Personālizstādes “Melns un balts” atklāšanā Cēsu keramiķe Vita Vīksna visus cienāja ar piparkūkām. Viesu bija daudz, piparkūku arī.
Brūnie, gardie cepumiņi bija sabērti tūtā. Uz svētku galda nolikta, tā ik pa brīdim telpas gaismās iemirdzējās un tā vien gribējās pataustīt, kas tas par elegantu papīru. Liels bija pārsteigums, atklājot, ka acis pievīlušas – tas nav papīrs, bet māls. Māksliniece skaidroja, ka turzu izgatavojusi savā keramikas darbnīcā
no māla un papīra masas. Būdama īsta profesionāle darbā ar mālu, Vita Vīksna smējās, ka uzdevums bijis viegls, bet skatītājiem tā vis nelikās. Apbrīnas vērts bija gaisīgums šajā māla darbā.
“Neesmu īpaši sarežģīta, ne arī ļoti koša. Esmu samērā konstruktīva un cenšos būt patiesa. Vienkārša forma un faktūra ir mans izteiksmes līdzeklis,” ar šādu ievadu keramiķe Vita Vīksna uzrunā skatītājus Cēsu Izstāžu namā iekārtotajā
ekspozīcijā “Melns un balts”. Māls un akmens masa ir mākslinieces darba priekšmeti, bet tas, ko viņas rokas radījušas ar šiem zemes materiāliem, ieguvis cilvēcisku kvalitāti – māls liek aizdomāties
(darbi “Saules aptumsums”, “Pilnmēness”), māls atplaukst, tiecas uz augšu (darbu sērija “Zemes ziedi”), māls nes vēsti (darbu sērija “Laivas”), māls aicina (darbu “Cents”, “Mērķi”).
Vita Vīksna jau no laikiem, kad
80. gadu beigās piecus gadus pastāvēja
Vidzemes keramiķu darbnīca, un no aizrautīgiem darba gadiem Cēsu Mākslas skolā, vadot keramikas nodaļu, līdz niansēm izveidojusi savu stilu mākslā.
Viņas rokrakstu bijis viegli pazīt pat no viena, diviem darbiem, noliktiem daudzu citu autoru darbu vidū. Par to liecinājusi mākslinieces piedalīšanās grupu izstādēs Cēsīs un citur Latvijā. Vita latviešu lietišķi dekoratīvo mākslu pārstāvējusi arī Dānijā, Vācijā, Japānā.
Izstādes atklāšanā kolēģi no Mākslas skolas kā ļoti svarīgu mākslinieces dzīves daļu uzsvēra darbu pedagoģijā. Viņa jaunajai paaudzei mācījusi ne tikai iedraudzēties ar mālu, bet arī palīdzējusi apjaust dzīves sakarības. Keramikas darbnīca bērniem bijusi arī miera osta. Kolēģi mākslas skolā smej – kāds tur brīnums, ka dažs no audzēkņiem tā arī neizjūt, kurā brīdī Vita Vīksna ir pasniedzēja un kurā uzticama kā gādīgā mamma.
Lai gan Vita Vīksna personālizstādē mākslinieciski provocē, ka pasauli skata tikai baltā vai melnā krāsā, viņas rokraksts
mākslā runā pavisam ko citu. Līdzās mālam Vita nolikusi no tā tālu stāvošu materiālu – pērlītes. Visu, ko māksliniece spējusi savīt no melnām un baltām pērlītēm, nekā citādi nevar nosaukt kā par meistardarbu, kurā savaldīta un skaidrā kompozīcijā parādīta dzīves un, ja gribat, arī lietu sarežģītība.
Vismaz tā to uztver skatītāji, jo, pie pērlīšu darbiem apstājušies, savu sajūsmu pauž uzreiz.
“Man prieks, ka citiem prieks,” laimīgi pasmaida pati meistare.
Kad lielais personālizstādes veidošanas drudzis aiz muguras, Vita Vīksna vērtē, ka izraušanās no ikdienas nes daudz jaunu emociju un apliecina arī, kas ir tavi draugi un atbalstītāji. Viņu vidū, protams, ir ģimene, bet šoreiz arī cēsnieki no firmas “Kobalts”, kuri pārvalda lielformāta drukas darbus.
Mairita Kaņepe
Komentāri