Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Latvijas Bankas ekonomiste: Eiro ieviešana ļautu panākt straujāku algu pieaugumu Latvijā

Druva
10:44
12.02.2013
14

Eiro ieviešana ļautu panākt straujāku algu pieaugumu Latvijā, portālā “makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomiste Ramune Rimgailaite.

Viņa analizē Igaunijas pieredzi pēc eiro ieviešanas, norādot, ka Igaunijā sasniegts visstraujākais reālās algas pieaugums Baltijas valstīs. Kopā ar nozīmīgu globālo naftas un pārtikas cenu pieauguma un netiešo nodokļu palielināšanas ietekmi uz inflāciju iedzīvotāju pirktspējas un līdz ar to pieprasījuma pieaugums daļēji atspoguļojas cenu pieaugumā. Tomēr reālo algu pieaugums pagaidām nerada nesabalansētību Igaunijas ekonomikā.

Iepriekš Rimgailaite secināja, ka eiro ieviešana, kas sakrita ar globālo cenu pieaugumu, bieži vien tikusi nepamatoti uzskatīta vai izmantota kā cenu pieauguma iemesls Igaunijā. Dažādi aprēķini liecina, ka eiro ieviešana pielikusi tikai 0,2-0,3 procentpunktus pie Igaunijas inflācijas 2011.gada janvārī. Līdzīga pieredze bijusi arī citās valstīs, kuras ieviesušas eiro.

Kopumā inflācija Igaunijā 2011.gadā bija 5,1%, bet 2012.gadā – 4,2%. Inflāciju ietekmēja daudzi faktori. 2012.gadā enerģijas cenu pieauguma devums inflācijas pieaugumam Igaunijā bija 1,5 procentpunkti, bet pārtikas cenu pieauguma devums – 0,7 procentpunkti, kas kopā veido vairāk nekā pusi no mūsu kaimiņvalsts inflācijas. Nodokļu izmaiņas 2012.gadā pielika pie inflācijas vēl 0,2 procentpunktus.

“Tomēr jāsaprot, ka šādi faktori ietekmē inflācijas pieaugumu ne vien Igaunijā, bet visās valstīs – gan tajās, kurās jau ieviests eiro, gan tajās, kas pagaidām saglabājušas nacionālo valūtu,” skaidro ekonomiste.

Inflācijas pieaugumu Igaunijā ietekmēja arī administrējamo cenu pieaugums. Tās it īpaši pieauga gan 2011.gada, gan 2012.gada sākumā, kad tika palielināts akcīzes nodoklis tabakai, savukārt 2012.gada sākumā tika palielināts arī akcīzes nodoklis alkoholam.

Šogad administrējamo cenu pieaugumu noteiks elektrības tirgus atvēršana un “Eesti Energia” izdevumi par CO2 kvotām, taču to vismaz daļēji atsvērs Tallinā ieviestais bezmaksas sabiedriskais transports, vērtē ekonomiste.

Cenu kāpumā daļēji atspoguļojas Igaunijas iedzīvotāju pirktspējas pieaugums. Reālās algas jeb algas, no kuras atskaita inflācijas ietekmi, kopš eiro ieviešanas Igaunijā pieauga visstraujāk starp Baltijas valstīm – par 2,6%. Latvijā šajā laika posmā sasniegts 1,2% reālo algu pieaugums, bet Lietuvā reģistrēts 2,7% kritums.

“Tā ir ekonomikas likumsakarība, ka, straujāk augot Igaunijas iedzīvotāju ienākumiem kopš eiro ieviešanas, straujāk aug arī cenu līmenis šajā valstī,” akcentē Rimgailaite.

Patlaban Latvijā darbaspēka nodokļu dēļ cilvēki “uz rokas” saņem vismazāko algu Baltijas valstīs, un latvieši riskē algu ziņā atpalikt arī no lietuviešiem, brīdina Latvijas Bankas ekonomiste. Savukārt eiro ieviešana un līdz ar to prognozējamais ekonomikas aktivitātes pieaugums ļauj sagaidīt arī straujāku algu pieaugumu Latvijā. Uzņēmumi varētu maksāt lielākas algas pēc pievienošanās eirozonai, jo samazinātos izdevumi – pazustu valūtas konvertācijas izmaksas latu/eiro norēķinos un varētu lētāk iegūt attīstībai nepieciešamos kredītlīdzekļus, kā arī palielinātos ieņēmumi – ārzemju investori izvēlētos ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumos, pieaugtu eksports uz eirozonas valstīm.

Kā atgādina eksperte, reālo algu pieaugums uzlabo iedzīvotāju rocību, tomēr pastāv risks, ka, atalgojumam pieaugot straujāk nekā produktivitātei, varētu pasliktināties konkurētspēja. Tomēr pagaidām Igaunijas ekonomika neuzrāda nesabalansētības pazīmes, jo ir novērots eksporta apjomu pieaugums. Turklāt starpība starp reālo algu un reālās produktivitātes pieaugumu ir pazudusi kopš krīzes laikiem, un pašlaik reālo algu pieaugums un produktivitātes pieaugums iet roku rokā.

“Gribu nomierināt tos cilvēkus, kuri satraucas, ka, ieviešot eiro, cenas uzreiz sasniegs vai pat pārsniegs Rietumu līmeni, savukārt algas un pensijas paliks tādas pašas, kā bijušas,” norāda ekonomiste. Patlaban Igaunijas cenu līmenis ir daudz zemāks nekā eirozonas valstu vidējais cenu līmenis un ir augstāks tikai vienā nozarē – apģērbu un apavu. Tas, visticamāk, skaidrojams ar mazo konkurenci apģērbu un apavu nozarē.

Kā secina Rimgailaite, būtisks cenu kāpums eiro dēļ Igaunijā nav pieredzēts ne tikai 2011., bet arī 2012.gadā, bet piedzīvoto cenu kāpumu noteica citi faktori. Tai pašā laikā turpinās Igaunijas ekonomikas konverģence ar eirozonas valstīm, un tas nes līdzi arī atalgojuma kāpumu, kas jau pirms eiro ieviešanas Igaunijā bija lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā pagaidām nav pamata satraukties par konkurētspējas zudumu algu kāpuma dēļ, domā centrālās bankas ekonomiste.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
9

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
44

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
374

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
131

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
572

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi