Uzņēmējs Oskars Diļevka „Rehabilitācijas centra „Līgatne”” teritorijā izveidojis suņu pajūgu trasi. Viņa īpašumā ir trīs haskiji – Dūzis, Pilots un Papū, kuri
apmācīti suņu kamanu vilkšanā. Pakalpojuma publika ir bērni, un nu jau to izmanto visi, kuri
vēlas.
Ideju par šādu pakalpojumu rosinājis Oskara hobijs – suņu trenēšana, vairāk nekā pusotru gadu viņš suņus pastāvīgi māca vilkt kamanas, kā arī saprasties ar bērniem. Kā saka pats Oskars, viņa mērķis nav nopelnīt miljonus, bet gan dāvāt prieku. „Orientējos vairāk uz bērniem, jo suņi pašlaik ir tikai trīs un tiem nav viegli pavilkt pieaugušu cilvēku. Nākotnē gribētu attīstīt šo pakalpojumu tā, lai suņu pajūgā varētu izvizināt arī bērnus ar īpašām vajadzībām, taču tam vēl ir nepieciešams uzlabot drošības pasākumus, lai bērnam kamanās vispār nebūtu jāturas, bet viņam būtu balsts, kur atspiesties, tagad gan bērnam pašam arī jāturas pie kamanām. Vēlētos
tādas kamanas, kuras nevarētu apgāzties, kas būtu daudz drošākas,” stāsta Oskars.
Trase ir ierīkota netālu no rehabilitācijas centra. Tā veidota tā, lai suņu pajūgs varētu doties trasē, taču tā saimnieks skriet līdzi pa iekšējo malu un pavadā vest suņus, lai dotu tiem komandas. „Haskiji jau vispār ir tādi interesanti suņi, par kuriem bieži saka, ka tie ir kā kaķi suņa ādā, tāpēc pagaidām vēl man ir jādodas līdzi trasē, bet ar katru braucienu mēģināšu pavadu laist arvien garāku, lai suņi paši saprastu, kur jāskrien un kas ir jādara. Pagaidām viņi vēl nav tik ļoti pieraduši pie trases, jo tā ir pavisam jauna. Dzīvnieki nav pieraduši vilkt kamanas pa vienu un to pašu trasi, tas kļūst garlaicīgi, taču to var iemācīt,” pārliecināts Oskars.
Darbs ar suņiem ir katru dienu, treniņi nepieciešami visas ziemas garumā. Vienīgā atpūta haskijiem ir vasarā, kad tie nedara pilnīgi neko, tikai atpūšas. „Protams, ziemā katru dienu notiek apmācības, sprinta treniņi, īsās distances, taču speciālie ātruma un spēka treniņi, kuru laikā suņi velk kamanas, notiek ik pārdienas, lai nepārslogotu suņu muskuļus, jo šī ir pirmā sezona, kad viņi sākuši vilkt kamanas. Lai bez grūtībām vadītu, ļoti svarīgi ir suņiem precīzi iemācīt komandas – džī – pa labi, ho – pa kreisi un haik – taisni. Tā kā publika ir bērni, tad viss tiek pakārtots viņiem. Savukārt vecākiem netālu no trases ir jau ierīkota atpūtas vieta, kas pavisam drīz būs arī noklāta ar aitādiņām, lai laikā, kamēr bērni ir trasē, vecāki varētu mierīgi pasēdēt, iedzert tēju un redzēt arī bērnus,” atklāj uzņēmējs.
Tā kā Oskaram suņu trenēšana ir kā hobijs un atpūta no uzņēmējdarbības, tad viņš par šī pakalpojuma sniegšanu sev nepelna nekādu algu. „Pagaidām doma ir tāda –
katrs, kurš vēlēsies izvizināt bērnus, varēs iepriekš piezvanīt, sarunāt laiku, kas būs speciāli ieplānots tā, lai suņiem nebūtu pārslodze un tie pirms tam būtu paspējuši atpūsties. Runājot par maksu – nespēju to prasīt, pagaidām ir ideja vienkārši nolikt ziedojumu kastīti netālu no trases, kur cilvēks varēs pieiet un iemest tik naudas, cik vēlas, vai arī tik, cik var atļauties. Galvenais šeit nav peļņa, bet gan prieks. Un tā kā es ticu šai idejai, es zinu, ka izdosies,” pārliecības pilns stāsta Oskars.
Jautāts, vai nākotnē Oskars nedomā visu savu laiku veltīt hobijam, apmācot vairāk suņu, viņš atbild, ka pašlaik tādas domas nav, jo nevēlas, lai tas kļūtu par pienākumu. Taču viņš arī skaidri zina teikt – dzīvē nekad nevajag teikt nekad.
Zane Ieviņa
Komentāri