Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Kokapstrādes bizness pamazām attīstās

Druva
12:15
30.01.2013
17
Mg 0475

Līgatnes pagasta kokapstrādes uzņēmums SIA „Akords U” ar zāģmateriālu ražošanu nodarbojas vairāk nekā desmit gadus. Patlaban kokmateriāli tiek realizēti galvenokārt vietējā tirgū.

SIA “Akords U” ir ģimenes uzņēmums, kurā strādā Uldis Metāls ar dēliem Jāni un Mārtiņu. Jānis Metāls galvenokārt atbild par zāģmateriālu realizāciju un baļķu iepirkšanu. Viņš stāsta, ka uzņēmums „Akords” sācis darboties jau 1989.gadā, kad tas bijis viens no celtniecības kooperatīva dalībniekiem. Gadu gaitā firma

attīstījusies un mainījusies. Līdz ar to 1999.gadā tika izvirzītas prioritātes un izveidota atsevišķi konkurētspējīga tirgus firma “Akords U”.

Zāģmateriālu ražošanu līgatnieši uzsāka pirms desmit gadiem, kad

uzņēmums

sāka

nostiprināt tās darbības jomas, kas nākotnē ļautu pilnībā izmantot pašu speciālistu daudzpusīgās zināšanas un kvalifikāciju. ”Mēs

izvēlē nekļūdījāmies,jo

zāģmateriālu

ražošanai celtniecībā ir potenciāls,” saka J.Metāls un dara zināmu, ka

uzņēmuma darbība koncentrēta uz zāģmateriālu ražošanu un būvniecību. J.Metāls skaidro, ka visas sfēras ir savstarpēji cieši saistītas. Tas ļauj samazināt izdevumus un nodrošināt stabilu un līdzsvarotu uzņēmējdarbību.

SIA ”Akords U”

ir

konkurētspējīgs uzņēmums, kas ieņem stabilu vietu tirgū. “Daudzi mūs saista tikai ar kokapstrādi vai gateri. Vēl citiem esam tikai kvalificēti koka karkasa ēku celtnieki, taču patiesībā vienas firmas ietvaros

nodrošinām trīs atsevišķu nozaru dzīvotspēju un attīstību,” papildina J.Metāls. Ražotnē pēc pasūtījuma izgatavo egles un priedes zāģmateriālus – brusas, dēļus un latas ēku koka karkasiem, tostarp statņiem, pārseguma sijām, jumta spārēm, latām un citām koka konstrukcijām celtniecības vajadzībām. “Apgrozījumam jābūt visu laiku. Jātiecas, lai varam izpildīt pieprasījumu jebkurā brīdī. Visu nosaka ražošanas apjomi,” saka uzņēmējs.

Ja pirms pāris gadiem uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, tagad

pamazām mīnusi tiek izlīdzināti. Kā saka J.Metāls, notiek rāpšanās ārā no bedres. Viņš neslēpj, ka bizness nav viegls,

vajadzīga enerģija un apņemšanās pārvarēt grūtus brīžus. J.Metāls papildina: “Daudziem nepietiek spēka cīnīties. Vairums kokapstrādes uzņēmumu strādā uz izdzīvošanas robežas. Varu teikt vienu, lai pastāvētu šajā nozarē, pašam jāstrādā ar lielu atdevi,

jāprot atsacīties no dārgas automašīnas vai pat privātās dzīves. Galvenais, lai ražošana neapstājas un strādniekiem var izmaksāt algu.”

Kokmateriāli galvenokārt tiek ražoti vietējam tirgum. Neliela daļa

arī eksportēta. “No jaunā gada vairs tiešo eksportu nevaram nodrošināt. Saražoto pārdodam starpniekiem. Tas ir labāk, nekā ja realizācija apstātos vispār,” paskaidro J.Metāls. Viņš pastāsta, ka dēļi pārstrādei iepirkti no Krievijas. “Tas ir ievērojami lētāk nekā pašiem zāģēt vai pirkt

Latvijā,” norāda J.Metāls. Viņš skaidro, ka īpaši liels noiets ir apdares dēļiem.

Lai gūtu maksimālu labumu, pārpalikumi tiek izmantoti malkas ražošanā. Savukārt ražošanas procesā radušos zarus, nomaļus SIA „Akords U” pārvērš šķeldā.

Pieprasījums ir arī būvniecības pakalpojumiem. “Akords U” ir specializējies būvuzraudzībā, ēku tehniskā stāvokļa novērtēšanā un tehniskās apsekošanas atzinuma, būvdarbu budžeta tāmes izstrādē, kā arī paši būvē. “Betonējam

monolītos pamatus, būvējam koka karkasa ēkas,” paskaidro J. Metāls.

Kokapstrādes uzņēmums domā par attīstību. Top administratīvais korpuss. Plānota arī jauna ceha būvniecība, tai paredzēts piesaistīt ES līdzfinansējumu. Nākotnē

plānota koka paneļu vasaras māju ražošanas un montāžas

atsākšana, kas kādu laiku pārtraukta. “Koka paneļu mājas savulaik vedām uz Spāniju. Tur bija noiets,” atminas J.Metāls.

Līdztekus produkcijas un pakalpojumu kvalitātei, uzņēmums ļoti lielu vērību pievērš optimālai darba organizācijai. Strādnieki tiek nodrošināti ar dzīvesvietu labiekārtotās istabiņās. Strādnieki uz Līgatni

brauc no Jaunpiebalgas, Madonas un citām tālākām vietām. Taču strādājošo aizvien

trūkst. “Ražošanas apjomi varētu būt lielāki, taču trūkst darbaspēka. Ja cilvēki grib strādāt, tad arī zāģētavā var nopelnīt, taču strādāt gribētājus ir

neiespējami atrast. Daudzi pieraduši dzīvot no pabalstiem un nezina, ko nozīmē pašam pelnīt. Savukārt labus strādniekus firmas aizvilina uz ārzemēm. Protams, gribas, lai cilvēkiem, ko pieņemu darbā, ir vismaz elementāras zināšanas un izpratne par veicamo uzdevumu,” tā J.Metāls.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
9

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
38

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
62

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
63

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
418

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi