mūsu skolā, izdarījuši secinājumu, ka vakarskolas ir visai patiess valsts sociālās situācijas spogulis. Sociālisma gados, kad likums lika iegūt vidējo izglītību, skolēni bieži vien to darīja formāli, jo tā nebija paša cilvēka griba. Tajā laikā strādājošajiem, kas mācījās, nedēļā pienācās viena brīva diena, kas tagad notiek reti. Latvijas neatkarības gados līdzās strādājošo izglītošanai vakarskola arvien vairāk spiesta nodarboties ar sabiedrības sociālo problēmu risināšanu. Tie ir nesakārtoti jautājumi izglītības sistēmā. Valstī nav radīts pamats, lai, sākot bērnudārza un skolas gaitas, ģimene un bērns saņemtu vispusīgu un kvalificētu sociālo atbalstu. Paaugstināta stresa situācija ģimenē, ko pēdējos gados bieži izraisa bezdarbs, zemās algas, alkoholisms ļoti ietekmē bērnus, pavājina viņu interesi par mācībām. No gada uz gadu mācību problēmas samilzt un 9. klases beigās ir līdz tādai pakāpei, ka jaunietis nav spējīgs kopā ar klasesbiedriem iegūt pamatizglītības dokumentu.”

Vakarskola šādiem jauniešiem tagad kļuvusi par otrās iespējas skolu. Neveiksminieki, atnākot uz vakarskolu, vispirms izjūt tās atmosfēru, ko lielā mērā ar sapratni veido pedagogi un skolas pieaugušie audzēkņi, kuri nāk mācīties ļoti motivēti. Skolotāji strādā papildus mācību stundām, jo audzēkņiem, kuriem ir bijis liels mācību pārtraukums, nepieciešama individuāla pieeja. Svarīgi, ka tagad vakarskolā var iestāties arī pamatskolu nebeigušie un šeit no jauna rast motivāciju mācīties. Jaunieši notic iespējai un saviem spēkiem, ka iegūs pamatizglītību.

Cēsu vakarskolā izveidota ļoti laba atbalsta personāla komanda. Tas ir sociālais pedagogs, psihologs un skolotāja palīgs. Uzaicināt šos speciālistus skolā iespēju devušas pilsētas dome un rajona padome, saprotot, kādas problēmas komandai risināmas. No vakarskolām Vidzemē tikai Cēsīs darbojas komanda, kas mācībās palīdz audzēkņiem, kuriem ir lēnāks darba temps, pedagogiem palīdz izprast skolēnu rīcību, bet vecākiem veidot sapratni ar bērnu.

Ejot līdzi laikam, vakarskola Cēsīs jau gadu piedāvā nebijušu iespēju – rotaļu istabu audzēkņu mazuļiem. „Bērnu mammām ir iespēja mācīties, neuztraucoties, ka vakarā bērns nav pieskatīts. Mazuļi vidusskolā pārējiem audzēkņiem dod iespēju mācīties, kā ar viņiem kontaktēties,” apmierināta ar īstenoto ideju ir skolas direktore. Tā veido arī skolas ģimenisko vidi un labāku savstarpējo sapratni.

„Lai strādātu vakarskolā, skolotājiem malā jānoliek ambīcijas un jāpieņem katrs audzēknis tāds, kāds viņš ir. No ierašanās brīža sāk veidoties skolēna un pedagoga attiecības. Savstarpēji mācoties, viņi pieņem viens otru, audzēkņi pieņem skolas noteikumus, pārliecinoties, ka arī šajā skolā rezultāts – dokuments par izglītību – iegūstams ar darbu,” par tādu darba gaisotni gādā skolas vadītāja I.Smeltere. „Mēs vakarskolā nekad nevarēsim konkurēt ar izglītības iestādēm, kuru audzēkņi mācībās saņem maksimālu atbalstu no ģimenēm, tādējādi no gada gadā sasniedz labus rezultātus. Vakarskolas allaž būs tās, kurās audzēkņiem dod ticību saviem spēkiem un iespēju sākt no jauna. Mūsu valstī sasniegumus izglītībā mēra dažādi, bet pagaidām vispār nenovērtē ”pievienoto vērtību” – audzēkņa sasniegumus mācībās, kas pa-nākti, mācības sākot no ļoti zemiem vērtējumiem un iegūstot pietiekamus. Šo darbu zina un novērtē tikai pats audzēknis un viņa skolotājs. Divus gadus valsts pārbaudes darbus kārto un dokumentu par pamatizglītību saņem izlīdzinošās klases audzēkņi, kurus skola 9. klasē uzņēmusi ar ļoti zemiem vērtējumiem. ”Priecājamies par katru audzēkņa panākumu, jo zinām, ar kādu neatlaidīgu darbu tas ir sasniegts.”

Cēsu pilsētas vakara vidusskolai ir stabila vieta Cēsu un rajona izglītības iestāžu vidū. Pēdējos gados katru vasaru vidējo izglītību te iegūst 60 līdz 80 audzēkņu. To veicina mācības labvēlīgā vidē, kas balstās uz savstarpējo sapratni, iecietību un palīdzību.

Skolas jubilejas sarīkojumā skolēni kopā ar pedagogiem izdzīvos sešus gadus desmitus. Uzvedumā piedalīsies arī pedagogu ģimenes, jo arī tās ir neatņemama daļa no skolas dzīves. Ar iecietību un sapratni ģimenes pieņem vakarskolas skolotāja sarežģīto darba ritmu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
4

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
37

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
60

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
60

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
417

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi