Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Prezidents izsludina eiro ieviešanas likumu

Druva
09:15
15.02.2013
7

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien izsludinājis Eiro ieviešanas kārtības likumu, liecina informācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Eiro ieviešanas likums regulē lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus.

Jaunais likums nosaka, ka eiro ieviešanai paredzēts īstenot vairākus pasākumus, kas saistīti ar latu un eiro vienlaicīgu apgrozību, skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumus, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Lai eiro ieviešana neietekmētu līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību, likumā paredzēts, ka atsauces uz latiem pirms eiro ieviešanas dienas ir uzskatāmas par atsaucēm uz eiro. Tādējādi iedzīvotājiem, piemēram, nebūs jādodas uz banku un jāpārslēdz iepriekš noslēgtie kredītlīgumi.

Pārejā no latiem uz eiro likums paredz naudas summas pēc latu konvertācijas uz eiro noapaļot līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata – ja tā ir no nulles līdz četri, tad centa vērtību nemaina, ja trešā zīme aiz komata ir no pieci līdz deviņi, tad centu noapaļo par vienu vērtību uz augšu. Tas pats attieksies arī uz preču un pakalpojumu cenu konvertāciju.

Līdz ar eiro ieviešanu paredzēts divu nedēļu garš latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods, kad skaidrās naudas norēķinos varēs lietot gan latus, gan eiro, bet atlikums tiks izdots tikai eiro. Pēc šī termiņa beigām norēķināties ar latiem vairs nevarēs un vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis būs eiro. Bankomātos šajā laikā latus vairs nevarēs izņemt.

Sabiedriskajā transportā vienlaicīgas apgrozības periodā, maksājot par braucienu latos, transporta vadītājs atlikumu drīkstēs izdot latos. Par biļeti maksājot ar eiro, atlikums būs jāizdod eiro. Savukārt spēļu vai azartspēļu automātos norēķināties skaidrā naudā varēs gan ar latiem, gan eiro.

Latu skaidrās naudas nomaiņas periodā kredītiestādēs latus pret eiro bez maksas varēs samainīt sešu mēnešu laikā, bet Latvijas Bankā naudas maiņa paredzēta bez termiņa un bez apjoma ierobežojuma. Latvijas reģionos, kur vairs nav banku filiāļu un bankomātu, latus pret eiro trīs mēnešu laikā iedzīvotāji varēs samainīt Latvijas Pasta nodaļās. Norēķinu kontos esošās naudas summas latos automātiski tiks konvertētas eiro. Kredītiestādes, sākot ar eiro ieviešanas dienu, latus vairs neizsniegs.

Latvijas Bankai līdz eiro ieviešanas dienai būs jāorganizē savlaicīga eiro monētu izgatavošana un eiro banknošu sagāde, kā arī jānodrošina kredītiestādes ar jauno naudu un jāizplata monētu komplekti. Tāpat Latvijas Bankai būs jānodrošina no apgrozības izņemto latu banknošu un monētu iznīcināšana un bojātās lata naudas nomaiņa uz eiro.

Likums paredz, ka pastmarkas un citas pasta apmaksas zīmes, kā arī pastkartes un aploksnes ar tipogrāfiski iespiestām pastmarkām ar nominālvērtību, kas izteikta latos, pasta pakalpojumu apmaksai varēs izmantot gada laikā no eiro ieviešanas dienas.

Pirms eiro ieviešanas dienas iegādātās dāvanu kartes, degvielas kartes, kuru vērtība izteikta latos, varēs izmantot līdz tajās norādītā termiņa beigām, bet maksājumi ar tām būs veicami tikai eiro.

Lai komersantiem būtu iespēja pārveidot kases aparātus un kases sistēmu darbam ar eiro, trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas paredzēts cenu paralēlās atspoguļošanas periods. Šajā laikā preču un pakalpojumu cenas būs jāatspoguļo gan latos, gan eiro. Tāpat latos un eiro tiks norādītas darījumu summas norēķinu dokumentos – čekos, kvītīs, pavadzīmēs.

Atbilstoši jaunajai naudai būs jāpārkārto grāmatvedības reģistri, par vērtības mēru lietojot eiro. Tāpat eiro būs jāsagatavo gada pārskats vai finanšu pārskats par gadu, kas noslēdzas eiro ieviešanas dienā.

Sākot ar eiro ieviešanas dienu, iepriekš latos aprēķinātās valsts un pašvaldību nodevas, nodokļu nokavējuma naudas un soda naudas būs jākonvertē eiro.

Likumā arī paredzēti pasākumi finanšu tirgus pielāgošanai eiro ieviešanai. Tiesiskajiem instrumentiem ar mainīgu procentu likmi, kas piesaistīta RIGIBOR indeksam, RIGIBOR plānots aizstāt ar attiecīgā termiņa EURIBOR indeksu. Aizdevējam un aizņēmējam vienojoties, latu naudas tirgus indeksu varēs aizstāt arī ar citu līdzvērtīgu indeksu, taču aizdevējs nedrīkstēs aizņēmējam palielināt latu naudas tirgum pievienoto procentu likmi vai pasliktināt citus aizņēmuma nosacījumus, kas noteikti noslēgtajā līgumā.

Likumā noteikts, ka prasību ievērošanu pārejai uz eiro kontrolēs Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Par konstatētajiem pārkāpumiem varēs piemērot soda naudu, apturēt vai anulēt komersanta licenci vai piemērot administratīvo sodu.

Tāpat jaunajā likumā noteikta kārtība, kādā eiro ieviešanai tiek pielāgoti vai grozīti likumi, Ministru kabineta noteikumi, rīkojumi un ieteikumi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un Latvijas Bankas noteikumi, kā arī pašvaldību saistošie noteikumi.

Eiro ieviešanas dienu saskaņā ar konverģences ziņojumu par Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem noteiks Eiropas Savienības (ES) Padome, uzaicinot Latviju pievienoties eirozonai. Plānots, ka Latvija no nacionālās valūtas latiem uz eiro pāries 2014.gada 1.janvārī. Finanšu ministrijas informācija liecina, ka eiro centrālais kurss, ko ES Padome noteiks 2013.gada vasarā, būtiski neatšķirsies no pašreizējā – 0,702804 lati par vienu eiro.

Eiro ieviešanas likumā Eiropas vienotā valūta tiek rakstīta “euro”. Kā ziņots, valdība iepriekš uzdeva Tieslietu ministrijai pārliecināt Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju, ka literārā valodā ir pieļaujams lietot vārdu “eiro”.

Jau vēstīts, ka Bērziņam esot bijusi iesniegta dažu deputātu parakstīta vēstule ar aicinājumu Eiro ieviešanas likumu atdot otrreizējai izskatīšanai Saeimā, aģentūrai LETA apgalvoja Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS).

Viņa informēja, ka vēstuli parakstījusi pati un vairāki citi ZZS deputāti – Jānis Vucāns, Ilona Jurševska un Kārlis Seržants. Grigule sacīja, ka dokumentu parakstījusi arī Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Reizniece-Ozola deputātes mandātu uz laiku ir nolikusi saistībā ar bērna piedzimšanu.

Iepriekš Grigule solīja aktīvi iestāties pret eiro ieviešanu no 2014.gada 1.janvāra, kaut arī viņai neizdevās savākt 34 deputātu parakstus referenduma procedūras rosināšanai.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
4

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
37

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
60

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
60

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
417

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi