Piektdiena, 27. decembris
Vārda dienas: Elmārs, Inita, Helmārs

Kino ar vēstījumu par brāļiem

Mairita Kaņepe
23:00
18.10.2019
1399
Zagari

Latvijas Televīzija vakar nāca klajā ar savu jaunāko dokumentālo filmu “Žagari”. Bet kinodarba iziešanu tautās Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcija jau trešdien nosvinēja Vidzemes koncertzālē kopā ar cēsniekiem, kas bija ieradušies noskatīties filmas pirmizrādi.

“Žagaru” pirmizrādes vieta Cēsīs izraudzīta tādēļ, ka filmas varoņi – brāļi Andrejs, kurš nesen aizgājis mūžībā, un Juris Žagari – te izauguši, te veidojusies izpratne, kādu ceļu izvēlēties mākslā. Abi, būdami aktieri, uzņēmēji, Latvijai nozīmīgu kultūras procesu virzītāji, intervijās vienmēr uzsvēruši, cik Cēsis ir un būs svarīgas viņu dzīves gājumā. Cēsis savijušās ar dzimtas izjūtu, ar patriotiskām jūtām pret jaunības pilsētu.

Filma vēsta par brāļu ciešo saikni, par brāļu mīlestību, tajā pašā reizē dodot iespēju skatītājiem saskatīt, cik viņi ir atšķirīgi. Pirmizrādi rīdzinieki bija nolikuši Andreja Žagara 61. dzimšanas dienā, 16. oktobrī. Uz Cēsīm bija braukuši Andreja radošajam darbam, dzīves izpratnei tuvi cilvēki. Kultūras raidījumu redakcija bija sagādājusi sērojošiem draugiem un domubiedriem iespēju atkal tikties ar Andreju. Jubilārs uz ekrāna domāja, sprieda, atcerējās un arī smējās.

Filmas veidošanas grupa zālē esošajiem vēstīja, kā pati dzīve pārrakstījusi šīs filmas scenāriju. Tas bijis iecerēts citādi, taču filmas tapšanas laikā šopavasar Andrejs Žagars devās mūžībā, zaudējot cīņā ar ļaunu slimību.

Izvēloties dokumentālai filmai cilvēkus, būtiska ir personība, spēja aizraut citus, mainīt dzīvi. Brāļi Žagari spējuši būtiski ietekmēt Latvijas kultūras dzīvi, uzrunājot cēsniekus, sacīja mākslas darba veidotāji un aicināja vērtēt, kā filmā izdevies to parādīt. Radošā komanda neslēpa, ka tikuši dziļi ievainoti, uzzinot par Andreja pāragro aiziešanu mūžībā. “Tagad, Andreja dzimšanas dienā, kurā viņš vairs nevar būt klāt, viņš būs klāt uz lielā ekrāna,” sacīja filmas scenārija autore Hen­rieta Verhoustinska. Pie filmas strādājuši arī režisore Zita Kaminska, galvenais operators Uvis Burjāns, producējuši Ieva Rozentāle, Artis Dob­rovoļskis.

Skatītāju simti lielajā zālē filmas gaitā izjuta, kā mākslas darba veidotāji pieskārušies laikam, tā ritējumam. Kad Andrejs uz ekrāna vienatnē apstaigā Vidzemes koncertzāles skatuvi, kādu brīdi viņš aizdomājas. Par ko? To jāapjauš skatītājam. Varbūt par skatuves dēļiem savā vidusskolas laikā Cēsīs? Varbūt domā, ko iestudēt kā režisoram un izrādīt tieši te?

Filmā ir brāļu saruna par Andreja ideju – Cēsīs jāuzved tās operas, kuras viņš kā operas direktors neatveda uz Mākslas festivālu Pils parkā, un tās, kuras viņš kā režisors iecerējis, bet vēl nav iestudējis. Viņš rosina brāli Juri likt lietā organizatora spējas, lai uz Cēsu skatuves sagaida Vāgnera mūziku un operu varoņus.

Žagaru dzimtai filma ir personīga. Skatītājiem tā vēsta par diviem atšķirīgiem un reizē tik tuviem cilvēkiem no vienas ģimenes. Cēsnieki pirmie dzirdēja filmā par brāļa Jura apņemšanos turp­māk strādāt tā, lai piepildītu arī no dzīves aizgājušā brāļa Andreja radošā darbā nepiepildītus sapņus.

Par sevi pašu dokumentālajā filmā Juris Žagars šodien saka: “Esmu pateicīgs televīzijai, kā filma iecerēta un arī tapusi. Būšu gandarīts, ja tie jaunās paaudzes skatītāji, kuri par mums diviem neko lāga nezina, uztvers filmas vēstījumu – brāļa esība dzīvē. Ja skatītāji domās par sevi kā brāli, par brāļa būtību.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līgatnes bibliotēkai simts gadu

00:00
27.12.2024
52
4

Sanākot bijušajiem darbiniekiem un lasītājiem, nosvinēta Līgatnes pilsētas bibliotēkas simtgade. Kā jau salidojumā, bibliotekāres Agneses Osītes vēstures faktu atgādinājums mijās ar atmiņām. “Šodienas bibliotēka ir    saistīta ar 1924.gadā dibinātās Līgatnes papīrfabrikas slimo kases bibliotēku. Tā atradās tagadējā Pavāru mājā, toreiz to sauca “Wilhema”,” stāsta A.Osīte, piebilstot, ka bibliotēkas vēsturē Līgatnē ir senāka. 1897.gadā, kad Līgatnes […]

Pasargāt sevi no nelaimēm

00:00
27.12.2024
24
1

Krāpnieki kļuvuši ļoti aktīvi. Iedzīvotājiem jābūt aizvien uzmanīgākiem. Decembrī aktualizējusies krāpšana pa telefonu un šī metode kļuvusi tehnoloģiski vēl smalkāka. Cilvēks, kas saņem zvanu, dzird sava tuvinieka balsi, kurā tiek lūgta palīdzība. Arī kopumā telefonkrāpšanu decembrī bijis daudz, vairāk nekā parasti reģistrē mēnesī. Un cietuši arī Cēsu novada iedzīvotāji. Par krāpniecību un citām aktualitātēm “Duva” […]

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
61
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
47

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
34
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
31
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
28
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
15
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
31
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi