Cēsu Jaunās pils bēniņu izstāžu zālē apskatāma
izstāde „Liecinieki. Latvijas piļu un kungu
māju interjeri 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā”. Tā atvesta no Tukuma muzeja.
“Tikai pēdējā laikā muižas atgūst savu vietu Latvijas vēsturē,
sākotnējo veidolu, interjerus, tajās atgriežas priekšmeti, kurus saglabājuši muzeji. Šīs liecības ir izcilas mākslas vērtības, tās stāsta par laiku un vietām, par kurām gadu desmitus nerunāja,” stāsta Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Dace Tabūne. Viņa uzsver, ka izstāde ir kā
atgādinājums par Latvijas muižu kultūras kādreizējo spožumu, apliecinājums par klasisko mākslas vērtību nezūdošo lomu mūsdienās, rosinājums – domāt par muižu kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu. Diemžēl pēdējo nepilnu simts gadu laikā Latvija ir zaudējusi milzīgu skaitu nozīmīgu muižu arhitektūras pieminekļu, bet piļu un kungu māju interjeri skatāmi tikai senos fotoattēlos un retos zīmējumos.
Izstādi veidojuši mākslas zinātnieki Ina Līne un Dainis Bruģis, kurš iekārtojis Cēsu Jaunās pils interjeru. Dainis Bruģis rosina aizdomāties, kas tad ir Latvijas muiža. “Iedomāsimies Rīgu, kurā nav Vecrīgas, vēsturiskā centra
vai Cēsis bez vecpilsētas. Kādas būtu šīs vietas? Lauku centri vairumā ir bijušie muižu centri. Ja tos aizslaucīs,
kas paliks? Pamats ir šīs muižas – tas jāpatur prātā. Vēsturnieki, mākslas zinātnieki pēta
zudušo, to, kas reiz bija, tikmēr muižas atdzimst un pat būtiski mainās. Šodienas muižas pils vai kungu māja nav tāda, kāda reiz bija, jo nav saglabājusies tā laika pasaule,” domās dalās mākslas zinātnieks. Viņš atgādina, bieži vien, runājot par Eiropu, sakām, ka mums nekā nav. “Mēs pat nenojaušam, kāda bagātība bijusi muižās, kādu mākslinieku darbi. Izstādē redzami ap desmit mākslas priekšmetu, gleznas, bet to bijis tūkstošiem. Ar tiem lepotos prestižākie muzeji pasaulē,” uzsver Dainis Bruģis, paskaidrojot, ka šis ir būtiskākais izstādes vēstījums.
Eksponētie mākslas darbi, mēbeles un lietišķās mākslas priekšmeti kādreiz atradušies dažādās Latvijas muižu pilīs un kungu mājās – Aizupē, Ēdolē, Jaunaucē, Jaungulbene, Mežotnē, Paltmalē, Pastendē, Ozolu muižā un Zaļā muižā. Apskatāms arī bagātīgs ilustratīvais materiāls – piļu interjeru fotogrāfijas, kas uzņemtas 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. Fotomateriāls atlasīts Herdera institūta Mārburgā (Vācija) foto arhīvā, Filipa universitātes Mārburgā Mākslas vēstures institūta fotoarhīvā “Bildarchiv Foto Marburg”, kā arī Rundāles pils muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Jēkabpils vēstures muzejā, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrā. Papildus sniegts ieskats arī katras muižas un tās īpašnieku dzimtas vēsturē. Izstāde ir vairāku Latvijas muzeju kopdarbs.
Izstādes veidotāja, mākslas zinātniece Ina Līne uzsvēra, ka muzeji var būt lepni, jo tie var parādīt to, kā bija patiesībā. “Dzīvojam 21.gadsimtā, tādā kā mazliet virtuālā pasaulē. Tikpat reāls kā kaimiņš blakus dzīvoklī, ir arī Armagedons un Mikimauss, bet Juras laikmeta dzīvnieki tūlīt būs redzami aiz loga. Tas viss ir virtuāli pieejams, bet vai tā ir patiesība? Taču mākslas darbi ir patiešām īsti liecinieki pagātnes bagātībai. Lūk, fotogrāfija, virtuālā fiksācija, bet turpat blakus mākslas darbs. Pagātne ir reāla, patiesa, tāpat arī notikumi, cilvēki, mākslas darbi. Muzeju uzdevums ir parādīt, ka mūsu vēsture bijusi interesanta, bagāta, spoža, ka tā ir realitāte, nevis izdomājums,” saka mākslas zinātniece un ir pārliecināta – mums jābūt lepniem, ka esam piederīgi kam vairāk, ne tikai tam, ko varam ieraudzīt televizorā vai datorā.
Protams, pēdējie 20 gadi nespēj atsvērt tos 50, kad par muižām stāstīja pavisam ko citu, kad valdīja cita ideoloģija.
Latvijas muižu kultūrvēsturiskais mantojums ir mūsu bagātība. Diemžēl to tikai pamazām sākam apzināties. Izstāde „Liecinieki. Latvijas piļu un kungu māju interjeri 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā” ir gan atgādinājums, gan atvērta vēstures lappuse par to, kas bijis tepat blakus. Izstāde Tukumā bija ļoti apmeklēta. Muzejnieki cer, ka tā radīs interesi arī cēsniekos. Drīzumā iznāks izstādes katalogs. Tajā būs vairāk informācijas par Cēsu pilī patlaban redzamajiem mākslas priekšmetiem, gleznām.
Sarmīte Feldmane
Komentāri