“Swedbank” Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2012.gadam no iepriekš prognozētajiem 4% paaugstinājusi līdz 5,4%, taču šogad izaugsmes tempi kļūs lēnāki – IKP pieaugs par 4,1%.
Šodien notikušajā preses konferencē “Swedbank” ekonomisti prognozēja, ka Latvijas ekonomikas izaugsme atkal kļūs spēcīgāka šā gada otrajā pusē un 2014.gadā sasniegs 5%, pateicoties spēcīgākam ārējam pieprasījumam, tālākam darbaspēka nodokļu samazinājumam un labākam mājsaimniecību un uzņēmēju noskaņojumam.
Šodien publiskotajā “Swedbank” ekonomikas apskatā prognozēts, ka lēnāka ekonomikas izaugsme nozīmē gausāku uzlabojumu darba tirgū. Pašlaik nodarbinātības pieaugumu balsta galvenokārt uz iekšzemes tirgu orientētas nozares, kamēr eksportējošās nozares šajā ziņā ir kļuvušas piesardzīgākas. Banka prognozē, ka jaunu darba vietu radīšana šogad palēnināsies, bet, pasaules ekonomikai 2014.gadā augot straujāk, visticamāk, Latvijas eksportētāji aktīvāk piesaistīs jaunus darbiniekus.
Paredzams, ka vidējā neto darba alga šogad pieaugs par 4,7% un nākamgad par 6,5%. Daļa šī kāpuma nāks no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma par vienu procentpunktu 2013.gadā un par diviem procentpunktiem 2014.gadā.
Gan nodarbinātības, gan algu kāpums aizvien būs nevienmērīgs starp nozarēm un kvalifikāciju līmeņiem, un ne visi strādājošie izjutīs darba tirgus uzlabošanos. Tomēr gaidāms, ka mērens algu pieaugums aptvers arvien plašāku strādājošo loku. Uzņēmumu vēlme nepieļaut izmaksu pieaugumu un lēnais patēriņa cenu kāpums mazinās strādājošo iespējas prasīt algas pieaugumu, turpretim emigrācijas riski un kvalificētu darbinieku trūkums (t.i., prasmju neatbilstība darba tirgus prasībām) būs faktori, kas nāks par labu algu kāpumam. 2013.gadā valsts budžetā ir ieplānots algu paaugstinājums atsevišķos sabiedriskā sektora segmentos un pozīcijās.
“Swedbank” prognozē, ka vidējais patēriņa cenu kāpums 2013.gadā sasniegs 1,9%. Gan ārējais, gan iekšējais spiediens uz cenām joprojām būs vājš. 2014.gadā cenu kāpums kļūs straujāks, sasniedzot vidēji 3,5%, un to virzīs iekšzemes spiediena pieaugums, mērens izejvielu cenu kāpums pasaulē, kā arī ar eiro ieviešanu saistītās vienreizējās izmaksas.
“Patēriņa cenu kāpums joprojām būs mazāks par vidējās algas pieaugumu, tādējādi strādājošo pirktspēja turpinās uzlaboties un mājsaimniecības varēs palielināt tēriņus. Maz ticams, ka šāda scenārija ietvaros patērētāju noskaņojums būtiski pasliktināsies, tāpēc iedzīvotāji turpinās notērēt visu ienākumu kāpumu, neveidojot būtiskus uzkrājumus (tā gan nav apsveicama rīcība),” teikts “Swedbank” ekonomikas apskatā.
NOZARE.LV
Komentāri