Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Tikšanās 6000. – tikai savējiem

Druva
00:00
03.11.2006
14

Laika skaitīšana ir populārs veids, kā piestāt, ielūkoties un novērtēt pagātni. Arī izjust to, kas bijis, kas izdevies. Sabiedrība vienojas Vecā gada pavadīšanā, ģimene – dzimšanas dienās un svētkos, kolēģi un skolasbiedri darba vietas un mācību iestādes gadskārtās.

Pirms 15 gadiem dibinātā un atjaunotā Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzija ir radījusi virkni tradīciju, kā laika ritumu apstādināt, lai novērtētu sasniegto. Nu aizsākta jauna tradīcija, ko rosinājis laikrādis – ielas pulksteņa uzstādīšana pie ģimnāzijas, kas ik dienu rāda ne vien stundas, bet arī pavadītās dienas Draudzīgā aicinājuma skolas zīmē kopš vēsturiskā 1990. gada 24. maija.

Skaitīšana ir matemātiķu vājība, un šī aizraušanās pilnībā piemīt ģimnāzijas pirmajam direktoram Jānim Endelem. Viņš, pamanījis ģimnāzijas vēsturē apaļā skaitļa – 6000. dienas tuvošanos, rosināja kolēģus šo faktu atzīmēt, sapulcinot tagadējos un bijušos darbiniekus un pedagogus uz pēcpusdienu savējiem. Aicinājumu saņēma tie, kuri vismaz divus mācību gadus zināšanas un enerģiju veltījuši darbam ģimnāzijā. Vairums aicinājumam atsaucās, neslēpjot, ka darbu ģimnāzijā atceras ar prieku, lepnumu un reizēm arī nostalģiju.

”Ja skolotāja darbā kumoss nebūtu tik rūgts, varētu strādāt skolā, bet tagad šķiet, ka to varēšu atļauties tikai, kad būs nopelnīta pensija,” tik-pat kā mīlestībā skolai atzinās uzņēmējs Valdis Nītiņš, kurš, būdams ģeogrāfijas skolotājs, savulaik izpelnījās skolēnu cieņu un apbrīnu, saņēma audzēkņu piešķirto balvu – Pūci.

”Diez vai skola tagad spētu strādāt tādā radošā pacēlumā un nemitīgos meklējumos, kā tas bija pirmsākumos,” vērtēja uzņēmējs Andis Kazaks, kādreiz skolas direktora vietnieks, atceroties ģimnāzijas ienākšanu Pūces ielā, kad logos gaisma un rosība nebeidzās līdz pat 11 vakarā. ”Tas bija laiks, kad skolās ienāca izvēles tiesības – priekšmetos, sabiedriskā dzīvē – laiks, kas prasīja no skolotājiem spēku un uzņēmību. Skolēni apjauta, kas ir tiesības, un tās arī pieprasīja.

”Katrs varēja būt par to, ko gribēja. Kā pedagogiem, tā skolēniem bija lielas pašnoteikšanās tiesības. Skola vadījās pēc tā, ka bērniem jāļauj izpausties, nozīme bija arī tam, ka skolas direktors lielu laika daļu pavadīja Saeimā, deputāta amatā,” atcerējās Daiga Rubene, tagad pašvaldības darbiniece, kuru audzēkņi novērtēja kā aizrautīgu ģeogrāfijas skolotāju.

”Brīžiem jūtos kā izredzēta,” kolēģiem atklāja pašvaldības darbiniece Dace Baltiņa, atceroties darbību skolēnu audzināšanā un radošajās izpausmēs, vēstures mācīšanā. Pedagoģes talantu skolēni novērtēja, piešķirot skolas lielāko apbalvojumu – Pūci. ”Biju gan emocionāla, gan revolucionāra skolotāja,” sevi raksturoja D.Baltiņa, atsaucot atmiņā arī grūtākos brīžus skolā, kas reizēm likuši sadegt. ”Zēni klasē bija apgāzuši skapi. Būtu tagad darbā ar pieaugušajiem tik viegli atrisināmas problēmas!”

Starp viesiem bija arhitekti Aldis un Elita Poļi, kuri 90. gadu sākumā, dižo pārmaiņu laikos, Jāņa Endeles aicināti, ģimnāzijā īstenojuši arhitektoniskas un telpiskas idejas. Uz vakara vadītāju Maijas Sīles un Viktorijas Sīviņas jautājumu, kā ģimnāzijas ēkas pārbūvē rasti tik netradicionāli risinājumi, A. Polis vērtēja: ”Vecajā virtuves skurstenī kamīns, sarīkojumu zālei šķību logu rāmju rinda – sauciet to par jaunības maksimālismu un ekspresiju tā laika nabadzības apstākļos.”

Vakara nagla bija Maijas Sīles veidotā video arhīva retrospekcija. Uz ekrāna pazibēja mirkļi un sejas, tie raisīja virkni asociāciju, pārdomu. Jānis Endele un Draudzīgā aicinājuma fonda valde skolotājiem, kas ģimnāzijā nostrādājuši visas 6000 dienas, pasniedza cieņas apliecinājumu – piemiņas medaļu ar iegra- vētu vārdu. To saņēma Maija Sīle, Laima Pērkone, Ārija Vilkaste, Viktorija Sīviņa, Oskars Gailītis, Vita Zirnīte, Silvija Samsone un Arnis Andersons.

Pacilātību un piepildījumu raisīja kopdziedāšana no vietējā dziesmu krājuma ”Mūsu laika dziesmas” – tautā populāras melodijas ar oriģināliem vārdiem, savējiem saprotamiem zemtekstiem. Dziesmas radījis un izpildīja Arnis Andersons.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
11

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
38

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
63

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
63

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
422

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi